Arborists nosauc, kuras Latvijas koku sugas ir bīstamākās un visbiežāk nolūzt lielā vējā: “Ne vienmēr vienīgais risinājums ir izzāģēšana”
31
Pēc nesen aizvadītās vētras un tās nodarītajiem postījumiem arboristiem darba netrūkst un telefoni ir “karsti”. Patiesībā gan katru vētru iedzīvotājiem vajadzētu uztvert arī kā mācībstundu, jo tas ir labs atgādinājums, ka tuvumā augošie koki ir jāpieskata un par tiem jārūpējas.
Sazinājāmies ar “Labie koki” valdes locekli, arboristu, dārznieku Edgaru Neilandu, lai lūgtu komentēt, kādos gadījumos mums ir pamats satraukties par tuvumā esošajiem kokiem, kā pašu spēkiem novērtēt to stāvokli un kuri tad ir Latvijas (ne)izturīgākie koki.
Edgars nosauc raksturīgākās iezīmes, kas var liecināt, ka konkrētais koks nav stabils un liela vēja laikā var nolūzt.
– Apdraudējumu var radīt koki, kas aug atstatus no citiem. Ja koki ir daudzi kopā (kā tas ir mežā), te viens otru aizsargā un slodze uz katru no tiem ir mazāka nekā tad, ja runa ir par vienu, lielu, brīvi stāvošu koku. Dažkārt mežs tiek izzāģēts, bet pāris koki paliek. Tas nav droši.
– Īpaši jāpieskata koki, kuru tuvumā pēdējo gadu laikā veikta komunikāciju izbūve vai citi darbi, kuru laikā varētu būt aizskartas koku saknes. Bojātās saknēs laika gaitā izplatās trupe, kas koku padara nestabilāku.
– Bīstami ir koki, kas ir vieni, tuvu mājai un augstāki par tās jumta kori. Šādiem kokiem vējš “aptinas” apkārt, un tā spēks tikai vairojas. Efekts ir līdzīgs kā ar tuneļiem – tie vēja spēku dubulto.
– Jāuzmanās no kokiem ar diviem stumbriem, jo īpaši, ja tiem ir tā dēvētais E-veida savienojums, kurā pa vidu ir plaisas.
Vējainā laikā der parūpēties par savu drošību un iziet ārā paskatīties, kā “uzvedas” koki. Edgars saka: “Ja stipra vēja laikā redzams, ka zema pie koka kustas, ko normālā laikā nemaz nepamanām, ka zemē veidojas plaisas, jo saknes kustas, tad steidzami ir jādomā par šī koka nozāģēšanu vai stiprināšanu. Tāpat vētras laikā dažiem kokiem var novērot, ka to plaisas paveras vaļā – tātad ir sākusies neatgriezeniska deformācija, ko, pavirši ejot garām, nemaz nepamanām.”
Arborists gan norāda, ka ne vienmēr vienīgais risinājums ir koku izzāģēšana, reizēm pietiekot vien ar to saīsināšanu un apzāģēšanu.
Kā rīkoties pēc vētras, lai pasargātu sevi nākamajā? “Es vienmēr rosinu nepieņemt sasteigtus un radikālus lēmumus. Iesaku pēc vētras apstaigāt savu teritoriju un novērtēt to. Ļaujiet emocijām norimt un tikai tad pieņemiet kādu lēmumu! Koki mums ir vajadzīgi, tāpēc jāmeklē varianti, kā tos saglabāt. Varbūt pietiek ar saīsināšanu, bīstamo zaru nozāģēšanu un citām “nesāpīgām” metodēm.”
Ir priekšstats, ka priede ir pret vējiem izturīgākais koks. Ko arborists saka par dažādu koku izturību pret vējiem?
– Viens no bīstamākajiem kokiem Latvijā ir kļava – tās nereti veido vairākas galotnes, tāpēc ir mazāk izturīgas.
– Bīstamas ir arī egles – tām ir sekla sakņu sistēma, kas sausā laikā mēdz izkalst, taču, uznākot lietusgāzēm, “saknes ir kā mannā putrā”, tādējādi koks ir nestabils.
– Ātraudzīgie koki ir bīstamāki, jo to saknes ir seklas – to var teikt arī par apsēm, bērziem.
– Izturīgākie pret vējiem ir osis, goba un ozols. Tiesa gan, pēdējā laikā ošiem strauji izplatījusies sakņu trupe, līdz ar to pašlaik tos nevar pieskaitīt pie izturīgākajiem.
