Foto – Anda Krauze

Lopiņi, tūrisms un gardākie riekstu cepumi. Ciemos pie mājražotājiem Grīslīšiem Īlē 2

MARIKA un DZINTARS GRĪSLĪŠI saimnieko Zemgalē, Īles pagasta “Kalnacīruļos”, kur nodarbojas ar aitkopību un graudkopību, arī lauku tūrismu un mājražošanu. Zinot, ka mājražotāja prot izcept gardu maizi, pīrāgus un cepumus, devāmies pie viņas pēc padoma, jo, tuvojoties Ziemassvētkiem, arvien biežāk aizdomājamies, ko garšīgu pagatavot svētku galdam un sarūpēt dāvaniņām.

Reklāma
Reklāma

Sāk no nulles

7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

– Kad apprecējāmies, dzīvojām pagasta centrā pie vīratēva, taču ļoti vēlējāmies kļūt patstāvīgi. Sākām lūkoties, kur varētu vīt savu ligzdu. Deviņdesmito gadu beigās nopirkām pirmos divpadsmit hektārus zemes, tad – zemes gabalu, kur tagad esam uzcēluši guļbūvi. Iepriekšējais īpašnieks vēlējās, lai viņa dzimtas īpašums tiktu kārtīgiem saimniekiem, – stāsta Marika.

Tagad Grīslīšiem pieder 200 hektāru zemes. No tiem 28 hektārus izmanto ganībām, aptuveni 80 hektārus aizņem pļavas, bet pārējā platībā sēj rudzus. – Izvēlējāmies pievērsties aitkopībai, jo tās nepiesaista mājām tik ļoti kā govis, kas jāslauc katru dienu. Sākām ar desmit aitām, bet nu jau ir vairāk par 300. Audzējam tikai vienu šķirni – Latvijas tumšgalvainās. Konstatējām, ka tām ir daudz gaļas un arī vilnas netrūkst.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nu jau vairākus gadus “Kalnacīruļiem” ir bioloģiskās zemnieku saimniecības statuss. Labību mēslojot ar aitu mēsliem, bet ar Raundapu nemiglojot, tāpēc rudzi ir dzīvi, vērtējoši saka Marika. Graudus nodod SIA “Jelgavas dzirnavas”, bet iepērk bioloģiskos rudzu miltus, jo pašiem nav dzirnavu, kur malt. Un, ja ir kvalitatīvi milti, kā lai necep maizi, retoriski jautā “Kalnacīruļu” saimniece.

Viņa cep rudzu, saldskābo maizi un baltmaizi, Latgales pusei raksturīgus rudzu maizes kukulīšus ar speķi, kā arī pīrāgus, plātsmaizes un cepumus. Marika ir arī čakla rokdarbniece – ada, tamborē, filcē, bet pirms kāda laika iemācījās aust. To visu piedāvā tirgos un tirdziņos tuvākā un tālākā apkārtnē.

Tagad klāt nācis vēls viens atbildīgs uzdevums – jāraksta diplomdarbs, lai varētu pabeigt Rīgas tirdzniecības koledžu, kur apgūst tūrisma jomu. Tāpēc enerģiskajai saimniecei šis ir īpaši saspringts laiks, jo jāpaveic ikdienas darbi, jācep maize, cepumi, jābrauc uz tirdziņiem, jāaudzina gadu un četrus mēnešus vecā meitiņa Fanija un jātur rūpe par trim vecākajām meitām – deviņpadsmitgadīgo Diānu un sešpadsmitgadīgajām dvīnēm Megiju un Meganu, kuras mācās Rīgā un Liepājā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.