Kārtības ieviešana reģionā 6
Bet atgriežamies vēl 1979. gada vasarā, kad Irākas prezidents Bakrs paziņoja par savu demisiju un varu ieguva Sadāms. Jūlijā Sadāmu ievēlēja par Baas Irākas nodaļas līderi, Revolucionārās vadības padomes priekšsēdētāju, augstāko virspavēlnieku un drošības pēc – arī par Irākas prezidentu. Mazliet vēlāk viņš “paņēma” arī feldmaršala titulu un kļuva par visas panarābiskās Baas vadības ģenerālsekretāru.
1980. gada septembrī Sadāms, kurš jau bija postulējis sevi par visas arābu pasaules līderi, paziņoja par “Alžīrijas vienošanās” denonsēšanu, pēc kuras acumirklī sākās visnotaļ asiņains Irākas karš ar Irānu, kas ilga astoņus gadus un prasīja vismaz miljons cilvēku dzīvības kopumā abās iesaistītajās pusēs, bet kara izraisītie zaudējumi abām pusēm novērtēti aptuveni ar 900 miljardiem dolāru.
Karojot ar Irānu – valsti, kurā bija uzvarējusi islāma revolūcija, Sadāms uz ilgāku laiku pārvērtās par rietumvalstu sabiedroto. Par to īpaši priecājās īstie ASV valdītāji, kuri tagad varēja dāsni apgādāt irākiešus ne tikai ar visa veida izlūkošanas informāciju, bet arī ar ieročiem, tostarp palīdzot veidot bāzi ķīmisko un bakterioloģisko ieroču ražošanai, kurus noteiktā daudzumā saražoja un – atbilstoši grūti pārbaudāmiem amerikāņu specdienestu datiem – kuru lietošanas dēļ laikā no 1983. līdz 1988. gadam gājuši bojā vairāki tūkstoši irāņu.
Līdztekus karam ar Irānu Sadāmam nācās sastapties arī ar nemiera uzplaiksnījumiem pašā Irākā – kurdi dumpojās ziemeļos, bet šiīti dienvidos. 1980. gadā Irākas šiītu līderi Mohamedu Bākiru as Sadrī sagūstīja un pakļāva izsmalcinātai publiskai sodīšanai ar nāvi. 1982. gadā, atbildot par nesekmīgu atentātu pret Sadāmu, kas notika galvenokārt šiītu apdzīvotajā ciematā Aldudžeilā, soda ekspedīcija noslepkavoja aptuveni 140 cilvēkus.
Saistībā ar rietumvalstu sniegto palīdzību ķīmisko ieroču izgatavošanā tajā laikposmā lielāko skandālu izraisīja gāzu uzbrukums galvenokārt kurdu apdzīvotajai Halabdžai. Sadāma radinieka Alī Hasana al Madžīda, kas pazīstams arī kā Ķīmiskais Alī, vadītie irākiešu militāristi 1988. gada 16. martā pret kurdiem lietoja ar amerikāņu palīdzību saražotās indīgās gāzes, kuru dēļ gāja bojā aptuveni 5000 cilvēku. Avoti pauž, ka kopumā 80. gados Irākā bez vēsts pazuduši vismaz 180 000 kurdu, kuri, iespējams, visi nogalināti. Tiesa, pārliecinoši pierādījumi arī šim apgalvojumam vēl nav atrasti.
1988. gada augustā Sadāms ar Irānu parakstīja vienošanos par uguns pārtraukšanu, taču viņa tieksme kļūt par dominējošo valdītāju reģionā nemazinājās. Irāka nepārtraukti bruņojās, izgudroja liela rādiusa darbības raķetes, turpināja attīstīt ķīmisko, iespējams, arī bioloģisko un pat atomieroču programmas. Taču karš ar Irānu bija ļoti nopietni sašūpojis Irākas ekonomiku, tāpēc Sadāmam vajadzēja jaunu ienākumu avotu.
