Lielākās izmaksas – darbaspēks 20
Saimniecība attīstījusies pašu spēkiem, iepriekš tehnikas iegādei piesaistīti arī kredīti. Ginta Apsīte lēš, ka, sākot zemeņu ražošanu no nulles, pirmajā gadā būtu vajadzīgi lieli ieguldījumi, bet, attīstoties lēnām soli pa solim, investīcijas ieguldītas pamazām.
Vislielākās izmaksas šajā nozarē veido darbaspēks. Jārēķinās ar nopietnām investīcijām laistīšanas iekārtu iegādē. Vispirms Apsīši nopirkuši laistīšanas iekārtas četriem ha, vēlāk jau desmit ha. “Laistīšanai jābūt obligāti, nevar paļauties uz laikapstākļiem, jo zemenes necietīs sausumu. Mums ir laistīšana no augšas, tas pasargā no salnām,” stāsta saimnieks.
Tāpat jārēķinās ar izmaksām, kas saistītas ar zemeņu stādu apstrādi ar augu aizsardzības līdzekļiem. Ja laikus netiks apstrādāti, augi var ciest no smecernieku uzbrukuma un bojā var aiziet pat 40% no gaidāmās ražas. Tāpat jāveic augu apstrāde pret puvi, jo pretējā gadījumā var ciest vēl trešdaļa ražas.
Izaudzēto saimnieki tirgo Sidgundā, kur ogas uzpērk gan uzpircēji, gan privātpersonas uzreiz no lauka. Pērn pirmoreiz sākuši vest ogas uz Rīgas Centrāltirgus Nakts tirgu, kur pieprasījums ir liels. “Mūsu ogas tur jau gaidīt gaida,” stāsta saimniece. Apsīši savas ogas nešķiro – lielās vai mazās, bet galvenais esot – laikus tās nolasīt un, protams, pārdot. Viņi arī dod iespēju ģimenēm lasīt ogas.
Vietējās ogas ir ļoti pieprasītas, taču, pēc saimnieka teiktā, jebkurā brīdī jāspēj konkurēt ar poļu ogām un tādēļ nākas būt elastīgiem cenu ziņā. Joprojām gan tirgū notiek šmaukšanās un importa zemenes tiek uzdotas par vietējām. Lielākoties grēko zemeņu uzpircēji. Tomēr Ginta uzsver, ka vietējo zemeni no importa var atšķirt – tā ir svaiga, kvalitatīva, nav apvītusi, ko var novērot ar atvestajām ogām. “Mums nav problēmu ar realizāciju, jo ar jebkuru preci, kas ir laba, kvalitatīva un ko cilvēks grib pirkt, tādu problēmu nebūs,” viņa skaidro.
Zemenes ir rentabla kultūra, ja tas tā nebūtu, Apsīši ar to nenodarbotos. “Rentabla šī kultūra būs tad, ja tiks izdarīts maksimāli viss iespējamais, lai tā tas būtu. Ja kaut ko neizdarīsi, sekas var būt dramatiskas,” piebilst saimniece. Ginta un Andris regulāri brauc pie Eiropas zemeņu audzētājiem izglītoties un secina, ka tehnoloģiju ziņā “Lazdukalns” pat esot nedaudz priekšā, jo tehnika iegādāta pēdējos gados, kamēr citviet Eiropā saimniecības ir mantotas un visi agregāti iegādāti senāk. Viņiem gan attīstības posms bijis ilgāks, līdz ar to iespējas lielākas.
