Pērtiķu “adoptētā” meitene 0
Marinai Čepmenai bija četri gadi, kad viņu nolaupīja. Pēdējais, ko viņa atcerējās, bija tas, ka kāds viņu no aizmugures satver, aizsien acis un kaut kur nes prom. Marina atjēdzās Kolumbijas džungļos. Tur viņu atrada pērtiķi, kas pieņēma viņu savā klanā, sāka apmācīt, kā iegūt barību, rāpelēt pa kokiem un citās pērtiķu dzīvei nepieciešamās gudrībās. Dažu gadu laikā Marina apguva visnotaļ atzīstamu meistarību rīsu un augļu zagšanā no apkaimes ciematu mājām. Bet vietējie iedzīvotāji, kaut arī bija ievērojuši, ka pērtiķu kompānijā uzturas cilvēkveida būtne, interesi par viņu neizrādīja, tikai meta ar akmeņiem, gaiņājot zagli prom no savām mājām.
Taču tas vēl nav pats šausmīgākais mazās meitenes dzīvē. Drīz viņu no pērtiķu bara dzīves “izglāba” kāda ģimene, kurai piemita izteiktas sadistiskas noslieces. Šie ļaudis Marinu pārvērta verdzenē, kuru nostrādināja no rīta līdz vakaram, nakšņošanai ierādot suņa cienīgu vietu uz grīdas pie krāsns.
Kādā reizē izmisušai meitenei izdevās aizbēgt no saviem “glābējiem”. Viņa uzrāpās kokā un tur palika, kamēr viņu ieraudzīja kāda cita apkaimes sieviete, kura paņēma viņu pie sevis un vēlāk izaudzināja gluži kā pašas meitu. Marina ātri un sekmīgi adaptējās cilvēku sabiedrībā un visbeidzot apprecējās ar muzikantu, pārceļoties uz dzīvi pie viņa Anglijā.
