Visaptverošā korupcija 6
Tā laika ASV prezidents Džordžs Bušs vecākais izlēma nenovest karu līdz galam, proti, Sadāma režīma gāšanai, taču amerikāņu specdienesti prata sakūdīt šiītus Irākas dienvidos uz kārtējiem nemieriem. Kad Sadāms itin sekmīgi sāka apspiest šiītu nemierus, rietumvalstis, kā jau tas bieži noticis visjaunāko laiku vēsturē, piekrāpa sakūdītos, neuzsāka nekādus izšķirīgus pasākumus viņu aizstāvībai. Savukārt Sadāms neapstājās un apspieda arī ziemeļos uzliesmojušo kārtējo kurdu dumpi, daudzus dumpiniekus aizdzenot tālu valsts kalnu rajonos.
Tiesa, rietumvalstu spiediena rezultātā Sadāmam nācās likvidēt visus savus masu iznīcināšanas ieroču krājumus, un līdz pat 1998. gadam Irākas teritorijā regulāri uzturējās visa veida tā dēvētās ANO inspektoru grupas, kuru dalībnieku vidū bija ne mazums amerikāņu un citu rietumvalstu specdienestu spiegu. Vienlaikus rietumvalstis, lai tradicionālajā no tā personiski iedzīvotos, īstenoja ekonomiska rakstura sankcijas, kas bija reāls kaitējums Irākas iedzīvotājiem. Piemēram, nacionālā valūta bija novesta līdz kraham.
Toties no 1996. līdz 2003. gadam ANO piesegā rietumvalstis Irākā īstenoja humanitāro programmu “Nafta apmaiņā pret pārtiku” (NAP), kuras mērķis it kā bija palīdzēt Irākas tautai sankciju apstākļos (kas vispār ir totāls absurds jau tieši saknē, jo paši rada Irākas iedzīvotājiem grūtības, bet tad vēlīgi palīdz izķepuroties!). NAP īstenošanai bija atvēlēti 64 miljardi dolāru, taču programma ātri vien kļuva par asas kritikas objektu saistībā ar koruptīvajām mahinācijām.
Ar tiem līdzekļiem, kas vispār jau pēc sākotnējām mahinācijām Rietumu pusē vispār nonāca Irākā, Sadāms varēja brīvi rīkoties atbilstoši saviem ieskatiem, proti, pats noteikt, tieši kādi produkti un preces irākiešiem vajadzīgi un – kas galvenais tādos gadījumos jebkurā tamlīdzīgā praksē – to, kurš uzņēmums tās piegādās. Zīmīgi, ka vēlāk saistībā ar NAP ierosināja vairākas izmeklēšanas, kurās galvenās noziedzīgās personas tomēr izrādījās ne jau Sadāms vai kāds no viņa administrācijas, bet gan virkne britu un amerikāņu tā dēvēto “uzņēmēju” un, raugi, arī pats ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans un viņa dēls Kodžo, galvenokārt tieši saistībā ar korupciju piegāžu jautājumā.
Meklējot vismaz kaut kādu “līdzsvaru” kārtējās gigantiskās naudas summas abpusējā izlaupīšanā, līdz 2005. gadam ASV noformēja īpašās izmeklēšanas komisijas Pola Volkera vadībā sastādītu ziņojumu, kurā pausts, ka mahinācijas ar NAP naudu Sadāma režīmam Irākā devušas “nelikumīgu peļņu vismaz 1,8 miljardu dolāru apjomā”. Bet atcerēsimies – bija runa kopumā par 64 miljardiem.
