Monika Zīle: Laukos bibliotēkas – svarīgas, palīdz pat darbu meklēt 0
Pasaules masu informācijas līdzekļu uzmanības centrā joprojām pa finanšu ofšora spraugu iztecējušo ziņu radītais skandāls, “Islāma valsts” teroristu draudi un bēgļu krīze Eiropā.
Latvijā tam pievienojas kārtējās politiskās svārstības, piena ražotāju izdzīvošanas bažas, problēmas izglītībā un veselības aprūpē. Bet Vērgales pagasta Ziemupes bibliotēkā tikmēr notiek “Smuko glāžu izstāde” – kā turpinājums jau līdzīgām iepriekšējām, kur ziemupnieki izrādījuši savas cepures, kaklasaites, pavārgrāmatas un citu gluži ikdienišķu mantību. Varbūt izklausās mazliet paradoksāli, bet šobrīd vēl nav iespējams izsvērt, ko vēstures siets laika gaitā neiešķiros sēnalās un paturēs latvietības saglabāšanas apstiprinājumam – nupat sabiedrības lielu viļņošanos izsaukušu politisku monologu autoru vārdus vai no iepriekšējām paaudzēm mantotus stikla biķerus, ar kuriem Ziemupes izstādē piedalās bibliotēkas vadītājas Dainas Vītolas un viņas kolēģes Sarmītes Blūmas uzrunātie ciema ļaudis. Daudzi šķietami necili vietējo sadzīvē izmantoti priekšmeti glabā gan dzimtu stāstus, gan liecības par valstij svarīgiem notikumiem. Šo lietu pieskatīšanu Daina Vītola iekļāvusi darba pienākumos, kur ietilpst arī kultūras pasākumu organizēšana, un pilda ar misijas apziņu.
Ziemupe nevar dižoties ar kuplu iedzīvotāju pulku. Nav ne divi simti, no tiem ar grāmatām ciešāk draudzējas apmēram astoņdesmit. Tomēr bibliotēkas loma nelielajā ciemā nevis mazinās, bet zarojas un pilnveidojas atbilstoši laikmeta garam. Būtībā te šodien ir ciema komunikāciju centrs, kur bibliotekārēm nereti jāiesaistās arī sociālo problēmu risināšanā. Medicīnas vai citas iestādes kontaktu atrašana vecākā gājuma lauciniekiem pat informatīvās pārbagātības laikmetā sagādā grūtības, un bibliotekāres nāk talkā.
“Cilvēki ierodas konsultēties par visdažādākajiem jautājumiem, darba meklēšanu ieskaitot,” apstiprina Daina Vītola. “Palīdzam savas kompetences robežās vai atrodam jomas speciālista kontaktus.” Katru dienu kāds ielūkojas vienkārši parunāties un dalīties ar notikumiem, kas lielpilsētnieka skatījumā var likties ikdienišķi piezemēti. Bet ziemupniekiem tie ir sastāvdaļa dzīves mozaīkai, kuru viņi šajā Baltijas jūras krastā pacietīgi veido un kopj. Uzteicami, ka to saprot Pāvilostas novada domē, atvēlot finansējumu bibliotēkai un iespēju robežās atbalstot iniciatīvas ziemupnieku gara un patriotisma saglabāšanai.
Zeme piejūras apvidū ir diezgan liesa. Te iesakņojas un labi jūtas mazprasīgie kadiķi, kuru audzi Latvijas apceļotāji visos gadalaikos iepazīst Ziemupes dabas liegumā. Bet vasarā šejienes mežos atveras apbrīnojami sūnu raksti un kāpu smiltī uzzied aizsargājamo augu reģistrā iekļautā zilpodze – gan puķe, gan izdzīvošanas paraugs apstākļos, kur daudz ko izšķir sīkstā nepakļaušanās vējiem un spītīgā ticība, ka vienīgi te ir pati labākā vieta augt šodien un arī vēl ilgi nākotnē.
