Amerikāņi vairs nevarēja apstāties 6
Par oficiālo iemeslu iebrukumam Irākā kļuva absolūti apšaubāmi britu specdienestu, kuri spēja pārliecināt arī amerikāņu kolēģus, izlūkošanas dati, kas apgalvoja, ka Sadāma valdības rīcībā esot masu iznīcināšanas līdzekļi un pilnā sparā risinoties to jaunradīšanas programmas. Vēl ziņoja arī to, ka pastāvot kaut kāda Sadāma saikne ar 2002. gada 11. septembra notikumiem ASV. Tam nebija un joprojām nav neviena (!) pierādījuma.
Turklāt līdz 2003. gada septembrim bija sagatavoti vairāki oficiāli ziņojumi, kuros pausts, ka ASV valdība ievērojami pārspīlē no Irākas it kā nākošo apdraudējumu. 2004. gadā analoģiskus secinājumus veica arī ASV “Komisija 9/11” (Komisija par 11. septembra terora aktu izmeklēšanu), kā arī Irākā strādājošie inspektori, kuri joprojām nespēja tur atrast kaut vai vissīkākās ķīmisko vai bioloģisko ieroču ražošanas pēdas, nerunājot nemaz par kaut kādiem jau gataviem šo ieroču krājumiem. Gala ziņojumā “Komisija 9/11” vēstīja, ka nav absolūti nekādu pierādījumu tam, ka Irāka jeb tātad Sadāms kaut kādā veidā varētu būt saistīts ar šiem uzbrukumiem Ņujorkā un Vašingtonā. Vēl vairāk – komisija atzina, ka tas pat nebūtu iespējams, ja ņem vērā konstatēto ideoloģisko naidu, kāds valdīja starp Sadāmu un izteikti teroristiskā tīklojuma “Al Qāida” vadītāju Usāmu bin Lādenu, kuru galu galā tad arī atzina par galveno vainīgo.
Neskatoties uz visu to, amerikāņu oligarhija joprojām spītīgi uzturēja savas pretenzijas pret Irākas režīmu. Un turpināja postošo karu. Izšķirošā karadarbība ilga mazliet vairāk par divām nedēļām: 9. aprīlī ieņēma Bagdādi, līdz ar to krita arī Sadāma režīms, bet 1. maijā prezidents Bušs uz aviācijas bāzes kuģa “Ābrams Linkolns”, kas atgriezās no operācijām Persijas līcī, pasludināja, ka Irākas operācijas kaujas fāze ir beigusies.
