Ar zinātni pret “karalauku vēderā” 0
Madonas novada Mētrienas pagastā sekmīgi darbojas brāļu Jāņa un Gata Jaško dibināts uzņēmums SIA “Bimil” – biotehnoloģiju uzņēmums, kas specializējies pārtikas funkcionālo vielu pētīšanā un ražošanas tehnoloģiju izstrādē.
Izmantojot Jāņa zinātnisko potenciālu un Gata pieredzi uzņēmējdarbībā, modernu laboratorijas aprīkojumu, ir radīts jauns, veselību uzlabojošs produkts un izstrādātas tehnoloģijas arī citu inovatīvu produktu ražošanai. Pirmais jau pazīstams – tas ir uztura bagātinātājs “Synbutyr”, kas uzlabo zarnu trakta darbību, normalizējot procesus zarnās un atjaunojot mikrofloras līdzsvaru. Tēlaini izsakoties – “karalauka novēršana vēderā”.
Laboratorija un ražotne iekārtota ģimenes dzīvojamās mājas atsevišķā daļā atbilstoši visiem šādas uzņēmējdarbības noteikumiem.
Labāk mājās
Jānis jau pēc Madonas ģimnāzijas beigšanas sapratis, ka vēlas darboties zinātnē. Tādēļ studiju laikā LU Bioloģijas fakultātē pētījis dažādus produktus, kas nepieciešami cilvēka zarnu trakta darbības uzlabošanai un veidoti ar baktēriju palīdzību – dažādus jogurtus un kefīrus.
2009. gadā abi ar brāli sprieduši: mēģināt sākt kaut ko pašiem Latvijā vai braukt strādāt uz ārzemēm. “Izlēmām par pirmo variantu, jo mājās vienmēr labāk,” saka Jānis. “Protams, izveidot uzņēmumu, kas pārtikas ražošanas uzņēmumiem piedāvā veidot jaunus produktus, bija zināms risks, un gluži kā iecerēts neveicās. Tomēr laboratorija jau bija, zināšanas arī un tapa mūsu pašu produkts “Synbutyr”, kam Latvijā joprojām nav analoga. Vispār Latvijā nav daudz uzņēmumu, kas nodarbotos ar uztura bagātinātāju ražošanu, bet tirgus ir diezgan piesātināts. Pārsvarā šīs preces ieved no ārvalstīm, tās tiek reklamētas un ieteiktas, tomēr produktu ar pierādītu efektu par iedarbību uz cilvēka organismu ir maz.”
Sākot “Synbutyr” izstrādi, Jānis sācis no otras puses – uz zinātniski pierādītu un pamatotu atklājumu bāzes radīts jauns, unikāls produkts, ar pilnībā pašu izdomātu recepti. Sastāvu sīki šeit neanalizējot, var teikt, ka “Synbutyr” darbojas kā vitamīni labajām baktērijām, veicinot to augšanu un uzlabojot zarnu darbību.
Patlaban Jānis sadarbojas ar Rīgas Stradiņa universitāti un gastroenterologiem par “Synbutyr” klīniskajiem pētījumiem un ietekmi uz pacientu veselību: “Ārsti atzīst sastāvu un ir ieinteresēti vietējā produkta attīstībā, tādēļ esmu gandarīts par šādu sadarbību. “Synbutyr” sastāvs ir patentēts Latvijā, bet plānots iegūt arī starptautiskus patentus. Sākotnēji bijām iecerējuši izmantot vietējās izejvielas, jo, piemēram, inulīnu var ražot no topinambūriem, ko Latvijā audzē, taču izrādījās, ka šeit iegūst tikai topinambūru miltus, un tas mūsu prasībām neatbilda. Tādēļ izejvielas ir importētas.”
Tirgus virziens – pasaule
SIA “Bimil” neplāno būt lielražotāja, taču tieši ar jaunu pārtikas produktu un to ražošanas tehnoloģiju izstrādi iespējams radīt augstu pievienoto vērtību gan vietējām vajadzībām, gan eksportam. Patentu pārdošana vai ražošanas licencēšana valstīm, kur notiek šādu produktu masveida ražošana, var nest ievērojamu peļņu.
Runājot par nākotni, plāni ir nopietni, varētu teikt nedaudz ambiciozi – iekļūt Eiropas un pat Amerikas tirgū, pamatojoties uz produkta unikalitāti. Vajadzēs piesaistīt arī cilvēkus, kuri šāda apjoma biznesā orientējas.
“Lielvalstu tirgu mēs izvēlējāmies, praktisku motīvu vadīti,” skaidro Jānis. “Tur ir stabila ekonomika, vienota valūta un tāpēc stabilāk varam justies arī mēs kā ražotāji. Tostarp Amerikā cilvēki noteikti vairāk ir pieraduši pie uztura bagātinātāju lietošanas nekā Latvijā.”
Apsveicot šādu uzdrīkstēšanos, Jānim jautāju, vai mērķa sasniegšanai tās iekārtas, ar kādām patlaban ražo “Synbutyr”, nav pārāk niecīgas. Nē, te, Mētrienā, pat sākotnēji neesot domāts par rūpniecisku ražošanu: “Par “Synbutyr” ražošanu esam runājuši ar vairākām lielajām farmācijas kompānijām, bet patlaban gatavojamies sadarbībai ar “Olainfarm”. Patlaban notiek tehnisko dokumentu un citu specifisku lietu saskaņošanas process, jo farmācijas nozarē prasības ir ļoti stingras. Kas attiecas uz tirdzniecību, tad gan Amerikā, gan Skandināvijas valstīs plānojam mūsu produktu izplatīt tā saucamajos veselīgo produktu veikaliņos. Latvijā tādi ir retums, tā ka praktiski nav alternatīvu – vienīgi aptiekas.”
“Synbutyr” ražošana gan nav vienīgais, ar ko SIA “Bimil” nodarbojas. Paralēli Jānis veic jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi dažādiem pasūtītājiem. Piemēram, nesen saimniecība, kurā audzē šitake sēnes, pasūtījusi izpētīt, ko no tām var saražot. Piedāvāts šitake ekstrakts. Galarezultāts gan iznākot ļoti dārgs, taču atšķirībā no importētā ekstrakta šis ir ražots Latvijā.
Jānis secina, ka uzņēmēji un zemnieki arvien vairāk pievēršas jaunu produktu radīšanai, nevis mierīgai dzīvei uz veciem lauriem: “Pasaulē arī taču viss virzās uz tādu pārtiku, kas ir veselīga, bioaktīva un uzlabo cilvēka pašsajūtu. Jūtam, ka daudzi ir tikuši laukā no krīzes un līdz ar to mūsu pakalpojumi kļūst vajadzīgi.”
Jāņa stiprā puse ir dažādu raudzēta piena produktu pētīšana, kādi Latvijā mājsaimniecībās sen bijuši zināmi, bet šobrīd nepelnīti aizmirsti. Piemēram, rūgušpiens, kas raudzēts no svaigpiena un ir nesalīdzināmi vērtīgāks par jogurtiem, kas iegūti no kultūrām. Šādam rūgušpienam ir spontānais ieraugs, kas veidojas tajā reģionā, kurā slaukts piens, un varbūt ar laiku kāda zemnieku saimniecība piedāvās šādu, ar mūsu tehnoloģiju palīdzību izveidotu produktu. Bitenieki pie brāļiem ir konsultējušies, kā bišu maizi, bišu māšu peru pieniņu vai propolisu piedāvāt kapsulās vai tabletēs.
“Es jau laikam esmu tāds neglābjams optimists, bet man liekas, ka Latvijai ar tiem cilvēku resursiem, kas mums ir, ar tām zināšanām, kas nodotas no paaudzes paaudzē, būtu grēks nekļūt par attīstītu pasaules valsti,” secina Jānis.
Sākt nav vienkārši
Semināros izskan mudinājums, ka “jaunajiem visi ceļi atvērti”. Sākot reāli rīkoties, saņemt palīdzību bijis grūti.
Jānis vispirms uzrunājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA):
“Uzrakstīju un iesniedzu projektu iekārtu iegādei. Brīdī, kad bija jāsaņem līdzfinansējums par jau realizētu projektu, sākās visādas atrunas – tad iekārtas par dārgām, tad mūsu darbošanās neapmierināja, tad apgrozījums nepatika. Protams, ka ieņēmumu, kamēr produktu izstrādājām, bija mazāk nekā izdevumu.
Vispār šie iebildumi bija tik dīvaini, ka mēs secinājām – tiek darīts viss iespējamais, lai Latvijas jaunajam uzņēmējam nevis palīdzēt, bet kavētu attīstību.
Un tad radās spīts. Nevis atmest visam ar roku, bet pierādīt, ka ļoti ticam savam pašu radītajam produktam, ka varam izdarīt neatkarīgi no tā, vai kāda iestāde palīdz vai nepalīdz. Atklāti sakot, finansiālie ieguldījumi ir lieli un tādēļ jāpateicas gan visai ģimenei, gan līdzīpašniekiem, jo reizēm bija nopietni jāpārdomā, kā visu nosegt. Pagaidām arī “Synbutyr” pārdošana lielu peļņu nenes, jo ieiešana tirgū ar jaunu produktu pat lielām firmām nav viegla.”
Vislielākais paldies tiek teikts Biznesa un inovāciju inkubatora “Magnus” Madonas filiāles darbiniekiem. Viņi palīdzējuši izstrādāt uzskates materiālus, piedalīties izstādēs, piesaistījuši konsultantus, mācījuši risināt grāmatvedības jautājumus. Zviedrijas tirgus apgūšanai ir startēts arī atkal vienā LIAA atbalstāmā projektā – vien citā nodaļā, un šobrīd izskatās, ka atbalsts būs.
| Biznesa formula Starts 2009. gada septembrī nodibināts inovatīvu biotehnoloģiju uzņēmums SIA “Bimil”; 2010. gadā iegādāts nepieciešamais laboratorijas aprīkojums; 2011. gada sākumā pabeigta uztura bagātinātāja oriģinālprodukta “Synbutyr” izstrāde un sākta ražošana. Attīstība SIA “Bimil” kļūst par Latvijas Biotehnoloģiju asociācijas biedru un ir viens no retajiem uzņēmumiem Latvijā, kas darbojas pārtikas biotehnoloģijā; patentēts “Synbutyr” sastāvs, kam patlaban tirgū nav analoga; “Synbutyr” reģistrēts PVD Uztura bagātinātāju reģistrā; uzsākta tirdzniecība “Tamro” aptieku tīklā. Nākotne Biznesa investīciju piesaiste ārējo tirgu apgūšanai Amerikā, Zviedrijā un citās valstīs; sadarbība ar farmācijas uzņēmumiem “Synbutyr” ražošanai lielos apjomos eksportam; jaunu veselību veicinošu pārtikas produktu izstrāde pārtikas ražotājiem un zemniekiem. |
Viedokļi
Stradiņa slimnīcas Gastroenteroloģijas centra vadītājs profesors Juris Pokrotnieks: “Ar uztura bagātinātāju lietošanu vispār ir jābūt uzmanīgiem, taču “Synbutyr” es vērtēju pozitīvi. Tā sastāvā ir pazīstamas, medicīnā izmantotas un savu labo iedarbību pierādījušas vielas. “Synbutyr” atbilstošu slimību pacientiem esam devuši un analizējuši viņu pašsajūtu pirms un pēc lietošanas. Rezultāti – optimistiski. Sadarbojamies arī ar Jāni Jaško, norādām, kas vēl būtu pilnveidojams, uzlabojams, viņš visu ņem vērā, un man atliek vien novēlēt, lai veicas.”
Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis: “Mēs “Synbutyr” esam atzinuši un uz iepakojuma ļaujam likt atzīmi “Vērtīgs produkts”. Šis uztura bagātinātājs, pateicoties dabiskajām sastāvdaļām, ne tikai normalizē zarnu trakta darbību, bet stiprina arī imūnsistēmu. Tādēļ to var lietot gan problēmu gadījumos, gan ikdienā, jo ar pārtikas produktiem ne vienmēr mūsu organisms saņem visas vajadzīgās vielas.”
