Ar zirgu apkārt Latvijai 1
Līga Vilne un Tīna (Kristina) Runce ar zirgiem Prīmu un Dempsiju šovasar pieveica 498 km pa jūras krastu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai. Nākamgad viņas plāno nojāt 1368 km gar mūsu valsts sauszemes robežu.
Ceļojums pa Latvijas robežu zirga mugurā jeb “Lettland umrunden zu Pferde” izskan divās valodās, jo projektu īsteno latviete un vāciete. Vācijā ilgāki ceļojumi ar zirgiem ir ierasta lieta, bet mūsu valstī izturības jāšana vēl bērna autiņos. Tādēļ limbažnieces Līga un Tīna nolēma popularizēt šo veselīgo, sportisko un skaisto nodarbi, kas balstās uz cilvēka un zirga sadarbību.
Sagaida kā prezidentu
Rūdīšanās nopietnajam ceļojumam tika sākta jau pagājušā gada rudenī, kad Latvijā bija dubļi, lietus, apledojums. “Ja abas reizē nevarējām tikt uz treniņu, viena jāja un saitē veda līdzi otras zirgu. Drīz sapratām, ka zirgiem garajās distancēs vajadzīga pauze,” gatavošanās procesu ieskicē jātnieces.
Spriedušas, ka ceļojuma laikā pārnakšņos teltī vai viesu namā, bet, tikko Tīna “uzcepusi” profilu feisbukā, cilvēki sākuši piedāvāt naktsmājas, vietas atpūtai, pļaviņas zirgiem (spēkbarība bija līdzi pašām). Par komandas pamatvajadzībām katrā posmā gādāja brīvprātīgo grupa.
Pēc maršruta publiskošanas atsaucība pieaugusi, taču grafiks nu nedrīkstēja nobrukt, pat ne laika apstākļu dēļ. Lielā karstumā nāktos jāt agri no rīta vai vēlu vakarā, no lietus sievietes paglābtu speciāli mētelīši, bet ja inventārs samirktu un nebūtu iespējas izžāvēt…
Uz starta vietu Nidā zirgus nogādāja kravas auto. Fotografēšanās pie robež-staba ar Lietuvu, un ceļojums varēja sākties. “Pirmajā vakarā kempinga saimniece mūs sagaidīja gandrīz kā Valsts prezidentu – ar ugunskurā vārītu zupu, pašceptu maizi un sieru. Nebija vienīgi karoga un orķestra! Mūs satikt ieradās tik daudzi!” Līga neslēpj aizkustinājumu, jo arī citās pieturvietās jātnieces un zirgi uzņemti sirsnīgi.
Zirgs nolasa cilvēku
Gan satiktie pieaugušie, gan vēl jo vairāk bērni jūsmojuši gan par Prīmu, kas ir Latvijas šķirnes un Traķēnes zirgu krustojums, gan Dempsiju, kurā rit Prīmas un dāņu šķirnes asinis. “Dažreiz ļāvām zirgus pacienāt ar maizīti, bet zirgiem tas draud ar lieko svaru. Labāk dot burkānu vai citu dārzeni. No liela ābolu daudzuma var uzpūsties vēders, un zirdziņš tad sūdzas, ka puncis sāp.” Līgai rūp četrkājaino draugu labsajūta.
Pārgājiena laikā sastaptas savvaļas govis, ķēves sabijušās no priekšā izlēkušas stirnas un gandrīz sabradāts aizmidzis zaķis. Vēl drusciņ, un varētu ņemt uz mājām – cepetim. Labu brīdi aizdomīgi sekojusi lapsa: pļavu pie kāpas uzskatījusi par savējo.
“Zirga pirmā reakcija ir bēgt, bet, kad jātnieks skaidri pasaka “viss kārtībā, esmu šefs, uzņemos vadību”, tad ātri vien nomierinās. Līdzko jātnieks mazliet šaubās, zirgs iet kā pa ledu: nolasa cilvēka sajūtas. Papē zirgi pirmoreiz mūžā šķērsoja metāla tiltu, uz tā astoņi dzelzs pakavi nudien skanēja baisi skaļi.”
Lielākoties, jājot ar beztrenžu iemauktiem, pārvietojušies pa pludmali, kur tas atļauts, un arī piejūras meža taciņām: lai zirga nags visu laiku neiet slīpi. Slodze grimstošās smiltīs ir kā lēkšojot, tāpēc arī peldēšanās jūrā izpalikusi. Dažviet pamanīti cilvēku salikti nožogojumi, lai neviens nevarētu pārvietoties kāpu aizsargjoslā.
Zirgu “apavi” cietuši uz asfalta, un nācies saukt palīgā profesionālu kalēju. “Ja varētu izvairīties no tādām vietām, maršrutu izietu ar parastajiem nagiem, kas, pierodot pie slodzes, kļūst cieti. Ikdienā mūsu zirgi 24 stundas dzīvo ārā neapkalti – lai cits citu nesavaino,” stāsta Līga. “No mašīnām zirgi nebīstas, vienīgi uz Tallinas šosejas satiksme ir intensīva un autobraucēji nervozi – nepiebremzē, bet speciāli dzen maliņā.”
Radnieciskas dvēseles
Arhitekte Līga Vilne pirmo zirgu iegādājusies pirms trīspadsmit gadiem, kā pati smej, pamazām apaugusi ar zirgiem, un tie pašlaik mīt viņas zemnieku saimniecībā Liepupes pagastā. Diezgan ilgi sešu zirgu saimniece meklējusi domubiedrus. Ar vācu valodas skolotāju, tulkotāju Tīnu Runci iepazinusies, kad dēls Larss apguvis svešvalodu.
“Vācijā jāju kopš mazotnes, piedalījos sacensībās. Mans bijušais vīrs ir latvietis, no 26 gadu vecuma dzīvoju Latvijā. Kad piedzima dēls, jāšanai neatlika laika. Priecājos par Līgas zirgiem, sāku tos aprūpēt, līdz tiku uzaicināta trenēties. Dzimtenē tam biju veltījusi divdesmit gadu,” stāsta Tīna. Ķēvi Dempsiju viņa iegādājusies šopavasar.
Līga ir instruktore Dūjas jātnieku skolā un cenšas popularizēt jāšanas sportu. “Vasarā organizēju kūrortu zirgiem. Aizejam līdz jūrai, sēdinām cilvēkus zirga mugurā, naudu par vizināšanu neprasām, un dažs aizraujas. Ik gadu investēju savā hobijā un bērnu nākotnes iespējās. Deviņgadīgā Rēzija ļoti mīl zirgus, kopj inventāru. Iedomājieties meiteni, kura garajās distancēs cītīgi jāj mums aiz muguras un visu laiku smaida!”
Uzziņa
* Ceļojums pa jūras robežu notika no 17. augusta līdz 1. septembrim.
* Projektu atbalstīja Limbažu novada pašvaldība.
* Līdzekļus ziedoja Tīnas Runces klienti Vācijā, Austrijā, Šveicē.
* Jātnieču apģērbu bez maksas uzšuva firma “Delkafo Fashion”.
* Brīvprātīgo grupa: Evija Ulme, Ineta un Sigita Frankas, Ilze Kraukle, Elza Zuntnere.
