Arābs un viņa nafta: Sadama Huseina ceļš 6
Kā piedzīvojumu romānā
Tikrīta Irākā ir izteikta sunnītu pilsēta, ko no visām pusēm ieskauj šiītu apdzīvotās teritorijas. Paši irākieši uzskata, ka nepārtraukta dzīvošana naidīgā ielenkumā attīstījusi Tikrītas iedzīvotājos virkni sevišķu īpašību – kareivīgumu, maskēšanos, cietsirdību un viltību. Šajā pilsētā dzimušā Sadāma Huseina ceļš uz varas virsotnēm Irākā patiešām ir līdzīgs piedzīvojumu romānam, kura sižetā ir viss – grūta bērnība, pārliecība un cīņa, vajāšana, ieslodzījums, ievainojumi, brīnumaina izglābšanās un, visbeidzot, ilgi gaidītais triumfs. Pietrūka tikai viena elementa – laimīgu beigu…
Pilnā vārdā Sadāms Huseins Abdels Madžīds at Tikrītī dzimis 1937. gada 28. aprīlī Irākā Tikrītas apgabala Alaudžas ciematā trūcīga sunnītu zemnieku ģimenē. Savu tēvu Huseinu Abdelu al Madžīdu Sadāms nekad nav redzējis, un īsti nav skaidrs – viņš vai nu vienkārši pazudis, vai pat esot nogalināts vēl pirms Sadāma nākšanas pasaulē. Savukārt Sadāma māte Subha Tulfaha al Musalata vienkārši nevēlējās redzēt savu jaundzimušo, jo neilgi pirms viņa piedzimšanas ar vēzi bija miris viņas vecākais dēls, un tā iespaidā viņa ieslīga smagā depresijā.
Sadāma audzināšanu uzņēmās viņa tēvocis pa mātes līniju – Irākas armijas virsnieks Heirallāhs Tulfahs. Taču pēc dažiem gadiem tēvocis par piedalīšanos pret britu okupantiem vērstā sazvērestībā nokļuva cietumā. Tad viņu pie sevis beidzot paņēma atguvusies māte, kura, atbilstoši musulmaņu tradīcijai, bija apprecējusies ar bijušā vīra brāli Ibrahīmu. Ģimene dzīvoja trūkumā, patēvs jau agri sūtīja Sadāmu ganīt lopus un piespieda arī zagt vistas un aitas, lai vēlāk tās pārdotu. Par nepaklausību Ibrahīms iekaustīja mazo Sadāmu ar lipīgā piķī izmērcētu nūju. Desmit gadu vecumā Sadāms nemācēja ne lasīt, ne rakstīt. Taču ap to laiku no cietuma iznāca tēvocis Heirallāhs, kurš atkal paņēma Sadāmu pie sevis un sāka laist viņu skolā.
