Arā no Pikaso ēnas. Tapusi vērienīga Doras Māras personālizstāde, ko rādīs trīs valstīs 0
Pompidū centrā šonedēļ atklās vērienīgu sirreālisma virziena fotogrāfes Doras Māras darbu izstādi, kas pēc tam ceļos uz Tate Modern muzeju un Getija centru Losandželosā.
Kaut gan Dora Māra bija pazīstama un veiksmīga fotomāksliniece ilgi pirms sastapa Pablo Pikaso, viņas mākslinieces reputāciju uz ilgiem gadiem aizēnoja abu attiecības. Pablo Pikaso mīļāko daudz gleznojis, un īpaši slavena viņa glezna “Raudošā sieviete” (1937).
Dora Māra (Henriete Teodora Markoviča, 1907-1997) piedzima Parīzē francūzietes un horvāta ģimenē. Viņa uzauga Argentīnā, bet 20. gados ģimene atgriezās Parīzē.
Jaunā sieviete studēja fotogrāfiju un 20. gadsimta 30. gadu sākumā strādāja komercfoto studijā, bieži kopā ar scenogrāfu Pjēru Kēferu.
Drīzumā viņu ieinteresēja fotomontāža, kas atklāj Doras Māras neparasto telpas izjūtu un erotiku.
Pablo Pikaso (1908-1981) māksliniece sastapa filmas “Mesjē Lānža noziegums” uzņemšanas laikā 1935. gadā, un uz deviņiem gadiem kļuva par viņa mīļāko un mūzu.
Šajā laikā Dora Māra turpināja fotografēt – viņa dokumentējusi Pikaso “Gernikas” tapšanu, kā arī pievērsās glezniecībai. Tiek uzskatīts, ka Pikaso piespiedis mīļāko nolikt fotoaparātu malā, jo viņam nav paticis, ka ir kāds segments mākslā, kurā viņa ir talantīgāka, tomēr ir zināmi arī vairāki stikla plašu negatīvi, pie kuriem abi strādājuši kopā.
Abu mākslinieku attiecības beidzās 1943. gadā, kaut gan retumis viņi satikās līdz pat 1946. gadam.
Pēc šķiršanās Dora Māra cieta no depresijas, un Zaks Lakāns viņu ārstēja ar tolaik aizliegtā elektrošoka palīdzību. Savukārt Pikaso bijušajai mūzai nopirka māju Menerbā, kur viņa pavadīja visu atlikušo mūžu līdz pat 1997. gadam.
Māksliniece vairāk nekā pusi mūža pavadīja faktiski vientulībā, neizstādīja savus darbus un arī atteica tiem fotogrāfiem, kas vēlējās tos reproducēt.
