Austrālijas tuksneša izdzīvotājs 0
Kādā 2001. gada dienas rītā Rikijs Megijs pamodās… Austrālijas tuksneša, šķiet, pašā vidū. Viņš gulēja ar seju smiltīs, viegli apbērts ar tām, bet apkārt skraidelēja krūmu suņu dingo bariņš, metot uz izmisušo vīrieti kāri badīgus skatienus. Tas viss kopumā nesolīja nekā laba. Turklāt viņš nekādi nespēja saprast, kā šajā vietā nokļuvis. Pēdējais, ko bija saglabājusi atmiņa, bija fakts, ka viņš sēž pie savas automašīnas stūres un pa maz apdzīvotu apvidu brauc rietumu virzienā. Visnotaļ parasti apstākļi…
Rikijs iztrausās no smilšu skāvieniem un kailām kājām sāka iet nezināmā virzienā. Un – jo tālāk viņš gāja, jo šis ceļš viņam šķita bezjēdzīgāks. Visbeidzot, viņš nokļuva pie kaut kā līdzīga oāzei, kur no zariem un sprunguļiem izveidoja nelielu būdiņu. Tajā Rikijs nodzīvoja nākamos trīs mēnešus, pārtiekot no dēlēm un sienāžiem. Dažkārt viņam izdevās noķert arī kādu vardi, un tā jau bija īstena delikatese: viņš to saulē kaltēja tik ilgi, kamēr abinieka āda kļuva kraukšķīga, pēc tam ar neslēptu baudu to notiesāja. Un tikai pēc šiem mēnešiem kāds nejauši garām ejošs lauksaimnieku pāris viņu atrada un nogādāja atpakaļ civilizācijā.
Tostarp stāsts par to, kā un kāpēc Rikijs nokļuva tuksneša vidū, tā arī palicis noslēpums. Arī viņam pašam.