Ar zālēm mēdz pārspīlēt – piecus un vairāk zāļu veidus ir lietojuši 10% senioru 3
Par to liecina “Latvijas faktu” nesen veiktā aptauja par iedzīvotāju zāļu lietošanas paradumiem. No aptaujātajiem 1000 iedzīvotājiem 200 bija vecumā no 60 līdz 74 gadiem.
Lielākā daļa aptaujāto senioru (60%) norādīja, ka viņiem pēdējā laikā bijuši kādi pēkšņi vai hroniski veselības traucējumi un 82% ir lietojuši kādas zāles – 31% vienu, 30% divus un 19% trīs zāļu veidus, piecus vai pat vairāk vienlaikus lietojuši 10% senioru (visu vecumu iedzīvotāju vidū tikai 6%).
“Pret zāļu izrakstīšanu gados veciem cilvēkiem jāizturas īpaši rūpīgi, jo novecošanās gaitā organismā notiek izmaiņas, kas kavē zāļu uzsūkšanos. Tas nozīmē, ka parasta zāļu deva seniora asinīs cirkulē ilgāk, netiek tik ātri izvadīta no organisma un pieaug aktīvās vielas koncentrācija. Piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, antibakteriālās zāles vecumā uz nierēm iedarbojas daudz nelabvēlīgāk nekā jaunībā. Vecumdienās arī smadzeņu šūnas kļūst jutīgākas pret zālēm, tādēļ tās spēcīgāk ietekmē centrālo nervu sistēmu,” stāsta ģimenes ārste Ilze Aizsilniece.
Vienlaikus lietojot gan recepšu, gan bezrecepšu medikamentus, tos viegli pārdozēt, jo zāles ar atšķirīgiem nosaukumiem var saturēt vienu un to pašu aktīvo vielu, bet dažādām zālēm var būt vienāda iedarbība. Vairāku zāļu lietošana ne tikai paaugstina savstarpējās mijiedarbības risku, bet arī var izraisīt tā saucamo kaskādes efektu, kad viena medikamenta blakņu novēršanai jālieto otrs medikaments, kas arī izraisa blaknes. Piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi var izraisīt asinsspiediena paaugstināšanos un nepieciešamību pēc zālēm tā pazemināšanai. Ja seniors lieto piecus vai vairāk medikamentus, ārstam nereti ir grūti izvērtēt, vai veselības problēmas, piemēram, dedzināšanu kuņģī, izraisa slimība vai tā ir zāļu lietošanas blakne.
Ārsti novērojuši, ka liela daļa gados vecu pacientu bezrecepšu medikamentus un uztura bagātinātājus lieto nepamatoti, bet neiegādājas tos medikamentus, kas tiešām vajadzīgi jau esošo slimību ārstēšanai. Seniori bieži vien aizmirst ģimenes ārstam pastāstīt, kādas zāles viņi lieto pēc citu speciālistu ieteikuma, bet kādas – pēc pašu iniciatīvas.
VIEDOKĻI
Ģimenes ārste, gerontoloģe Aiva Lībere: “Ļoti daudzi seniori bezrecepšu zāles lieto, lai uzturētu sevi labā formā, piemēram, lai neattīstītos katarakta, vai stiprinātu imunitāti. Arī reklāmas un atlaides aptiekās veicina bezrecepšu zāļu iegādi. Taču gerontologu forumos jau sen runā par ikdienā lietojamo zāļu daudzuma samazināšanu senioriem. Pirmām kārtām svarīgi lietot tās zāles, kas nepieciešamas pamatslimību ārstēšanai.”
Biedrības “Rīgas pensionāru savienība” pārstāve Taiga Rācene: “Esmu no tiem senioriem, kas daudz lasa un ikdienā lieto alternatīvos līdzekļus, jo man nav ticības, ka ārsts tiešām izrakstīs man vispiemērotākās zāles. Mūsdienu medicīnā cilvēka ķermenis tiek sadalīts pa sastāvdaļām – viens speciālists izraksta tādas zāles, otrs – pavisam citas. Arī ģimenes ārsts ir pārāk aizņemts, lai paskaidrotu, ko un kāpēc viņš ir izrakstījis. Uzskatu, ka zāļu karte nebūtu slikta. Vienīgi tad, ja ārsta izrakstītās zāles gadiem nemainās, tai nebūtu jēgas.”
