“Mucenieku” vadītājs: Ar bēgļiem jāstrādā rūpīgāk 1
Latvijā nonākušo bēgļu izglītība ir ļoti atšķirīgā, sākot no divām klasēm līdz doktora grādam, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” pastāstīja patvēruma meklētāju centra “Mucenieki” vadītājs Pēteris Grūbe.
Viņš arī minēja, ka kāds patvēruma meklētājs katru dienu dodas uz Latvijas Nacionālo bibliotēku lasīt grāmatas. Viņš savā valstī nav pabeidzis medicīnas studijas, ko vēlētos izdarīt Latvijā.
Pēc viņa teiktā, nekas neliecinot, ka patvēruma meklētāji jau sākotnēji ir nolēmuši, ka pametīs Latviju. Vaicāts, kādēļ tad tā notiek, centra vadītājs pieļāva, ka tas varētu būt saistīts ar statusa iegūšanas brīdi. “Kamēr viņi uzturas “Muceniekos”, viņi ir vairāk vai mazāk nodrošināti, bet pēc statusa iegūšanas jāsāk domāt, kur dzīvot, kā strādāt [..],” sprieda Goba, piebilstot, ka arī valodas zināšanas ne vienmēr ir pietiekamas. Viņaprāt, 120 stundās pietiekamā līmenī apgūt latviešu valodu cilvēkam, kurš iepriekš zinājis un lietojis tikai arābu valodu, nav iespējams.
Viņš arī minēja, ka tāpat kā jebkuram cilvēkam arī patvēruma meklētājiem sākotnēji lielākās vajadzības ir ēdiens, pajumte un drošība, savukārt vēlāk rodas citas – nepieciešamība apgūt valodu, vajadzība pēc sociālās iekļaušanās.
Lai veicinātu patvēruma meklētāju palikšanu Latvijā, būtu jārisina mājokļa depozīta jautājums, uzskata Goba. Tāpat, viņaprāt, ir svarīgi rūpīgāk strādāt ar šiem cilvēkiem, jo viņu psiholoģiskais stāvoklis savā valstī pārdzīvotā dēļ bieži vien ir ne pārāk stabils.
Goba arī norādīja, ka patvēruma meklētāji labprāt izmanto “Muceniekos” piedāvātās programmas. Vaicāts, vai ir tādi cilvēki, kuri tās ignorē un vienkārši velk laiku, centra vadītājs atbildēja, ka tad viņiem galīgi nebūtu ko darīt un “tas jau ir garlaicīgi jebkuram cilvēkam”.
