Spekulācijas par Sadāma bagātībām 6
Tīmekļa avotos atrodami dažu ļoti savdabīgu epizožu apraksti. Piemēram, 2003. gada 18. marta pusnaktī, proti, divas dienas pirms ASV iebrukuma Irākā, pie Centrālās bankas ēkas Bagdādē piebraukušas trīs kravas mašīnas. Vienā no tām sēdējis Sadāma jaunākais dēls Kusejs kopā ar savu padomnieku un apsardzi. Neuzrādot nekādus dokumentus, viņš pieprasījis, lai bankas darbinieki izsniedz viņam apaļu miljardu dolāru skaidrā naudā. Darbinieki esot bez ierunām pakļāvušies. Dažu stundu laikā kravas mašīnas pielādētas ar čemodāniem, kas savukārt bijuši piekrāmēti ar kopumā 900 miljoniem dolāru un 100 miljoniem eiro naudaszīmju.
Bijušais Irākas Centrālās bankas darbinieks Hamīds Seidanī presei pavēstījis, ka tajā naktī tāda naudas “izņemšana” notikusi visā valstī. It kā personiski pēc paša Sadāma pavēles lielākajās pilsētās – Basrā, Mosūlā un Kirkūkā – mašīnās salādēta skaidrā nauda un zelts. Irākiešu specdienestu aģenti kopumā savākuši aptuveni piecus miljardus dolāru. Savukārt vēl pirms dienas Sadāma uzticības personas ārzemēs saņēmušas rīkojumu iztukšot visus rēķinus Šveices, Libānas un Nīderlandes bankās. Taču vēlāk Sadāma rēķinos atrada tikai 12 dolārus, savukārt aresta mirklī pie viņa paša atrasti vien 750 000 dolāru skaidrā naudā.
Tostarp, atbilstoši Forbes izplatītajai informācijai, Sadāms 2003. gadā bijis 3. pasaules bagātākais cilvēks. Tiesa, nesaprotami atšķirīga ir informācija par skaitļiem. Bijušais ASV Finanšu ministrijas padomnieks Deivids Aufhauzers apgalvo, ka tobrīd Sadāmam bijuši vismaz 40 miljardi dolāru, kas atradušies viņa banku rēķinos vien. Savukārt Irākas premjers Muri al Malikī paudis, ka Sadāmam bijuši vismaz 57 miljardi. Viņš savus aprēķinus pamatojis, balstot tos informācijā, ka 5% no naftas eksporta gājuši tieši Sadāma kabatā. Bet informācijas kanāls “Al Irakia” uzskata, ka, ieskaitot dažādus vērtspapīrus, dārgmetālus, banku rēķinus un skaidro naudu, Sadāmam esot bijuši vismaz 100 miljardi. Proti, vairāk nekā Bilam Geitsam un Brunejas sultānam pa abiem kopā!
Pierādāms gan nav neviens no šiem un jebkuriem citiem nosauktajiem skaitļiem. Turklāt, ja Sadāma rīcībā patiešām būtu bijusi vismaz kāda daļa no minētajām summām, viņš taču bez vismazākās aiztures varētu vienkārši nopirkt kādu veselu, ja pat ne vairākas Eiropas valstis, apmesties tur un no turienes turpināt “lielo arābu pretstāvi amerikāņiem”.
Bijušais Irākas Finanšu ministrijas līdzstrādnieks Sadāma valdīšanas laikā Ahmeds an Nuralla apstiprinājis, ka patieso peļņu Sadāmam devusi naftas kontrabanda uz kaimiņzemēm. Piemēram, tikai vienā 2002. gadā viņš nopelnījis trīs miljardus dolāru. Taču runa neesot tikai par naftu. Raugi, jebkurš ārvalstu uzņēmums, kas strādāja Irākā, maksāja nodevas Sadāma dēliem – 100 000 dolāru par “ienākšanu tirgū” un vēlāk 3% no ienākuma. Bet arī tas vēl neesot viss: par katru no Irākas izvesto apelsīnu tonnu Sadāma ģimene saņēmusi 20, katru cigarešu paciņu – piecus, bet katru degvielas kannu – četrus dolārus. Tikai viens briljants no Udeja kolekcijas (kopumā – vairāki tūkstoši) maksājis vismaz pusmiljonu dolāru.
Taču… astoņu turpmāko gadu visrūpīgāko meklējumu laikā izdevies atrast aptuveni 1,2 miljardus no Sadāma ģimenes bagātībām, turklāt viss pašas Irākas teritorijā. Tātad – kur palikusi visa Sadāma it kā prātam neaptveramā bagātība? Vai, precīzāk, – kam tika visa šī nauda, pazūdot faktiski vienā acumirklī?
Kurdistānas parlamenta deputāts Nasihs Gafūrs pauž versiju, ka Sadāms, visdrīzāk, tomēr nav noticējis amerikāņu iebrukuma iespējamībai 2003. gadā, taču tas diezin vai varētu traucēt viņam pacensties laikus nodrošināties. Piemēram, Sadāma meita Ragada un viņa pirmā sieva Sādžida tagad mīt visnotaļ lepnā savrupnamā Jordānijā – kā šīs valsts karaļa personīgie viesi. Interpols gan ir izdevis orderi abu šo sieviešu arestēšanai, taču tas nevienu īpaši nesatrauc. Nasihs Gafūrs uzskata, ka dāmas spējušas nopirkt sev drošības garantijas, visdrīzāk, izpaužot “kam vajag” noteiktus Sadāma rēķinus ārvalstu bankās.
Par Sadāma dēlu Udeju un Kuseju galu jau ziņots, bet viņa trešais oficiālais dēls Alī Huseins, ko laida pasaulē Sadāma otrā sieva Samīra Šahbandera, pēkšņi pazuda bez pēdām. Tobrīd viņam bija 27 gadi. Viņu meklēja gan Šveicē, gan Libānā, gan citur, taču tā arī neatrada. Tostarp zināms, ka Samīru dēvēja arī par “Sadāma mantzini”, proti, viņa pārvaldīja ģimenes izdevumu daļu. To gan atkal kārtējo reizi grūti apstiprināt konkrēti, bet austrāliešu laikraksts Herald Sun publicējis informāciju par to, ka Izraēlas specdienesti it kā esot izsekojuši Sadāma tālruņa zvanu Samīrai uz Beirūtu. Tas noticis 2003. gada 17. decembrī. Neilgi pēc tam, kā zināms, Sadāmu sagūstīja, savukārt Samīra kopš tā laika skaitās pazudusi bez vēsts.
Savukārt kāda anonīma persona tagadējā Irākas valdībā vēstījusi, ka jaunā Irākas premjerministra Nūrī al Malikī aparātā teju vai visi bijuši pārliecināti, ka lielu daļu savas bagātības Sadāms paspējis pārvietot uz Krieviju. Tieši šā iemesla dēļ Irākas varas iestādes tik ļoti centās panākt, lai Krievija izdod bijušo Irākas vēstnieku Krievijā Sadāma valdīšanas laikā Abāsu Halafu, kurš palika Maskavā. Grūti atkal spriest, vai tā ir taisnība, taču pašā Bagdādē uzskata, ka Sadāma miljardi ieguldīti nekustamajos īpašumos Krievijā, un tieši tam bijusi izšķirošā loma būvniecības bumam Maskavā. Jādomā, daudziem šāds viedoklis ir ļoti ērts un izdevīgs.
