Ar zaļo pāreju neiet gludi: sarūkot augu aizsardzības līdzekļu skaitam, aug to nelegālais tirgus 5
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sarūkot augu aizsardzības līdzekļu skaitam, aug to nelegālais tirgus, turklāt teju bez aizsardzības atstājot svarīgākās kultūras – labību un rapšus.
Pasaulē palielinoties kultūraugu platībām, pieaug arī pieprasījums pēc augu aizsardzības līdzekļiem (AAL). Bez tiem augstas ražas nesasniegt. Pesticīdu, fungicīdu un citu līdzekļu pasaules tirgus apjoms 2016. gadā bija 215,18 miljardi ASV dolāru, bet 2025. gada prognoze ir 308,92 miljardi dolāru.
Tieši šis gads būs robeža, pēc kuras Eiropas Savienībā Zaļā kursa, tīrākas vides un pieaugošās drošības vārdā tiks aizliegti ap 500 dažādi AAL. Sijāšanas process noris jau vairākus gadus un ne bez sāpēm. Skaļākās debates saistījās ar glifosātu, tomēr viela tika pārapstiprināta.
Tā kā līdzšinējais AAL saraksts sarūk strauji, bet jaunu līdzekļu izstrāde netiek līdzi pieprasījumam, tiek lēsts, ka to attīstībai būs vajadzīgi vismaz desmit gadi. Šādos apstākļos visā pasaulē aug nelegālo AAL ražošana un pārdošana. Tas ir ienesīgs tirgus un ātra peļņa, īpaši, ja nedomā par cilvēku veselību vai ietekmi uz vidi.
Statistika liecina, ka Eiropas Savienībā no trešajām valstīm (lielākoties Ķīnas, Krievijas, Polijas un Baltkrievijas) ik gadu nonāk ap 14% nelegālo AAL, savukārt Latvijā – nedaudz virs 15%. Salīdzinājumam – Lietuvā nelegālo AAL apjoms ir gandrīz 18%, Igaunijā – nedaudz virs 12%.
Valsts augu aizsardzības dienestā uzskata, ka, turpinot samazināties pieejamiem legālajiem augu aizsardzības līdzekļiem, palielināsies nelegālo un viltoto AAL izmantošana.
“Nereti ražotāji nepaspēj pielāgoties jaunajām prasībām un laikus sagatavot papildu pētījumus, ir gadījumi, kad kompānija izvēlas neturpināt savu produktu virzību ES tirgū. Tuvākajos gados nelegālā AAL tirgus attīstības risks būtiski pieaugs, jo ES turpināsies plaši lietotu vielu aizliegšana, savukārt trešajās valstīs tās joprojām izmantos,” prognozē Valsts augu aizsardzības dienesta direktors Vents Ezers.
Viņš norāda, ka patlaban Latvijas augu aizsardzības līdzekļu sarakstā ir 392 ķīmiskie, 67 dzīvos organismus saturošie un 11 mikrobioloģiskie AAL un vielu novērtēšanas process atbilstoši jaunākajām vadlīnijām turpinās. Tikmēr izaicinājumus lauksaimniecībā rada fakts, ka no ES darbīgo vielu saraksta vairāk vielu tiek izslēgtas nekā reģistrētas. Jau aizvadītajā vasarā būtisku apdraudējumu pākšaugu audzēšanai Latvijā radīja efektīvu insekticīdu trūkums.
“Latvijā pēdējo gadu griezumā kopumā reģistrēto AAL skaits aug, kur ķīmisko darbīgo vielu skaits samazinās, bet dzīvo organismu saturošo vielu skaits pieaug. Tas raksturo kopējo tendenci ES. Jau šobrīd liela daļa ķīmisko vielu no ES tirgus tiek izņemtas un jauno vielu apstiprinājumu pieteikumos pārsvarā ir mikrobioloģiskās vielas saturoši AAL. Tas saskan ar Zaļo kursu un stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kas vērsta uz ķīmisko AAL samazinājumu. Diemžēl pāreja nav tik gluda, kā gribētos, jo zaļu risinājumu vēl ir maz, it īpaši tas skar plašāk audzētās kultūras – labību un rapšus,” saka V. Ezers.
Jautāts, ar ko šajā situācijā turpmāk jārēķinās zemniekam, VAAD direktors teic, ka augu aizsardzība ir skatāma daudz plašāk – tā balstīta agronomijā, zināšanās un pārdomātos lēmumos.
“Ja saimnieks vēlas panākt ekonomiski izdevīgākus un videi draudzīgākus rezultātus savos laukos, viņam nepārtraukti jāizglītojas, jāpapildina zināšanas par klimata pārmaiņu ietekmi, precīzajām tehnoloģijām, augu šķirnēm un zinātniskajiem pētījumiem, jābūt elastīgam, jāmaina paradumi un domāšana, pretējā gadījumā iespējami tikai zaudējumi. Pašam sev jāuzdod jautājums – ko es savā saimniecībā varu darīt, lai mazinātu ķīmisko AAL lietošanu.
VAAD no savas puses sniedz konsultatīvu atbalstu, lai maksimāli samazinātu ķīmisko AAL lietošanu un kaitīgo organismu populāciju uzturētu tādā līmenī, kas nerada ekonomiski būtiskus ražas bojājumus vai zudumus. Integrētās saimniekošanas veicināšanai tiek sniegtas konsultācijas un sagatavota virkne skaidrojošo materiālu, kuri pieejami arī speciāli izveidotās tīmekļvietnēs: “noverojumi.vaad.gov.lv” un “misijaagronoms.lv”.”
