Āra apgaismojumu ieslēdz sensors. Kas jāzina par tā ierīkošanu + 5 shēmas 0
Vasara jau krietni pāri pusei. Vēl mazliet, un brīdis, kad dodamies uz darbu vai atgriežamies mājup, jau būs mijkrēslī vai pat tumsā. Daudz tīkamāk un drošāk ir iet pa apgaismotu celiņu, nevis spert nedrošus soļus cerībā, ka neaizķersies kāja aiz kā nepamanīta. Āra apgaismojuma sensors, kas reaģē uz kustību un tumsā spēj pamanīt nācēju un ieslēgt apgaismojumu, jau sen vairs nav jaunums. Taču kā to pievienot, ja ražotāju piedāvātie modeļi jau apvienojumā ar prožektoru konkrētajai situācijai nav piemēroti – piemēram, sensoram no prožektora jābūt lielākā attālumā vai vienam gaismeklim jāpieslēdz vairāki sensori.
Mitrums un putekļi
Izvēloties sensorus un prožektorus pagalmam, jāņem vērā, ka ne visas ierīces tam būs piemērotas. Svarīgi, lai tās būtu pietiekami aizsargātas pret putekļiem un mitrumu. Ierīces aizsardzības pakāpi norāda ar indeksu IP (Ingress Protection Rating – ierīces aizsardzības klase), kam seko divi cipari. Pirmais no tiem norāda aizsardzības klasi pret putekļu un cietu daļiņu iekļūšanu ierīcē, otrs – aizsardzību pret mitrumu.
Aizsardzībai pret putekļiem iedala septiņas klases, no kurām “0” ir bez aizsardzības, “6” – maksimālā aizsardzība. Aizsardzībai pret mitrumu iedala deviņas klases, “0” nozīmē bez aizsardzības, “1” – aizsardzību pret vertikāli krītošām pilēm, “2” – aizsardzību pret slīpām šļakatām, ja to leņķis nepārsniedz 15 grādu, “3” – aizsardzību pret slīpām šļakatām, ja to leņķis nepārsniedz 60 grādu, “4” – aizsardzību pret jebkurām šļakatām, “5” – aizsardzību pret ūdens strūklām bez spiediena, “6” – aizsardzību pret ūdens strūklām ar spiedienu, “7” – aizsardzība pret īslaicīgu iegremdēšanu ūdenī, “8” – ierīce paredzēta darbināšanai, pilnībā iegremdējot ūdenī.
Piemēram, ja uz ierīces iesaiņojuma norādīts indekss IP 54, tas nozīmē, ka tam nekaitēs neliela sadzīves putekļu iekļūšana korpusā un tā darbība nebūs traucēta. Tai arī nav bīstamas šļakatas, kuras var lidot no jebkuras puses. Ierīces darbība būs droša un neapdraudēs lietotāju. Tomēr nav pieļaujama tiešu ūdens strūklu nokļūšana uz ierīces. Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus ziemā un vasarā, ideāli, ja ārā izmantojamo ierīču aizsardzības klase būtu IP 65. Aizsardzības klase nekādā gadījumā nedrīkst būt zemāka par IP 44.
Kur novietot sensoru?
Ja par prožektoru izvietojumu parasti ir maz jautājumu, attiecībā uz sensoru jāņem vērā, ka ikvienai no ierīcēm ir gan noteikts darbības attālums, gan leņķis, kurā tā spēj uztvert kustību. Šos parametrus var atrast uz ierīces iesaiņojuma vai lietošanas pamācībā. Tiklīdz šajā sektorā notiks kāda kustība, ierīce saslēgs elektrisko ķēdi, un gaisma iedegsies. Cik ilgi būs gaišs – tas jānosaka pašiem, veicot attiecīgu regulēšanu. Parasti laiku var iestatīt no dažām sekundēm līdz pat 10–15 minūtēm. Tādējādi sensors jānovieto tur, kur tas laikus spēs fiksēt kustību un ieslēgt apgaismojumu.
Četri sensoru veidi
>> Infrasarkano staru sensori. Šie sensori reaģē uz temperatūras izmaiņām. Kad to darbības zonā nokļūst objekts, kura temperatūra ir augstāka par apkārtējo vidi, sensors iedarbina apgaismojumu. Tos ieregulē tā, lai sensors reaģētu uz cilvēku, bet ignorētu mājdzīvniekus. Infrasarkanie sensori reaģē tikai uz temperatūras izmaiņām, tāpēc tos neiedarbinās kustīgi koku zari vai uz veļas auklas vējā plandošs apģērbs. Tie ir pilnībā nekaitīgi cilvēkiem un mājdzīvniekiem. Ierīces tomēr var ieslēgties pašas, kādā no zonām paaugstinoties gaisa temperatūrai, piemēram, saulē sakarstot ēkas sienai. Tāpat ierīces var iedarbināt dažādi atmosfēras procesi. Ierīces var nereaģēt, ja būsiet uzvilcis apģērbu, kas pilnībā bloķē jūsu radīto siltuma starojumu.
>> Ultraskaņas sensori. Ultraskaņas sensori raida cilvēka ausij nedzirdamu ultraskaņas vilni un analizē atstaroto signālu. Tiklīdz tas izmainās, ierīce ieslēdz apgaismojumu. Ierīces ir izturīgas pret atmosfēras iedarbību, spēj reaģēt gan uz dzīvu, gan nedzīvu priekšmetu pārvietošanos. Tomēr šīm ierīcēm ir salīdzinoši neliels darbības attālums. Tie var neuztvert ļoti lēni pārvietojošos objektus. Vairums mājdzīvnieku dzird ultraskaņu, un tie var kļūt nervozi. Piemēram, cilvēks nespēj saklausīt skaņu, kuras frekvence ir augstāka par 19 000 hercu, bet suņi spēj uztvert skaņu, kuras frekvence ir 50 000 hercu, kaķi vēl augstākas frekvences svārstības, kas cilvēka izpratnē jau sen ir ultraskaņa.
>> Mikroviļņu sensori. Šīs ierīces pamatā ir radiolokācijas princips. Tiek raidīts impulss un saņemts atstarotais signāls, taču atšķirībā no ultraskaņas ierīcēm signāla frekvence ir radioviļņu diapazonā, ko noteikti vairs nespēj saklausīt neviens mājdzīvnieks. Šos sensorus uzskata par pašreiz pilnīgākajiem. Tie ir jutīgāki un mazāk pakļauti dažādiem atmosfēras izraisītiem traucējumiem.
Augstā ierīču jutība ir gan to pluss, gan mīnuss. No vienas puses, tie spēj fiksēt vismazākās kustības pat caur stiklu vai vieglu starpsienu, spēj kontrolēt vairākus sektorus vienlaikus. No otras puses, tie spēj reaģēt uz kustību arī ārpus vēlamās teritorijas. Ierīces ir salīdzinoši dārgas, turklāt mikroviļņi nebūt nav pilnīgi nekaitīgi cilvēka veselībai.
>> Kombinētie sensori. Šajā ierīcē vienlaikus tiek izmantoti divi vai pat visi trīs jau minēto sensoru veidi. Līdz ar to kustības fiksēšana ir efektīvāka.
Ņemot vērā mikroviļņu ietekmi uz cilvēka veselību, visbiežāk tiek tirgotas ierīces, kuras pamatā ir infrasarkano staru un ultraskaņas sensori.
Pieslēguma veidi
>> Lai arī sensoru modeļi mēdz būt ļoti dažādi, tie visi elektrotīklam un prožektoram tiek pieslēgti vienā veidā. Izņēmums ir, ja prožektoram nepieciešams strāvas sprieguma pārveidotājs. Šajā gadījumā ķēdē jāieslēdz prožektora barošanas bloks.
>> Standarta ierīcēs pieslēgumu nodrošina skava ar trim kontaktiem: fāze (L), nulle (N) un izejošā fāze (A), (L out) vai vienkārši izejoša bultiņa. Savukārt prožektora skavas parasti apzīmē ar (L) fāze, (N) nulle un (PE) zemējums vai zemējuma zīme. Šī skava jāsavieno ar elektrotīkla zemējuma vadu. Prožektora korpuss ir no metāla, un zemējums ir obligāta prasība.
>> Tādējādi pati vienkāršākā pieslēguma shēma redzama 1. zīmējumā. Tīkla nulles vadu savieno ar abu ierīču (prožektora un sensora) N kontaktiem. Tīkla fāze jāpievieno sensora L skavai. Savukārt sensora A skava jāsavieno ar prožektora L skavu.
>> 2. zīmējumā redzama saslēguma shēma ar slēdzi, ja nevēlamies, lai sensors un prožektors pastāvīgi būtu pievienoti elektrotīklam.
>> 3. zīmējumā redzamā shēma jālieto, ja prožektoru nepieciešams darbināt ilgāk neatkarīgi no sensora darbības, piemēram, strādājot pagalmā krēslā vai uzņemot viesus.
>> 4. zīmējumā redzams, kā ar divkontaktu slēdzi apvienot 2. un 3. zīmējumā redzamās iespējas.
>> 5. zīmējumā attēlotā shēma noderēs, ja sarežģītas pagalma konfigurācijas dēļ nepieciešami divi sensori, kuri ieslēdz vienu un to pašu prožektoru.
PADOMI
* Iegādājoties sensorus un prožektorus, labāk izvēlēties pasaulē atzītu kompāniju darinājumus.
* Pieļaujamā sensora elektriskā slodze nedrīkst būt zemāka par prožektora radīto. Labāk, ja tā ir par trešdaļu lielāka.
* Noteikti noskaidrojiet, kāds ir maksimālais sensora nostrādāšanas leņķis un attālums.
* Ražotāji mēdz norādīt vēlamo sensora novietošanas augstumu. Lai sistēma darbotos korekti, šis norādījums jāievēro!
* Kvalitatīvām ierīcēm parasti ir iespēja regulēt ne tikai darbības ilgumu un jutību, bet arī to, pie kāda dabīgā apgaismojuma līmeņa sensors sāk darboties. Šādā gadījumā ierīcē ir iebūvēts fotorelejs. Ja tāda nav, to vēlams iegādāties atsevišķi un ieslēgt ķēdē. Pretējā gadījumā sensora darbība pašam būs jāregulē ar slēdzi, ik vakaru to ieslēdzot un no rīta izslēdzot.
