Ar viltotu pilnvaru 0
Pirms vairākiem gadiem iegādājos dzīvokli no sava paziņas, kurš aizbrauca uz ārzemēm. Viņš šo dzīvokli nopirka no māklera, savukārt mākleris – no citas personas, kura uzrādīja īpašnieka pilnvaru.
Tagad pirmā īpašnieka mantinieks ir iesniedzis prasību tiesā, jo izrādījās, ka pirms tam kāds bija viltojis šī īpašnieka pilnvaru jau pēc viņa nāves un pārdevis dzīvokli māklerim, kurš to zināja. Mantinieks prasa atzīt arī mani un manu paziņu par ļaunticīgiem ieguvējiem un atdot viņam dzīvokli. Es, protams, par kaut kādas pilnvaras viltošanu neko nezināju, arī mans paziņa šo pilnvaru pat nebija redzējis. Kādas var būt sekas šādai prasībai? Kā man vajadzētu rīkoties? Pēteris Madonā
Kādā LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu tiesu departamenta spriedumā norādīts, ka atbilstoši Civillikuma 1403. pantam tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai. No šā likuma 1404. panta izriet, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma. Tiesību doktrīnā (teorētisku uzskatu kopums un pētījumu rezultātā radītas pienācīgi argumentētas atziņas) precizēts, ka tie ir tiesisko darījumu raksturojošie elementi, kuriem jāpastāv, lai tiesiskais darījums būtu spēkā.
Ņemot vērā, ka tiesisks darījums ir tiesību subjektu gribas akts, par katra šāda darījuma pamatelementu Civillikuma 1427. panta izpratnē atzīstams gribas izteikums, t.i., uz noteiktu tiesisku seku iestāšanos vērsts privāts gribas izpaudums. Kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka.
Ja lietā konstatē, ka pirmais strīdus nekustamā īpašuma atsavināšanas līgums, ņemot vērā viltotu pilnvaru, noslēgts pēc īpašnieka nāves, kas izslēdz jebkādu iemeslu runāt par iepriekš minēto tiesisku darījumu raksturojošo elementu pastāvēšanu (nav dalībnieka, kurš var izteikt savu gribu pārdot īpašumu, jo viņš ir miris), šāds darījums jāatzīst par spēkā neesošu, jo prettiesiski nodibinātas saistības nevar radīt paliekošas tiesiskas sekas.
Var secināt, ka darījuma noslēgšanas mērķis bija vērsts uz likuma neievērošanu (jeb apiešanu, kā teikts likumā), kas ir pretrunā Civillikuma 1415. pantam. Tas nosaka, ka neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu – tāds darījums nav spēkā.
Jūsu un jūsu paziņas gadījumā pirkuma līguma noslēgšanas brīdī strīdus nekustamais īpašums bija reģistrēts zemesgrāmatās uz atsavinātāja vārda un tam nebija atsavināšanas aizliegumi vai citi apgrūtinājumi. Tāpēc var secināt, ka strīdus īpašumu atsavināšanas rezultātā jūs un jūsu paziņa ieguvāt kā labticīgas personas, no kuriem to atprasīt nevar, jo prasītājs ir tiesīgs atprasīt lietu vienīgi no ļaunticīga ieguvēja.
Jāatceras, ka labticības vai nelabticības noskaidrošana iespējama, tikai izvērtējot darījumu, pēc kura īpašuma tiesības trešajai personai ir koroborētas (ierakstītas) zemesgrāmatā. LR Senāts noraida argumentu, ka nekustamo īpašumu jebkurā gadījumā var atprasīt arī no labticīga ieguvēja, neapstrīdot pašu darījumu.
Tātad jums jāsniedz tiesai paskaidrojumi, ka pirms nekustamā īpašuma iegādes rūpīgi izvērtējāt, kā pārdevējs ieguvis īpašumā strīdus nekustamo īpašumu, ka ir izpildītas visas likuma un pirkuma darījuma prasības, ka iepazināties arī ar zemesgrāmatas datiem, vai nekustamajam īpašumam nav noteikti apgrūtinājumi un ir izsniegta izziņa par īpašuma tiesībām uz dzīvokli.
Tādējādi esat ievērojis tiesiskās paļāvības principu un neesat pārkāpis nekādas likuma normas, lai tiktu atzīts par ļaunticīgu. Tāpat jānorāda, ka nekādi nevarējāt konstatēt, ka īpašums sākotnēji atsavināts ar viltotu pilnvaru, tāpēc atzīt jūs par ļaunticīgu ieguvēju nav taisnīgi. Jāvērš tiesas uzmanība uz Civillikuma 909. un 910. pantu, kas regulē tiesisku un prettiesisku valdījumu piemērošanu.
SVARĪGI • Civillikuma 910. pants nosaka, ka labticīgs valdītājs ir tas, kas pārliecināts, ka nevienam citam nav vairāk tiesību valdīt lietu, kā viņam, bet ļaunticīgs – tas, kas zina, ka viņam nav tiesības lietu valdīt vai ka kādam citam šajā ziņā ir lielākas tiesības nekā viņam. • Tiesību doktrīnā, skaidrojot šo pantu, secināts, ka par ļaunticīgu valdītāju jāuzskata tas, kuram bija pietiekams pamats šaubīties par tiesībām valdīt lietu esamību, kā arī tas, kuram, ievērojot tādu uzmanību un rūpību, kādu konkrētā gadījuma apstākļos būtu taisnīgi no viņa prasīt, vajadzēja zināt par viņa valdījuma prettiesiskumu. • Lietu tiesību labticīga ieguvēja aizsardzība izriet no Civillikuma 994. panta pirmajā daļā paredzētās t.s. nekustamā īpašuma piederības prezumpcijas un Zemesgrāmatu likuma 1. pantā ietvertā zemesgrāmatu publiskās ticamības principa. |
Konsultēja juriste Kristīne Krēsliņa.
