Vīzija vai halucinācija? Ko un kā mēra kokmateriālu uzmērītāji 0
Aprīļa vidū Jelgavā notika meža nozares konference “Mūsdienīga kokmateriālu uzskaite meža nozares konkurētspējas paaugstināšanai”, kas demonstrēja vairākas problēmas kokmateriālu uzmērišanas jomā.
“Mēdz teikt, ka tur, kur ir divi, trešais ir lieks, bet ir reizes, kad šis trešais ir pat noderīgs,” atklājot konferenci, kas veltīta kokmateriālu uzmērīšanas problēmām, sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Pieminot “trešo”, ministrs uzsvēra nozīmīgo kokmateriālu uzmērītāju SIA “VMF Latvia” devumu kokrūpniecības nozarē pēdējos 20 gados. Viņš norādīja, ka neatkarīgā kokmateriālu uzmērīšanā ir ieinteresēti gan pārdevēji, gan pircēji un ka tas ir garants, ka abas puses būs apmierinātas. Par to liecinot arī fakts, ka pērn no vairāk nekā desmit miljoniem pārdoto kubikmetru kokmateriālu uzmērīšanas pakalpojumu sniedzis neatkarīgais uzmērītājs.
Konferences gaitā ar ziņojumiem no mājinieku puses uzstājās Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, Latvijas mežu sertifikācijas padomes izpilddirektors Jānis Švirksts, SIA “VMF Latvia” valdes priekšsēdētājs Jānis Buļs un SIA “VMF Latvia” padomes loceklis Mārtiņš Gaigals; no viesiem ar savu pieredzi iepazīstināja “Mondi Dynas” AB kokmateriālu iepirkumu vadītājs Larss Nilsons un Igaunijas Meža un kokapstrādes asociācijas projektu vadītāja Līsi Līvlaida.
Iezīmējot konferencē apspriesto jautājumu loku, vietā būtu sākt ar M. Gaigala pārdomāto uzstāšanos. Tās laikā viņš uz liela ekrāna rādīja fotogrāfiju, kurā redzama sieviete, kas iekāpusi mucā un uzmēra baļķus, kas pa Gauju atpludināti līdz Gaujas–Baltezera kanālam, vienlaikus pieminot faktu, ka tieši ap to laiku pirmais cilvēks kosmosa kuģī apriņķoja zemi. Viņš atgādināja, ka šodien kokmateriālu uzskaite gan ātruma, gan pielietoto tehnoloģiju ziņā atrodas tieši tik tālu kā savulaik kosmosa kuģis no mucas kanālā. Taču, kā uzsvēra runātājs, arvien jāuzlabo sapratne par skaitļiem, ar kuriem strādā kokmateriālu pircēji un pārdevēji, izstrādājot un nostiprinot uzmērīšanas un uzskaites standartus. Ir jāsaprot, ka grūti ir kaut ko atrast svešā ceļasomā, bet situācijai ir jābūt tādai kā dzīvē, kad ir zināms, ka “ziepes atrodas vannas istabā, bet alus – ledusskapī virtuvē”, viņš piebilda. Savukārt M. Gaigala pārstāvētās konsultatīvās padomes uzdevums ir uz papiNet standarta balstītas datu bāzes izveidot instrumentu kokmateriālu plūsmas atbalstam. Pašlaik sarežģījumus radot atšķirīgu datu, klasifikatoru un standartu lietošana.
To uzsvēra arī citi mežu nozares pārstāvji. K. Klauss atgādināja, kas SIA “VMF Latvia”, kas 1998. gadā tika dibināta kā zviedru uzņēmuma “VMF Qbera Ekonomisk Forening” meitasuzņēmums ar mērķi atbalstīt neatkarīga koksnes uzmērīšanas modeļa ieviešanu, tagad pilnībā pieder Latvijas kokmateriālu pircējiem un pārdevējiem. Pērn firma sniedza pakalpojumus 11 miljonu kubikmetru kokmateriālu uzmērīšanā un uzņēmuma apgrozījums bija 4,2 miljoni eiro. 2003. gadā SIA “VMF Latvia” strādāja 17 cilvēki, bet 2017. gadā jau 140. Pirms 20 gadiem kubikmetrs, kā atzina K. Klauss, bija stiepjams jēdziens, bet pašlaik neatkarīgs uzmērītājs ir tas, kurš var panākt līdzsvaru starp pircēja un pārdevēja interesēm.
A. Muižnieks atgādināja par nepieciešamību sadarboties un kooperēties, jo ilgtspējīgas un ekonomiski efektīvas mežsaimniecības attīstību valstī var panākt, uzlabojot normatīvos aktus un mazinot birokrātisko slogu. Mežu sertificētāju pārstāvis J. Švirksts raksturoja situāciju mežu sertifikācijā, norādot, ka visi uzņēmumi, kas nav kontrolētās koksnes sertifikātu turētāja FSC sertificēti, var iekļūt riska grupā, kuru darbība var tikt kvalificēta kā nelikumīga mežizstrāde, kas iznīcina augstvērtīgus mežus.
Raksturojot kokmateriālu uzmērīšanas jomu, J. Buļs jautāja – ja jau kokmateriālu uzmērīšana ir ietilpīgs process, tad kāpēc tas jāveic vairākkārt un dārgi? Tāpēc “VMF Latvia” arī turpmāk sniegs savu ieguldījumu nozares attīstībā. Jau pērn no 6,34 miljoniem kubikmetru uzmērīto apaļo kokmateriālu 91% tika uzmērīts ar 27 automatizētajām uzmērīšanas ierīcēm un tikai 9% – ar rokas mērinstrumentiem. “Taču līdz ar tehnoloģiju attīstību jāaug arī normatīvajai videi,” viņš piebilda.
Ārzemju viesi – L. Nilsons – norādīja: lai arī Eiropā ir dažāda attieksme pret mežiem un atšķirīgi standarti kokmateriālu uzmērīšanai, vismaz tendences valstīs ap Baltijas jūru apliecina, ka mežu nozares darbinieki savā starpā var saprasties.
Igauniete L. Līvlaida apliecināja, ka kokmateriālu uzmērīšanas tehnoloģiju ziņā, bet īpaši uzskaites un transporta pavadzīmju izdošanas jomā Igaunija Latvijai ir priekšā, un to nodrošinājusi Igaunijā ieviestā sistēma ELVIS. Tās priekšrocība ir precīza zāģbaļķu novērtēšana mežā, koku pārvadātāju kravu trīsdimensiju skenēšana un visbeidzot elektroniskas pavadzīmes izveidošana, kam var piekļūt arī ceļu policija. Tas ļauj samazināt papīru darbu apjomu, veidojas vispusīga datu bāze.
Komentējot Līsas Līvlaidas sacīto, jomā, kas attiecas uz kokmateriālu novērtēšanu, mūsu mežizstrādes nozares pārstāvji teica, ka drīz mums arī tā būs, bet, runājot par elektronisko ceļazīmi, piebilda – līdzko valdība gribēs, lai arī mums tā būtu, tas notiks, bet pagaidām tādas intereses neesot.
Konferences izskaņā akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārstāvis Ivars Kalmuks piebilda, ka tas, ka visiem klātesošajiem ir vīzija, kā jāattīstās kokmateriālu uzskaitei, ir labi, taču jāseko arī praktiskām darbībām, citādi vīzijas pārvērtīsies par halucinācijām. Viņa domu papildinot, meža īpašnieku pārstāvis Žanis Bacāns piebilda, ka, lai viss notiktu ar vienu pogas spiedienu, acīmredzot ar to domājot tālāku papiNet projekta attīstību, jābūt skaidrībai, kā un ko mērām un kā un ko saucam; tikmēr 95% meža īpašnieku joprojām nezinās, kā un ko ir pārdevuši un vai pārdotie kubikmetri ir tie īstie kubikmetri.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
