Ar vienu roku dos, ar otru… 0
Lai īstenotu V. Dombrovska vadītās valdības deklarācijā solīto tā saukto darbaspēka nodokļu samazināšanas plānu, Finanšu ministrijā apsver iespēju atcelt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, kas ar likumu pašlaik noteikta astoņiem preču un pakalpojumu veidiem, tostarp periodiskajiem preses izdevumiem.
Par samazinātās PVN likmes atcelšanu ministrijā atsākuši runāt tāpēc, ka jāatrod ienākumu avoti, kā nosegt 200 miljonu latu iztrūkumu, ko radītu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana no 25 līdz 21 procentam un ar IIN neapliekamo ienākumu palielināšana no 45 līdz 90 latiem. Darbaspēka nodokļus jau sen solīts izlīdzināt ar kaimiņiem. Lietuvā ar nodokli neapliekamā daļa ir apmēram 95 lati, bet Igaunijā apmēram 100 lati mēnesī. IIN likmes – 21%.
Tā kā pašlaik Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir lielāks, bet neapliekamais minimums zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs, Latvijā strādājošie saņem “uz rokas” mazāk nekā par tādu pašu atalgojumu strādājošie Lietuvā un Igaunijā. 2010. gada beigās vidējā mēnešalga pēc nodokļu nomaksas Igaunijā bija 654 eiro, Lietuvā – 478 eiro, bet Latvijā – 460 eiro.
Kā publiski paudis Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu politikas lietās Juris Stinka, 200 miljoni būtu jāiegūst no citiem avotiem tuvākajos trijos gados. Vēlāk šo iztrūkumu varētu kompensēt no ienākumiem, kas gūti ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumos un ar atbalstu jaunu darbavietu radīšanai.
Ministrijas amatpersona gan atzīst, ka samazināto PVN likmju atcelšanas plāns nebūtu īstenojams agrāk par 2014. gadu, kad Latvijā plānots ieviest eiro. Savukārt no valdības plāniem izriet, ka darbaspēka nodokļu samazināšana notiks jau nākamgad. Tā sakot, “atzīmēsimies Eiropai, ka inflācijas mums nav, un tūdaļ pēc tam pacelsim nodokļus”.
Pērn, atbalstot likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” grozījumus, ar kuriem samazinātā PVN likme cita starpā tika noteikta presei, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs uzsvēra, ka preses izdevējiem tas došot tiesisko paļāvību, ka arī pēc šā gada beigām tiem tiks piemērota samazinātā PVN likme.
No Saeimas skanēja solījumi, ka presei samazinātā PVN likme būšot nevis īslaicīga, bet pastāvīga likuma norma. Līdzīgi pagājušajā gadā izteicās finanšu ministrs Andris Vilks, solīdams nemainīgu nodokļu politiku, proti, nepalielināt ieviestos nodokļus un neieviest jaunus vismaz trīs turpmākos gadus. Tāpat ministrs pērn vairākkārt uzsvēra, ka 2012. gadā ministrija neplāno būtiskus nodokļu politikas grozījumus, to skaitā samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju atcelšanu.
Kad jautāju, kāds ir viņa viedoklis pašlaik, Andris Vilks atbild, ka neatbalsta PVN samazinātās likmes atcelšanu. Viņaprāt, 200 miljonu iztrūkums budžetā, kas rastos pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījumiem, būtu kompensējams no citiem valsts ienākumu avotiem.
Kāda Finanšu ministrijas amatpersona atzīst, ka ideja par PVN samazinātās likmes atcelšanu nākot nevis no ministrijas, bet koalīcijas padomē sēdošo Zatlera Reformu partijas pārstāvju puses.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece, SIA “Jāņa Rozes apgāds” direktore Renāte Punka stāsta, ka samazinātās PVN likmes atcelšana grāmatizdevējiem būtu kā nazis pie rīkles – grāmatu cenas celtos, iedzīvotāju spējas tās nopirkt samazinātos. Renāte Punka atzīst, ka Latvijas grāmatu apgādi vēl nav atguvušies no agrākajiem nodokļu politikas grozījumiem, bet ministrija jau gudro par jauniem.
Latvijas Preses izdevumu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks reģionālo izdevēju pārstāvis Guntars Līcis uzskata, ka plāns atcelt samazināto PVN likmi no ministrijas amatpersonu puses būtu vislielākā bezatbildība un graujoša nozares ekonomiskajai attīstībai. Asociācijas pārstāvis ir pārsteigts par šādām runām, jo vēl šā gada sākumā, nozares pārstāvjiem tiekoties ar Saeimas politisko partiju pārstāvjiem, nekas tamlīdzīgs netika apspriests. “Ja šo plānu īsteno, vislielākie cietēji būs lauku novadu lasītāji, kuru ienākumi jau tā ir krietni mazāki nekā Rīgas un citu lielpilsētu iedzīvotājiem,” piebilst Guntars Līcis.
Uzziņa 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piemēro: medikamentu piegādēm; medicīnisko ierīču (arī komplektējošo daļu, rezerves daļu un piederumu) piegādēm; zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm; mācību literatūras, kā arī oriģinālliteratūras izdevumu piegādēm; avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, kas iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus, un to abonentmaksai, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumus, kā arī tādus izdevumus, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komerciālu sludinājumu publicēšana; sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē (pasažieru un bagāžas pārvadāšana); siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem; koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem; izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs. |
