Adoptētāju rinda veidojas uz meitenēm vecumā līdz trim gadiem un bez veselības traucējumiem 0
Svētdien, 1. novembrī, Latvijā jau otro reizi tiks atzīmēta “Bāreņu svētdiena”. Tā ir ekumēniska baznīcas iniciatīva ar mērķi aicināt ģimenes atbalstīt bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus, kļūstot par adoptētājiem, aizbildņiem, audžuvecākiem vai brīvprātīgiem palīgiem bērnunamos. “Bāreņu svētdienas” ietvaros daudzās Latvijas draudzēs plānoti dievkalpojumi ar aicinājumu atbalstīt bez vecāku aprūpes palikušo bērnus. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis jau šodien rīko pieņemšanu audžuģimenēm. Pie viņa Melngalvju namā viesosies par nozari atbildīgās amatpersonas, reliģisko konfesiju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī pašas audžuģimenes un to apvienības, piemēram, “Kaļvu ģimenes bērnunams”, Latgales audžuģimeņu biedrība “Muna sāta”, Kurzemes audžuģimeņu biedrība “Estere”, misija “Pakāpieni” un citi.
Gan mācītāji, gan prezidents, gan eksperti ir vienisprātis, ka pat vislabāk iekārtotie un profesionālākie aprūpes nami nespēs emocionāli aizvietot uzaugšanu ģimenē. Arī no praktiskās puses, jo ģimeniska vide sniedz jaunajai personībai tādas zināšanas un sociālās prasmes, kas ļauj kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli. “Tieši ģimenē mēs mācāmies attiecības. Ģimenē mēs iemācāmies rūpēties un dalīties. Ģimenē mēs mācāmies mīlēt un piedot. Tieši ģimeniskā vidē mēs visvairāk varam būt tie, kas mēs esam, jo esam pieņemti un drošībā. Ģimene ir tas stabilais pamats, kas mums palīdz kļūt par stipriem cilvēkiem,” uzskata prezidents.
Adoptētāji stāv rindā, audžuģimeņu trūkst
“Bērnunami ir padomju laiku mantojums un līdzšinējā formā tie Latvijā beigs pastāvēt piecu gadu laikā,” tā pirms pusgada paziņoja labklājības ministrs Uldis Augulis. Šī mērķa sasniegšanai ministrija izstrādājusi īpašu “Deinstitucionalizācijas plānu”, kura būtība ir pavisam vienkārša – pēc iespējas vairāk bērnu dabūt ārā no bērnunamiem, pārvietojot viņus ģimeniskā vidē pie adoptētājiem, aizbildņiem vai audžuģimenēm. Nacionālā attīstības plānā iekļauta apņemšanās līdz 2020. gadam panākt, ka vismaz 85% bez vecāku apgādības palikušo bērnu dzīvotu ģimeniskā vidē. Kā veicies ar šī plāna īstenošanu?
“Bērnu skaits bērnunamos turpina samazināties un ir pamatotas cerības, ka šo ambiciozo mērķi mums izdosies sasniegt. Pašlaik ģimeniskā vidē dzīvo jau gandrīz 80% no ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem,” stāstīja ministrs. Pēc jaunākajiem statistikas datiem, 2014. gada 31. decembrī kopējais bērnu skaits ārpusģimenes aprūpē bija 7606 bērni, no kuriem 1224 atradās audžuģimenēs, 4831 – aizbildņu ģimenē, savukārt 1551 bērns atradās aprūpes iestādēs. Audžuģimenes, aizbildņi un viesģimenes ir kā pārejas mehānisms, kas sagatavo bērnu dzīvei ģimenē, bet juridiski par pilntiesīgu ģimenes locekli bērns kļūst tikai adopcijas rezultātā.
Adoptētāju interese esot tik liela (it sevišķi par meitenēm vecumā līdz trim gadiem un bez veselības traucējumiem), ka veidojas pat tāda kā rinda. Taču lielākās grūtības šobrīd esot audžuģimeņu un aizbildņu piesaistīšana. Kaut arī pēdējos gados ģimenēm nodoto bērnu skaitam ir tendence pieaugt, audžuģimeņu joprojām trūkst. Tādēļ tuvākajos gados tām plānots pakāpeniski palielināt finansiālo atbalstu, kā arī piedāvāt citus labumus, piemēram, saņemt atvieglojumus sociālajam nodrošinājumam, iespēju ātrāk pensionēties, īpašu pieeju darba stāža uzskaitē.
Pašlaik aprūpētāju finansēšanā valda zināms juceklis. Piemēram, audžuģimenes pašlaik no valsts saņem 113,83 eiro mēnesī neatkarīgi no audzināšanā nodoto bērnu skaita, bet no pašvaldības – pabalstu bērna uzturam un mīkstajam inventāram, kas dažādās pašvaldībās var atšķirties vairākas reizes un variē robežās no 100 līdz 400 eiro. Ministrs cer, ka nākotnē visus pabalstus maksās valsts līdzīgā apmērā visām audžuģimenēm.
“Tāpat realizējam informatīvo kampaņu ciklu vairāku gadu garumā par ārpusģimenes aprūpes tēmām – adopciju, audžuģimenēm, aizbildniecību, bāriņtiesu darba specifiku, par ko diemžēl bieži vien pieejama tikai vienpusēja informācija, kas radījusi dažādus stereotipus un aizspriedumus par bērnunamu bērniem,” teica ministrs.
Vienlaikus gan noteikti arī ierobežojumi, lai audžuģimenes patiešām būtu kā ģimenes, nevis privāti bērnunami un sava veida uzņēmējdarbība. Tādēļ tajās nedrīkst uzņemt vairāk par sešiem bērniem un pirms bērna uzņemšanas topošajiem audžuvecākiem jāiziet īpaša apmācība. Augulis vēlas līdzīgu programmu ieviest arī aizbildņiem, kas parasti ir bērna tuvinieki. “Pat ja aizbildņi ir šī paša bērna vecvecāki, tomēr arī viņiem noderētu apgūt papildu iemaņas un jaunas zināšanas bērnu audzināšanā,” uzskata Augulis.
Mainīsies, nevis pazudīs
Valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiālē “Pļavnieki” pašlaik uzturas 68 bērni (54 vecumā līdz diviem gadiem un 14 bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem vecumā līdz 18 gadiem). Centra vadītāja Vēsma Priedīte, stāsta, ka mazie bērni tiekot adoptēti ļoti drīz pēc tam, kad kļūst juridiski brīvi no saviem bioloģiskajiem vecākiem. Taču, jo vecāki viņi kļūst, jo vairāk samazinās adoptētāju interese. Arī smagi slimos bērnus reti kura ģimene ir gatava pieņemt un, visticamāk, viņiem savu mūžu pēc bērnunama nāksies pavadīt pieaugušo aprūpes centros. “Protams, mēs vēlamies ideālu situāciju, lai visi bērniņi atrastu sev ģimenes un bērnunamus varētu likvidēt. Taču diemžēl šādu iespēju pārskatāmā nākotnē neredzu,” spriež V. Priedīte. Viņasprāt, galvenokārt mainīsies šo iestāžu profils. Bērnunami vairs nepastāvēs tradicionālā izpratnē kā vietas, kas sniedz pajumti un pārtiku bez vecāku apgādības palikušajiem bērniem. Tā vietā tiks sniegti specifiski, profesionāli atbalsta pakalpojumi bērniem ar šobrīd neārstējamām specifiskām iedzimtām infekciju slimībām, invaliditāti, vardarbības upuriem un tamlīdzīgi. V. Priedīte, izvadājot pa “Pļavnieku” telpām, lepni rāda hidroterapijas baseinu, fizioterapijas aprīkojumu, logopēda un psihologa kabinetus, ar attīstošām atrakcijām aprīkotu rotaļlaukumu. Gandrīz viss aprīkojums iegādāts ar ziedotāju atbalstu, bet ēkas siltināšana un jumta maiņa paveikta par Eiropas projekta līdzekļiem.
Ar vislielāko lepnumu centra vadītāja rāda “pozitīvās bilances” stūrīti – ziņojumu dēli ar smaidīgiem bērniem un jauniešiem. Tie ir bijušie centra “klienti”, kas atraduši sev jaunas ģimenes, bet uztur kontaktus ar savu kādreizējo pajumtes vietu. Te redzama arī fotogrāfija ar staltu puisi ASV lidotāja formā. “Viņu kā smagi slimu bērniņu deviņdesmitajos gados adoptēja ģimene no Amerikas, kur bija pieejama tāda veselības aprūpe, kas nebija iespējama šeit,” stāsta V. Priedīte. Vēlāk tā pati ģimene esot adoptējusi arī zēna brāli, kurš nu jau tur esot kļuvis par IT speciālistu.
Labklājības ministrs stāsta, ka adopcija uz ārzemēm attiecoties tikai uz bērniem, kurus nevēlas adoptēt vietējie iedzīvotāji, un tikai uz tām valstīm, ar kuru atbildīgajiem dienestiem bāriņtiesai ir sadarbība, lai varētu pārbaudīt iespējamos adoptētājus un veikt pēcadopcijas uzraudzību. Lielākoties Latvijas bērni nonākot Francijā, Itālijā un ASV. Pēc LM sniegtās statistikas, šogad uz ārzemēm adoptēti 88 bērni, bet Latvijā tikai nedaudz vairāk – 98.
Bažas par nolaupīšanu
Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks (NA) pirms pāris nedēļām cēla trauksmi, ka no Latvijas pilsoņu ģimenēm Lielbritānijā šogad esot izņemts 61 bērns un ievietots vietējos aprūpes centros, bet pērn kopumā bijuši 89 šādi gadījumi. Deputāts Parādnieks to dēvēja par Latvijas bērnu nolaupīšanu. Viņaprāt, pat ja bērni no ģimenes ir izņemti pamatoti, tie būtu jānodod aprūpē Latvijas iestādēm.
Ministrs U. Augulis gan uzskata, ka situācija nav tik dramatiska. “Ja bērns ir Latvijas pilsonis, tad tās valsts iestādes caur diplomātiskajiem kanāliem informē mūsu atbildīgās institūcijas par izveidojušos situāciju un varam lemt par labāko iespējamo aprūpes nodrošināšanu,” teica ministrs. Tomēr viņš nevarēja ar pilnu pārliecību apstiprināt, ka mūsu iestādes visos izņemšanas gadījumos saņem informāciju no saviem ārvalstu kolēģiem. Turklāt gadījumos, ja ārzemēs dzīvojošu Latvijas pilsoņu bērnam ir dubultpilsonība vai mītnes zemes pilsonība, varot rasties dažādas juridiskas un procesuālas neskaidrības. To atrisināšanai pašlaik Tieslietu ministrijā izveidota īpaša darba grupa.
Jāpiebilst, ka šonedēļ noticis jauns pavērsiens vienā no skaļākajām lietām saistībā ar Lielbritānijā dzīvojošas Latvijas pilsones bērnu. Proti, Lielbritānijā trešdien apstiprināja L. Brices meitas adopciju. Viņa piecus gadus cīnās ar Lielbritānijas sociālajiem dienestiem, kas uzskatīja, ka bērna māte nespēj nodrošināt adekvātu aprūpi. Latvijas mediji jau vairākkārt vēstījuši, ka Lielbritānijā ir daudz stingrākas prasības attiecībā uz bērnu aprūpi, līdz ar to uz šo zemi aizbraukušajiem Latvijas pilsoņiem bieži iznāk saķeršanās ar sociālo dienestu.
