Ar zivju kvotām – kā ar sēnēm. Samazinājums ietekmē šprotu ražošanu 0
Balstoties uz zivju krājumu zinātnisko novērtējumu Baltijas jūrā, 2015. gadā izmaiņas piedzīvojušas zivju nozvejas kvotas – brētliņu kvota samazināta par 11%. Eiropas Komisijas (EK) vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Valle pārliecināts, ka zivju krājumi novērtēti precīzi.
Zivju kvotas salīdzina ar sēnēm
“Ar zivju kvotu svārstībām ir tā kā ar sēnēm. Aizej uz mežu – vienu gadu ir daudz sēņu, bet otru gadu maz,” apgalvo Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Dr. biol. Georgs Korņilovs, “vienīgi mežā, cik ir to sēņu, tik mēs salasām. Ja vēl salasītās sēnes ietekmētu nākamā gada ražu, tad vajadzētu arī sēņu ieguvi kaut kādā veidā regulēt. Tāpat ir arī ar brētliņu nozveju – tā ir jāregulē. Ja būs bez kādas regulācijas – cik gribi, tik nozvejo, tad būs viens un divi, viss būs pārzvejots un nebūs nekā.” Viņš pastāstīja, ka zivju krājumus novērtē katru gadu un tā esot ierasta lieta, jo vienu gadu zivju kvotām ir samazinājums, bet citu – palielinājums. “Saprotams, ka zvejnieki nav ieinteresēti, ka šīs zivju nozvejas samazinās. Taču viņiem tiek rīkotas sanāksmes, kur tiek skaidrots zivju kvotu samazinājums,” atzīst G. Korņilovs.
“Ja runā par brētliņu kvotu samazinājumu šajā gadā un dziļāku mūsu zvejnieku zvejas iespēju un pelnīšanas analīzi, tad jāņem vērā gan kuģu skaita pārmaiņas brētliņas zvejā, gan cenu svārstības,” Georgs Korņilovs piebilst. Viņš atzīst, ka pēdējos 20 gados brētliņai ir bijuši ļoti labvēlīgi apstākļi. “Saprotams, ka kaut kādu iemeslu dēļ brētliņu kvotas tiek samazinātas. Piemēram, vide ietekmē gan ūdens temperatūru jūrā, gan sāļumu un citas lietas,” stāsta G. Korņilovs.
2015. gadā ES noteiktā brētliņu nozvejas kvota Baltijas jūrā ir 29 548 tonnas, kas ir par 11% jeb 3652 tonnām mazāk nekā 2014. gadā. Reņģu kvotai Baltijas jūras centrālajā daļā ir 45% jeb 1407 tonnu palielinājums (nozvejas kvota – 4532 tonnas), bet Rīgas līča reņģu kvota ir palielināta par 26% jeb 4338 tonnām (nozvejas kvota – 20 872 tonnas).
Nozvejai jābūt ilgtermiņā
“Kvotas samazinājums vairāk iespaido lielās konservu rūpnīcas un eksportu, jo ļoti daudz tiek prom sūtītas tieši saldētas brētliņas. Kopējiem apjomiem mēs esam samērā mazs uzņēmums,” atzīst zivju pārstrādes uzņēmuma SIA “Liedags” valdes priekšsēdētājs Gints Kellers. “Dažas tonnas brētliņu, kas mums ir nepieciešamas, mēs varam dabūt.”
Savukārt Zvejniekciemā saimniekojošais SIA “Varita” īpašnieks Agris Lapiņš atzīst, ka zvejniekiem šis zivju kvotu samazinājums nav nācis par labu, jo zivju esot ļoti daudz. “Brētliņu kvotu samazinājums varbūt nav tik traki ietekmējis zivsaimniecības nozari kā visa šī situācija, kas pašlaik notiek ar Krieviju,” atzīst A. Lapiņš.
Ventspils novada zvejnieku uzņēmuma SIA “Verģi” valdes priekšsēdētājs Ivars Janeks stāsta, ka ļoti cenšas sadarboties ar zinātniekiem, kā arī respektēt viņu lēmumus. “Mums ir jāaizsargā zivju resursi, lai to nozveja būtu nevis īstermiņa, bet gan ilgtermiņa ieguldījuma plāns,” paskaidro Ivars Janeks. Viņš norāda, ka šogad ir ļoti daudz mazizmēra zivju un nākamgad tās visas būs jau lielākos izmēros.
“LA” jau rakstīja, ka brētliņu trūkuma dēļ šprotu konservos arvien vairāk liek reņģes.
Lielākā daļa ir apmierināti
“Zvejnieki ir apmierināti ar zinātniskajiem pētījumiem tad, kad tie ir pozitīvi un ļauj palielināt nozvejas kvotas,” skaidro komisārs Karmenu Valle, “turpretī – ja zinātnieku atzinumi rekomendē nozvejas kvotu samazināšanu, tad zvejnieki iebilst, ka tas nav adekvāts viedoklis un ka zivju ir vairāk, nekā zinātnieki domā. Tas tā notiek vienmēr.” Komisārs atzīst, ka lielā mērā EK ar zinātniskajiem pētījumiem par zivju krājumiem ir apmierināta, jo tos veic neatkarīgas organizācijas, kuras ir specializējušās šajā jomā un kuru pakalpojumus izmanto ne tikai Eiropas, bet arī globālā mērogā. “Mums nav šaubu, ka zivju krājumu novērtējuma kvalitāte ir ļoti laba,” pauž Eiropas Komisijas vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs.
Nozvejas kvotās šim gadam Latvijai nozīmīgākās Baltijas jūras ūdeņos ir brētliņu, Rīgas līča reņģu un Baltijas jūras austrumu daļas mencu zvejas iespējas.
