Draudīgs precedents: par Mārupes būvlaukumā tikko nozāģētā dižkoka likteni atbildīgie vainīgi nejūtas 163
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Trešdien sabiedrību šokēja ziņa par simtgadīga, valsts nozīmes aizsargājama dižozola nociršanu. Tas auga Mārupē, Kantora ielā, burtiski iespiests starp divām jaunbūvēm ar ironisku nosaukumu „Dižozolu nami”. Lai gan pretējā ielas pusē atrodas Mārupes ģimnāzija, privātmājas un vairākstāvu dzīvokļu ēkas, neviens posta darbus nav pamanījis. Tikmēr Valsts policija ceturtdien sākusi krimināllietu par patvaļīgu koku ciršanu, bet iesaistītās institūcijas vaino cita citu, kā vairogu priekšā turot normatīvo aktu mudžekli.
Īsa hronika
Sākoties būvdarbiem, apkārtnes iedzīvotāji trauksmi sāka celt jau gada sākumā, vispirms vēršoties ar iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) par koka sakņu apciršanu komunikāciju izbūves dēļ. Pārvalde februārī vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par dabas pieminekļa bojāšanu.
Tika sākta prokurora pārbaude, kuras rezultātā Mārupes novada būvvaldes izsniegtā atļauja rindu mājas būvniecībai dižozola teritorijā atzīta par prettiesisku.
Līdz ar to 8. martā prokurors būvvaldei pieprasīja atcelt būvatļauju, bet vēl pēc mēneša ar attiecīgu pieteikumu vērsās arī Administratīvajā tiesā. Tikmēr Mārupes novada būvvalde, 12. aprīlī būvatļauju tomēr atcēla, arī tiesa 13. maijā pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu.
Tiktāl viss bija kārtībā, bet tad sākās dīvainības. Mārupes novada dome 7. jūlijā sasauca ārkārtas sēdi, kur būvvaldes lēmumu atcēla un atkal atjaunoja apstrīdēto būvatļauju. Līdz ar to riņķa dancis sākās no jauna, prokuroram 29. jūlijā atkārtoti vēršoties Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par lietas atjaunošanu.
Kamēr lieta klejoja no vienas instances uz nākamo, nekustamā īpašuma attīstītājs SIA “Zenivests” paguva uzsliet konstrukcijas projektā paredzētajām sešām divstāvīgajām rindu mājām un pat sākt dzīvokļu rezervēšanu.
Būvniecība norisa apmēram astoņus metrus no stumbra, procesā pārrokot arī lielās balstošās saknes, pēc kā ozols sāka nīkuļot, līdz šīs trešdienas rītā mārupiešu acīm pavērās bēdīgā aina ar nogāzto koku.
Bumbo cits pie cita
“Lai gan cīņas iznākums bija paredzams, process tika nepamatoti ievilkts būvvaldes vadītājas nepiekāpības dēļ. Tā vietā, lai būvvalde pēc būvatļauju apstrīdēšanas iesnieguma un valsts institūciju iebildumu saņemšanas atzītu kļūdu un, atceļot būvatļauju, mazinātu kaitējumu, process tika izstiepts vairāku mēnešu garumā, kuru laikā būvbedres vietā steidzīgi parādījās ēkas,” tā uzskata jurists un Mārupes iedzīvotājs Arnis Priediņš.
“Būvēt var dažādi – gan iznīcinot koku, gan arī to saglabājot, kas acīmredzami šoreiz neizdevās,” atbildot uz pārmetumu, “Latvijas Avīzei” atzīst Mārupes novada būvvaldes vadītāja Aida Skalberga.
Jautāta, kāpēc būvvalde pēc skandāla sākšanas nav atcēlusi būvatļauju, viņa teic, ka “tas neko nebūtu mainījis”. Ja 10 metru josla no vainaga tiktu ievērota, zemesgabals vairs nebūtu izmantojams, jo līdzās ir vēl arī aizsargjosla meliorācijas grāvja izskatā. Abu zemesgabalu vērtība ir ap 200 000 eiro. Koka vērtība nokalšanas gadījumā ir ap 27 000 eiro, tā ka neesot jābrīnās, ka “koks tik un tā varētu nokalst gada laikā”.
Savukārt jautāta, kāpēc būvdarbi vispār oficiāli atļauti, lai gan pat pilnīgam nezinātājam ir skaidrs, ar ko darīšana – stumbrs bija apzīmēts ar īpašo dabas pieminekļa zīmi, viņa norāda, ka “problēma nav likumdošanā, bet tās piemērošanā dzīvē”. Vaina esot DAP pusē, kas laika gaitā nav panākusi, ka dižkoki, tātad arī Mārupes ozols, obligāti jānorāda zemesgrāmatā.
“Ja DAP būtu veikusi nepieciešamās darbības, jebkurš dižozols, arī šis, obligātā kārtā zemesgrāmatā parādītos kā apgrūtinājums. Tad īpašniekam ir tiesības saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, kā arī viņam ir tiesības saņemt kompensējamu zemi būvniecībai citā vietā. Savukārt pašvaldībai ir tiesības piedāvāt zemi citur, kur nav šāda apgrūtinājuma.
Patlaban noteikumos par īpašo teritoriju aizsardzību nav skaidru norāžu, ko tuvu dižkokam drīkst būvēt. Komunikācijas, tranšejas drīkst rakt, pamatus – nedrīkst.
Nav skaidra formulējuma. Mēs vairākkārt vērsāmies VARAM ar lūgumu viest skaidrību, atbilde nav saņemta.
Tādēļ rakstīju DAP vēstules un brīdināju, ka dižozols agri vai vēlu tiks nocirsts. Atbildēs saņēmu ķengas un neizpratni. DAP uzskata, ka likums neattiecas uz dižozoliem, tātad, kamēr netiks veiktas attiecīgas darbības, šādi precedenti būs vēl,” tā A. Skalberga, piezīmējot, ka šis nebūs vienīgais gadījums, turklāt līdzīgā veidā postā aizgājuši vēl vairāki koki Mārupē – pirms mēneša nozāģēta liela goba, kā arī pāris kastaņas un liepa.
Arī šie koki, tāpat kā nelaimīgais dižozols, zemesgrāmatā nav bijuši iezīmēti kā apgrūtinājums, un, tā kā kaimiņi nav bijuši tik aktīvi kā Kantora ielas gadījumā, nekustamā īpašuma attīstītājiem nav bijis oficiālu šķēršļu saņemt zaļo gaismu jaunbūvju celšanā.
Te jāpiebilst, ka šajā segmentā valda zināma pretruna. Proti, saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” dižkoki definēti kā vieni no zemesgabala apgrūtinājumiem. Būvniecības gadījumā jāievēro 10 metru plata aizsardzības josla, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas. Aizsargājama koka nociršana pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un ir saņemta DAP rakstiska atļauja.
Taču problēma ir tā, ka patlaban Latvijā nav vienotas datubāzes, kas atspoguļotu visus zemesgabalā esošos apgrūtinājumus, tostarp dižkokus. Ir izveidota valsts “Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēma”, taču datus sistēmā ir iespējams saņemt tikai tik, cik tos ir iesnieguši sistēmas datu sniedzēji. Arī īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā ne vienmēr var redzēt visus apgrūtinājumus.
Problēma ar informācijas pieejamību esot apzināta un risināta attiecīgo nozaru ministriju pusē, tomēr visai gausi, līdz ar to uzliekot papildu atbildību uz zemesgabalu īpašnieku un būvniecību kontrolējošo iestāžu pleciem.
Par dzīvu zemesgrāmatai
Jautājām DAP, kāpēc dižkoki nav oficiāli iegrāmatoti zemesgrāmatā. “Koks ir dzīvs organisms, kas visu laiku attīstās, līdz ar to pārvaldei nav iespējams izsekot līdzi visiem Latvijā augošajiem kokiem, lai katru dižkoku reģistrētu zemesgrāmatā,” tā norāda DAP pārstāve Ilze Reinika, vienlaikus piebilstot, ka DAP nekad nav uzskatījusi, ka uz dižkokiem neattiecas likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, jo tas būtu klajā pretrunā ar vairākām šā likuma normām.
DAP arī atzīst, ka šobrīd par izsniegtajām būvatļaujām notiek tiesvedība. “DAP atkārtoti sniegusi informāciju Administratīvajai rajona tiesai, ka Mārupes novada būvvaldei, lemjot par būvatļauju izsniegšanu, bija rūpīgi jāiepazīstas ar ģenerālplānu un jāpārliecinās, vai būves novietojums atbilst visām normatīvo aktu prasībām. Tai skaitā, ka plānotā ēka atrodas ārpus valsts nozīmes aizsargājama koka aizsargājamās teritorijas. Tādējādi secināms, ka būvvalde nav pietiekami rūpīgi iepazinusies ar ģenerālplānu, nav pievērsusi uzmanību faktam, ka tajā ir atzīmēts dižkoks, un nav pārliecinājusies, ka iecerēto būvju novietojums zemes gabalā neatbilst tiesiskajam regulējumam,” tā I. Reinika.
DAP arī norāda, ka steidzami nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu, paredzot stingrāku īpašnieka atbildību, ja tiek konstatēts, ka dižkoks ir iznīcināts ļaunprātīgi.
Te atļauj, te aizliedz
Bet kāpēc Mārupes dome 7. jūlijā atjaunoja apturēto būvatļauju? Uz šo jautājumu domes izpilddirektors Kristaps Ločs apliecina, ka tas tā bijis, tomēr deputātu vairākums vienlaikus uzdevis būvvaldei viena mēneša laikā atkārtoti izskatīt jautājumu par šo būvatļauju atcelšanu, ņemot vērā Ģenerālprokuratūras iesniegumā minētos apsvērumus. Pildot domes uzlikto pienākumu, arī būvvalde atkārtoti izskatījusi lēmumu par būvatļauju atcelšanu un apturējusi būvdarbus līdz projekta pārstrādei. Tāpat nosacījumi paredz, ka projektam jābūt saskaņotam ar DAP, lai saglabātu dabas vērtību – dižozolu. Cik noprotams, tas netika izdarīts, taču mums neizdevās par to pārliecināties, jo projekta attīstītājs uz telefona zvaniem neatbildēja.
Domes izpilddirektors arī apliecināja, ka saskaņā ar DAP normatīvā regulējuma traktējumu dižkoki netiek ietverti zemesgrāmatā kā apgrūtinājums. “Rezultātā būvvaldei, izsniedzot būvatļaujas, ir sarežģīti kontrolēt faktu, ka kokam ir dabas pieminekļa statuss. Konkrētajā gadījumā būvatļaujas izsniegšanas procesā par pamatu tika ņemti vispārējie būvnoteikumi un Mārupes novada Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kuru 125. punktā noteikts, ka “ēkas un būves nedrīkst celt tuvāk, kā vainaga attālumā no zemes gabalā vai tam blakus augošu lielu un vērtīgu koku stumbriem”. Pašvaldības ieskatā dabas piemineklim būtu jābūt kā apgrūtinājumam, kas pasargātu būvvaldes un pavērtu iespējas zemes īpašniekiem saņemt atvieglojumus nekustamā īpašuma nodoklim, iespēju mainīt apgrūtināto zemes vienību, proti, radītu iespēju un interesi zemes īpašniekiem dabas vērtību saglabāt. Šis jautājums viennozīmīgi ir jāizskata VARAM un DAP,” tā K. Ločs.
Savukārt uz jautājumu, vai dome būs gatava izskatīt prasību par naudas kompensāciju attīstītājam, ja tāda sekos, viņš atbild apstiprinoši, proti, “zemes īpašniekam, šajā gadījumā attīstītājam, ir šādas tiesības un par tālāko jālemj tiesai”.
