Kā veicināt privātmāju pieslēgšanu centralizētajam ūdensvadam un kanalizācijai? 3
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija virza likumprojektu ūdenssaimniecības pakalpojumu jomas regulēšanai, lai veicinātu privātmāju pieslēgšanu izbūvētajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem.
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis: ”Obligāti likt pieslēgties ūdensvadam un kanalizācijai nav normāla prasība. Arī prasība iedzīvotājus finansiāli atbalstīt no pašvaldības budžeta nav pamatota. Vieni likumprojektā iekļauj, ka pašvaldībai jāpalīdz samaksāt par veselības aprūpi, citi – ka par ūdensvadu. Varbūt jau tad likumā arī summa jānosaka, par kādu attālumu no maģistrālās sistēmas un kādās pozīcijās privātīpašniekiem palīdzam un cik lielai jābūt viņu daļai, un vēl arī kādos gadījumos jeb kādām iedzīvotāju grupām jāpalīdz. Arī pieslēgšanas tehniskais process nemaz nav tik vienkāršs. Starp centrālo ūdensvadu un privātmājas robežu vēl ir dažādas citas pazemes komunikācijas, kas var radīt sarežģījumus, cik māju, tik atsevišķu risinājumu. Ar vienu likumu visu nolīdzināt nevar.”
Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Viktors Gotfridsons: ”Vispirms ir jābūt atbalsta mehānismam, kā cilvēkiem palīdzēt. Pašvaldība naudu aizdot nav tiesīga. Taču daudziem privātīpašniekiem arī līdzekļu nav – īpaši tajās mājās, kur dzīvo veci un vientuļi cilvēki. Pilsētā centralizētie tīkli ir izbūvēti un uz katru māju atstāta pieslēgšanās vieta, taču tas, kā tai pievienoties, paliek katra saimnieka ziņā. Katrā mājā ir aka, kanalizācijas bedre, un diemžēl daudzi cilvēki nav pārliecināmi, ka šādā veidā tiek piesārņota daba.”
Cēsu SIA “Vinda” valdes priekšsēdētājs Varis Ādamsons: ”Uzskatu, ka likuma pieņemšana būtu loģiska. Cēsīs iedzīvotāju aktivitāte ir diezgan liela, tomēr problēmu netrūkst. Pilsēta ir kalnaina, un bieži uzklausām kaimiņu sūdzības, ka viņu dārzā vai akā ieplūst kanalizācija no blakus esošajiem īpašumiem. Mēs privātsaimiekiem rakstām vēstules, aicinām uz sarunām, taču lauzt gadiem iesīkstējušos ieradumus ir diezgan grūti. Cilvēki joprojām ir pārliecināti, ja līdz šim iztikuši ar savu aku ūdens smelšanai un reizi gadā izved kanalizācijas bedri, tad tāpat var dzīvot arī tālāk. Galvenais, lai pieslēgtos centralizētajai sistēmai, katram pašam mājās jāierīko arī iekšējā ūdensvada un kanalizācijas sistēma. Tā kā izmaksas ir lielas, mēs ar iedzīvotājiem slēdzam līgumu par atlikto jeb dalīto maksājumu. Vēlreiz uzsveru, ka šajos jautājumos kārtībai ir jābūt un ar likuma spēku situācija noteikti uzlabosies. Tikai jānosaka pieslēgšanās termiņi, kā arī konkrēta atbalsta kārtība – ko var pašvaldība, ko pakalpojumu sniedzējs.”
Mazsalacas novada pašvaldības vadītājs Harijs Rokpelnis: ”Vietās, kur pilsētā un Sēļu, Skaņkalnes un Ramatas ciemos ierīkota centralizētā ūdensvada un kanalizācijas sistēma, privāto pieslēgumu skaits ir apmierinošs. Galvenās iebildes, kādēļ nepieslēdzas – naudas trūkums un uzskats, ka akā ūdens kvalitatīvāks, bet kanalizācijas bedre nevienam netraucē. Ir arī pašvaldības saistošie noteikumi, ka par tīšu dabas piesārņošanu mājas saimnieku var sodīt. Kas attiecas uz likumprojektā plānotajiem atbalstiem, mēs jau deputātu sēdē esam apsprieduši variantus, kā palīdzēt maznodrošinātajiem un vecajiem cilvēkiem, tas ir, veidojot dalītā maksājuma sistēmu. Taču es gribētu uzsvērt, ka šā likuma apspriešanas gaitā iedzīvotājiem netiek nodrošināta pietiekama un izskaidrojoša informācija. Tiek izrauti no konteksta atsevišķi norādījumi un drīzāk kultivēta baiļu politika, ka vajadzēs pieslēgties gan piespiedu kārtā, gan obligāti. Cilvēki ir jāmudina saprast, ka tiek piesārņota daba, un jānorāda iespējas no šādām problēmām izvairīties, reizē nodrošinot atbalstu tiem, kam tāds nepieciešams. Tāpat likumā vajadzētu noteikt, kādā attālumā jāpieslēdzas centrālajiem tīkliem. Pilsētās tas ir skaidrs, pagastu centros arī, bet kā rīkoties attālā lauku viensētā.”
Uzziņa
Lai veicinātu pieslēgumu skaita palielināšanu pie centralizētām kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmām, Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumprojekts paredz netiešos stimulus iedzīvotāju pieslēgumu veidošanai, piemēram, vienošanās ar pakalpojuma sniedzēju, ka pieslēgumu var apmaksāt pa daļām.
Pašvaldības dome varēs lemt par finansējuma piešķiršanu šo darbu daļējai apmaksai no pašvaldības budžeta.
