Par veselības aprūpes modeli ” LA” diskusijā Zemītē spriež veselības ministra kandidāti 19
Trīspadsmitajās Grāmatu dienās Kandavas novada Zemītes pagastā, kur cita starpā notika arī diskusija par veselības aprūpes jautājumiem, bija ieradušies divi oficiāli nosauktie veselības ministra kandidāti – Einars Repše (“Latvijas attīstībai”) un Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība), kā arī valdības vadītājas Laimdotas Straujumas izveidotās veselības aprūpes jautājumu darba grupas vadītāja Ilze Viņķele (“Vienotība”), kura neoficiāli tiek minēta kā nākamās valdības veselības ministre.
Zemītē viesojās arī Dagnija Staķe (ZZS), kura sacīja: “Ja man piedāvātu veselības ministra portfeli, es droši vien neatteiktos.” Ar Kandavas novada iedzīvotājiem tikās Edgars Zalāns (“Vienoti Latvijai”), kurš bija sašutis par to, ka līdzšinējā veselības politika novedusi pie milzīga ārstu deficīta. Kurzemē uz trim slimnīcām strādājot tikai viens anesteziologs, kurš pirms vairākām dienām saslimis, un Aizputes, Liepājas un Kuldīgas slimnīcās nav neviena, kas veic anestēziju.
E. Repše: – Man ir morālas tiesības runāt par jaunu veselības aprūpes modeli Latvijā, jo es to izdomāju un izauklēju savā sirdī pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tas bija “Jaunā laika” piedāvājums veselības aprūpei, toreiz pasaulē nepārbaudīts. Diemžēl veselības ministram Ārim Auderam to neļāva īstenot. Pēc dažiem gadiem mūsu izdomāto sistēmu pilnīgi neatkarīgi izstrādāja un pie sevis īstenoja Nīderlande, un tagad, manuprāt, tā ir labākā sistēma pasaulē. Neatkarīgi no tā, kāds ir cilvēka sociālais stāvoklis, ja viņš nonāk pie ārsta, viņš tiek apkalpots pēc vajadzības. To nīderlandieši panākuši, ieviešot tirgus principus, kas savukārt veicina privāto iniciatīvu.
Nīderlandē katram ir apdrošināšanas polise, ko nopērk daļēji valsts un daļēji privātais apdrošinātājs. “Latvijas attīstībai” piedāvā visiem iedzīvotājiem nopirkt labu kvalitatīvu bāzes apdrošināšanas polisi par valsts budžeta naudu. To budžets atļauj. Darbspējīgā vecuma cilvēkiem tā, visticamāk, būs ar mazāku segumu, savukārt bērniem un pensionāriem – ar lielāku segumu. Polisi valsts nopirks tajā apdrošināšanas kompānijā, kurā jūs paši izvēlēsieties. Ja nebūsiet apmierināti ar apdrošinātāju, jums būs tiesības nākamajā gadā izvēlēties citu apdrošinātāju. Tiesa, apdrošinātājs kaut ko nopelnīs par labu darbu, organizējot jūsu veselības aprūpi, bet tā nebūs milzīga peļņa.
Apdrošinātāji slēgs līgumus ar ārstiem par tām cenām, ko viņi vēlas saņemt par savu darbu. Tas, ko valdība šodien dara ar visiem tiem tarifiem un murgainiem cenu aprēķināšanas manuskriptiem, man atgādina PSRS, kad cenas tika fiksētas un diktētas. Turpinot šādu sistēmu, nekas neuzlabosies.
Modernā jaunā sistēma būs stimuls veselības aprūpes budžeta palielināšanai. Kad sistēma būs iedibināta, katra ģimene, kas gribēs apdrošināt vēl papildus savus ģimenes locekļus, varēs nopirkt augstāka līmeņa, labākas kvalitātes polisi, kas piesaistīs medicīnai papildu naudu. Viss nostāsies savās vietās. Piedevām apdrošinātājs būs ieinteresēts, lai jūs neslimotu. Tātad būs ieinteresēts veselīga dzīvesveida popularizēšanā un savlaicīgā diagnostikā.
Nīderlandes veselības aprūpes sistēma nav jāpārņem pilnībā. Polises cena ir atkarīga no tā, ko valsts ieliek pamatpakalpojumu grozā. Bet tur ieliek to, ko var atļauties. Līdz ar to Latvijā polise nemaksās tik dārgi kā Nīderlandē. Bet atteikties no modernas un progresīvas metodes tikai tāpēc, ka mēs nevaram uzreiz atļauties Nīderlandes līmeni ar vienu lēcienu, tas būtu aptuveni tāpat kā, ja mēs nevaram atļauties nopirkt benzīnu, lai katru mēnesi apceļotu Eiropu ar labu mašīnu, tad turpināsim braukt ar sliktām padomju mašīnām – zaporožecu, žiguli un citām, nevis pārsēdīsimies vienā modernā rietumvalstīs ražotā mašīnā.
Valsts budžets jau patlaban tērē aptuveni miljardu eiro veselības aprūpei (I. Viņķele aizrāda: “780 miljonus!”). Nu labi, tuvu tam. Legālajos un nelegālajos maksājumos arī mēs no savām kabatām maksājam lielas naudas summas. Ar šo naudu varētu nodrošināt labu veselības aprūpi pašreizējā apjomā, bet labākā kvalitātē visiem.
E. Zalāns: – Cik, Einar, pēc tās tavas programmas maksās polise?
E. Repše: – Apmēram 500 eiro. Bet vajadzētu atcerēties, ka Nīderlandē cenas ir krietni augstākas.
I. Viņķele: – Jūs gribat teikt, ka Latvijā ārstu darbs a priori maksās lētāk nekā Nīderlandē?
E. Repše: – Ārsti saņems daudz vairāk nekā patlaban.
I. Viņķele: – Bet, Repšes kungs, jums ir jāpasaka skaidri un gaiši – jūs piedāvājat pie līdzšinējā veselības aprūpes naudas daudzuma būtiski labāku pakalpojumu ar labākām mediķu algām, nepalielinot nodokļus. Tad tur pat manam vienpadsmitgadīgajam bērnam būs skaidrs, ka jūs piedāvājat mazāku veselības aprūpes pakalpojumu daudzumu, pat mazāku nekā tagad un mazāku pieejamību.
E. Repše: – Būs efektivitāte un līdzekļu racionāla izmantošana. Sociālistiskā sistēma bankrotēja…
I. Viņķele: – Jūs esat iestrēdzis sociālismā!
E. Repše: – Efektīva naudas izmantošana ir pirmais solis uz labas kvalitātes veselības aprūpi.
I. Viņķele: – Tas caurums veselības aprūpes jomā, kas radies krīzes laikā, ir tik liels, ka līdz 2020. gadam katru gadu papildus būtu jādabū apmēram 100 miljoni eiro. “Vienotība” piedāvā finansēt no valsts budžeta joprojām lielāko veselības aprūpes daļu. Otru daļu varētu iegūt no sociālās apdrošināšanas iemaksām. To darītu pakāpeniski, pirmajā gadā sākt ar pusprocentu, līdz tiktu sasniegti divi trīs procenti gadā. Šis iezīmētais maksājums kalpotu par pamatu strādājošo apdrošināšanas polisei, skaidri un nepārprotami pasakot, ko par šo apdrošināšanu cilvēks saņems.
No valsts budžeta joprojām finansētu neatliekamo palīdzību, primāro aprūpi (ģimenes ārstus, speciālistus ambulatorajās ārstniecības iestādēs), slimnīcas un medikamentus. Tiem cilvēkiem, kas nemaksā sociālās iemaksas (pensionāriem, studentiem, bezdarbniekiem utt.), apdrošināšanu segtu valsts. Cilvēkiem nebūtu jāstāv rindās un nebūtu vairs līdzmaksājumu. Tiesa, to nevar izdarīt nākamgad, tas ir trīs četru gadu darbs, jo saistīts ar nopietnām izmaiņām sociālā budžeta administrēšanā.
Administrēšanas izdevumi privātajām apdrošināšanas kompānijām ir apmēram divdesmit pieci procenti no veselības aprūpes izmaksām. Pastāvot akūtam naudas trūkumam sistēmā, kas diemžēl turpināsies apmēram četrus gadus, mēs nevaram atvēlēt tik lielu naudu administrēšanas izdevumiem. Piemēram, Īrija ir sasniegusi ļoti labus rezultātus, izveidojot vienu efektīvu ļoti strukturētu valsts aģentūru, kas uzmana veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un naudas tēriņus. Ja tiktu ieviests “Vienotības” piedāvātais modelis, administrēšanas izdevumi būtu apmēram divi procenti.
E. Zalāns: – Veselības aprūpes bedri varētu aizpildīt ar 500 miljoniem eiro, ko vajadzētu papildus jau piešķirtajam veselības aprūpes budžetam. Tad varbūt Repšes piedāvājumu varētu ieviest.
Partija “Vienoti Latvijai” uzskata, ka veselības obligātās apdrošināšanas sistēmai būtu jānovirza līdz diviem procentiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Tad jau pirmajā gadā veselības aprūpes budžets papildinātos par 100 miljoniem eiro, kas divos gados jau būtu 200 miljoni eiro. Tiesa, ar šo naudu vēl nevar aizbērt bedri.
D. Staķe: – Būdama Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre, esmu viesojusies visās reģionālajās slimnīcās. Ir ne viena vien slimnīca, kura pacientu ar sarežģītu veselības stāvokli nespēj izārstēt, bet tur divas nedēļas, jo tas ir finansiāli izdevīgi.
Runājot par nākotni, liela uzmanība ir jāpievērš ģimenes ārstu darbam, jo daudzi slimnieki nonāk slimnīcās nepamatoti – viņus varēja izārstēt ģimenes ārsts.
Kundze no zāles: – Mēs šādā pašā pasākumā ar Staķes kundzi tikāmies pirms diviem gadiem Tumes kultūras namā. Tur jums uzdeva jautājumu par Bērnu slimnīcu, par neatliekamās palīdzības sniegšanu, kad bērnam asiņo deguns. Tukuma ātrā palīdzība bērnu ved līdz Jūrmalas slimnīcai, savukārt no turienes – uz Rīgu. Aizved naktī uz Bērnu slimnīcu, bet tur nav kas sniedz palīdzību. Tādu gadījumu ir ne mazums. Jums toreiz tika uzdoti vairāki ļoti būtiski jautājumi un jūs apsolījāt šos jautājumus noskaidrot. Tie jautājumi joprojām ir aktuāli, bet nekādu atbildi no jums neesam saņēmuši. Kā mēs varam ticēt, ka jūs spēsiet risināt kādus lielākus jautājumus?
M. Šics: – Rakstot partijas veselības aprūpes sadaļu, daudz spriedām par ātrās palīdzības brigāžu efektīvu izmantošanu. Patlaban tiek pieļauts dienestam efektīvs, bet valstij ļoti neefektīvs risinājums. Brigāde drīkst braukt tikai ārkārtas gadījumā – ja cilvēks mirst vai notikusi avārija. Absurds ir arī tas, ka ātrās palīdzības mediķi nedrīkst izrakstīt zāļu receptes.
Nīderlandes administratīvie izdevumi ir 2,48 %, nevis 25%, kā to apgalvoja Viņķeles kundze. Nīderlandē nabadzīgie pensionāri par veselības aprūpi saņem 500 eiro lielu piemaksu no valsts. Taču kopumā, ja politiķi nolemtu ieviest Nīderlandes modeli, tad pēc gada vai diviem mēs runātu tikai vienu: kā varēja nesolīt? Nīderlandē veselības aprūpei ir piešķirti 11,9% no iekšzemes kopprodukta, Latvijā – teju trīs procenti. Latvijā uz vienu cilvēku ārstēšanai tērē zem 400 eiro, kamēr Nīderlandē 3690 eiro. Skaitļi rāda, ka šo modeli Latvijā nav iespējams īstenot.
Grāmatu svētkus Zemītē atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Lietuvas vēstniecība, Zemkopības ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, a/s “Dimela Veta Latvija”, SIA “Balta Eko”, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA-LK”; partijas: “Vienotība”, “Latvijas attīstībai”, “Vienoti Latvijai”, Latvijas Reģionu apvienība, Zaļo un zemnieku savienība, Inese Vaidere, Alfrēds Rubiks, Kandavas novada dome, z/s “Mednieki 2” – Biruta Apse. Sadarbības partneris: “LDZ Cargo”. Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, Tukuma bibliotēka. Mājas lapas: biblioteka.tukums.lv, www.ntz.lv, www.tukums.lv, www.kandava.lv.
