Ar visas pasaules naudu nepietiks 0
50,5 miljardi eiro ir summa, ko Eiropas Savienība (ES) līdzšinējā finanšu periodā atvēlējusi pētniecībai un inovācijai. Nākamajā periodā šai nozarei paredzēti jau 80 miljardi eiro. Tomēr Latvijas inovācijas jomas eksperti ir pārliecināti – no naudas nebūs nekāda labuma, ja valstī neizveidos inovāciju sistēmu kā kopumu.
“Arī visa pasaules nauda jums nepalīdzēs attīstīt inovāciju un gūt no tās labumu, ja nezināsit, ko tieši vēlaties.” Tā šomēnes Rīgā notikušajā Baltijas līmeņa konferencē “Kompetenču veidošana gudrai izaug-smei: izaicinājumi un iespējas” uzsvēra inovācijas eksperts no Vācijas Hains Fīdlers. “Inovāciju attīstīt var tikai sistēma, kas ļauj būt radošiem, sadarboties un izmantot iespējas, jo tieši sistēma ir tā, kas rada inovācijas, nevis kāds naudas daudzums, institūts vai politiķis,” norādīja H. Fīdlers.
Savukārt inovācijas eksperts no ASV Ričards Bendis uzsvēra, ka neatkarīgi no valsts lieluma problēmas, ar ko nākas sastapties, attiecībā uz inovācijām ir līdzīgas. Taču “mazajām valstīm ir limitēts resursu daudzums to risināšanai. Turklāt mazā valstī ir jābūt stratēģijai, kā ieguldīt resursus, proti, jāidentificē stiprās jomas, uz kurām fokusēties,” uzsvēra R. Bendis.
Arī Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš ir pārliecināts, ka vājais Latvijas sniegums inovācijā dažādās jomās nav saistāms tikai ar naudas daudzumu.
Ivars Kalviņš: “Mums pietrūkst spējas izprast, ka Latvijas situācijā neder piedāvātais lielo ekonomiku inovāciju attīstības modelis. Visa pamatā jābūt stratēģiskai specializācijai, katrā nozarē atrodot, kur visefektīvāk izlietot pieejamos līdzekļus.
Latvijā ir maza ekonomika ar 99% mazo uzņēmēju, kas nozīmē, ka privātajā sektorā nav spēlētāju, kuri būtu spējīgi veidot savus pētniecības centrus ar inovācijai nepieciešamo infrastruktūru, kas atšķiras no zinātniekiem nepieciešamās. Inovācijai nepieciešami konstruktoru biroji, mehāniskās darbnīcas, pilot-iekārtas un pilotrūpnīcas, kurā iemiesot zinātnisko ideju un pārliecināties par tās īpašībām praksē.”
Tikmēr ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka nav no cilvēkiem, kas uzskata – esam inovēt nespējīga sabiedrība. “Mēs esam pat ļoti inovatīvi, jo pēc būtības “inovācija” nozīmē izdzīvošanas spēju. Tautai, nācijai un valstij nav lielāka uzdevuma, kā izdzīvot cauri laikmetu griežiem, neraugoties uz lieliem kaimiņiem, globālās ekonomikas satricinājumiem. Tādēļ mūsu sabiedrībai ir lielas inovācijas spējas,” ir pārliecināts ministrs.
D. Pavļuts arī apšauba visiem pieejamos statistikas datus, kas liecina – Latvija inovāciju jomā ir vienā no pēdējām vietām. “Es gan domāju, ka šī statistika ir kļūdaina vienkārša iemesla dēļ – Latvijā privātā sektora uzņēmumi investē uzņēmuma attīstībā, produktu virzīšanā tirgū, šie izdevumi statistiski netiek uzskaitīti kā pētniecības un attīstības izdevumi.”
Ekonomikas ministrs cer, ka no nākamā gada vidus uzņēmēji daudz aktīvāk pievērsīsies inovācijai, jo 2014. gada budžetā panākta principiāli svarīga lieta – uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides, kas paredz atvieglojumus par uzņēmuma ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā.
Fakti
ES PAR INOVĀCIJU
ES jaunajā programmā 2014. – 2020. gadam 80 miljardus eiro atvēlēs pētniecībai un tehniskajai attīstībai, konkurētspējas un inovāciju attīstībai, kā arī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam.
Lai pieaugtu ES ietekme inovāciju nozarē, katrai dalībvalstij ieteikts līdz 2020. gadam ieguldīt pētniecībā un attīstībā 3% no sava iekšzemes kopprodukta. No tiem 1% būtu publiskā sektora finansējums, bet 2% – privātā sektora investīcijas.
Palielinot ieguldījumus nozarē, tiktu radīti 3,7 miljoni darba vietu un paaugstināts Eiropas Savienības IKP par gandrīz 800 miljardiem eiro gadā.
