Uzbrukums Kuveitai 6
Tad 1990. gada jūlijā Sadāms izvirzīja virkni apsūdzību kaimiņvalstij Kuveitai. Šis nelielais emirāts, kā bija pausts “apsūdzībā”, nelikumīgi ieguva naftu tajos ieguves rajonos, kurus kopīgi izmantoja abas valstis, kā arī pārkāpa OPEC dalībvalstu noteiktās kvotas un pazemināja naftas cenas. Pat neskatoties uz to, ka šie pārmetumi galvenokārt atbilda patiesībai, tomēr tam diezin vai vajadzētu kalpot par pamatu kārtējā kara uzsākšanai. Taču Sadāms uzskatīja citādi – 1990. gada augustā Irākas karaspēks iebruka Kuveitā, ātri vien to anektēja un pasludināja par Irākas 19. provinci.
Kopš tā mirkļa Sadāma alianse ar amerikāņiem, kuri iepriekš bija sagrābuši lielāko daļu Kuveitas naftas atradņu, izjuka. Katrā ziņā draudīgā mūsdienu pasaules žandarma attieksme pret Sadāmu krasi mainījās, un viņš vienā acumirklī no amerikāņu sabiedrotā pārvērtās visnīstamākajā ienaidniekā. 1991. gada sākumā sākās amerikāņu iebrukums Irākā, ko nodēvēja par Līča karu.
Vairākas nedēļas pēc kārtas ASV militāristi pakļāva Irāku raķešu un bumbu triecieniem, kuru dēļ Sadāma tik sekmīgi būvētā valsts infrastruktūra bija praktiski iznīcināta. Bombardēšanai sekoja tā dēvētā “tuksneša vētra” – sauszemes operācija, lai izspiestu irākiešus no Kuveitas. Sadāma spēkiem nācās atkāpties, ciešot lielus zaudējumus. Taču, rēķinoties ar arābu valstu atbalstu, Sadāms riskēja un veica raķešu triecienu pret Izraēlu, kas tomēr atturējās no atbildes gājieniem, tādējādi arī šis Sadāma plāns izgāzās. 1991. gada februārī ASV vadītie “koalīcijas” spēki bija izcīnījuši uzvaru.
