Arī Latvijā audzētiem arbūziem vajag siltumu 1
“Arbūziem uz lauka jau jūlijā novīta laksti, un augi izskatījās tā, it kā būtu pienācis oktobris. Kāpēc tā?” JANĪNA JELGAVAS NOVADĀ
Medzes pagasta arbūzu audzētavas, ZS “Arāji” saimnieks Rolands Dambis ir pārliecināts, ka vainojama fuzariālā vīte. Arī viņa saimniecībā šīs sēņu ierosinātās slimības dēļ šovasar bija lieli zudumi – no plānotās ražas ievāca tikai sesto daļu. Jūnijā augi attīstījās labi, bet vēlāk, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz +12…+15 °C, agrie arbūzu stādījumi saslima. Tādējādi ieguldītais darbs bija vējā. Izdzīvoja vēlie sējumi – tie aukstuma vilni pārdzīvoja, lēnā garā saņēmās un augustā sāka ražot.
– Lai arbūzu ražu iegūtu agrāk – jau jūlija beigās, augusta sākumā, vienmēr iepriekš audzēju dēstus, aprīlī sējot sēklas podiņos apkurināmā siltumnīcā. Sezonas pagarināšanai izmantoju arī tiešo sēju, uz lauka sējot maijā. Ja ir silta vasara, vēlie sējumi ražo līdz septembra sākumam. Audzējot atklātā laukā, panākumi atkarīgi lielākoties no klimata apstākļiem, kurus ietekmēt nav mūsu spēkos. Ja arbūzi izbaudījuši sauli, tie ir saldi un blīvi, – pieredzē dalās audzētājs.
Arbūzu augšanai un attīstībai nepieciešams sevišķi daudz gaismas un siltuma, kā arī sauss gaiss. Paaugstinātā gaisa mitrumā augi strauji inficējas ar neīsto miltrasu, stublāju puvēm. Arbūzus vēlams audzēt katru gadu citā vietā (ievērojot augu seku 3–4 gadus). Labi priekšaugi ir kartupeļi, kas pamatmēslojumā saņēmuši organisko mēslojumu. Arbūzus nedrīkst audzēt vietā, kur iepriekšējā gadā auguši citi ķirbjaugi, jo palielinās risks inficēties ar slimībām. Lai stādījumus pasargātu no pavasara salnām, der uzklāt divkārtīgu agrotīklu.
Medzenieks pārliecinājies, ka mūsu klimata apstākļos var audzēt no Polijas ievesto šķirņu ‘Zloto Wolicy’, ‘Bingo’, ‘Rosario F1’ sēklas, tās arī labi dīgst.
