Ar vienu kāju Zviedrijā 1
Neraugoties uz to, ka degviela kļuvusi lētāka, SIA “Sumata” naudas apgrozījums audzis. Kā tas izdevies?
Pēdējos gadus SIA “Sumata” nodarbojas tikai ar degvielas vairumtirdzniecību un pārvadājumiem. SIA “Sumata” piegādā dīzeļdegvielu uzņēmējiem, kas pērk vairāk par vienu tonnu, bet biodegvielu – Mažeiķu naftas rūpnīcai, Zviedrijas degvielas ražotājiem un Stokholmas autobusu parkiem.
SIA “Sumata” sadarbojas ar novadniekiem – SIA “Bio-Ventu”, kas piegādā biodegvielu Mažeiķu naftas rūpnīcai, jo fosilajai degvielai noteikts obligātais biodegvielas piejaukums 5 līdz 7% apmērā. Konkurence pārvadātāju vidū esot liela, bet pēdējos trīs gadus konkursos par pakalpojumu sniegšanu “Bio-Ventai” “Sumata” uzvarējusi.
Valdes priekšsēdētājs Normunds Apfelbaums: “Kad sapratām, ka sauklis “gāzi grīdā!” nestrādā un pircēju kļuvis uz pusi mazāk, no mazumtirdzniecības atvadījāmies. Šo biznesu pārdevām, lai atdotu kredītu bankai, ko bijām ņēmuši jaunu uzpildes staciju būvei. Eiforija beigusies, tagad esam rūdīti. Tagad saprotam, ka situācija, kuru uztvērām kā krīzi, patiesībā ir jāuztver kā parasta ikdiena, kurā smagi jāstrādā.”
Nu jau vairāk nekā gadu SIA “Sumata” piegādā SIA “Bio-Ventas” produkciju Zviedrijā, pievedot to naftas pārstrādes rūpnīcām un Stokholmas autobusu parkiem, kas gandrīz pilnībā pārgājis uz “Bio-Venta” ražoto biodegvielu. Uz Zviedriju degviela tiek vesta ar kuģi, bet tālāk jau ar piegādi līdz konkrētam uzņēmumam nodarbojas “Sumatas” meitas uzņēmums, kas dibināts, lai strādātu Zviedrijā. SIA “Sumata” valdes loceklis Māris Feldmans stāsta, ka Zviedrijā “Sumatas” puiši strādā maiņās divas nedēļas, otru mēneša pusi pavadot Latvijā. Tie esot jauni cilvēki, kuri labi pārvalda valodas un orientējas automatizētajās iekārtās, jo gandrīz visi procesi notiekot bez cilvēka līdzdalības. Zviedrijā autobāzēs neesot pat sargu – durvis automātiski atveras, šoferim tikai jāpievieno tvertnei šļūtene, jāsaspiež vajadzīgās pogas, un mašīna tiek uzpildīta un pavadzīme arī izdrukāta.
Normunds Apfelbaums: “Pamazām atrodam jaunus sadarbības partnerus un savu darba lauku paplašinām. Kā tālāk attīstīsies degvielas tirgus, tas atkarīgs no ekonomiskās situācijas. Ne jau zemāka vai augstāka cena nosaka degvielas patēriņu, to nosaka labklājības līmenis. Mums, protams, izdevīgi, ja cenas zemākas, jo tad vajag mazāk apgrozāmo līdzekļu.”
Pirms divdesmit gadiem, kad tika dibināta firma, savu nosaukumu tā ieguva par godu Kurzemes upītei Sumatai. Tagad, tēlaini runājot, tās gultne kļuvusi platāka. Divdesmitajā jubilejas gadā Normunds Apfelbaums atceras sajūtas, ar kādām šo biznesu iesāka: “Likās, ka viss ir labi, upe pati nes mūs uz priekšu un tā būs vienmēr… Bet tad sākās krāces. Vienas, otras. Katrs centās pieķerties kādam glābējbaļķim un noņemt to otram. Šobrīd viss ir mierīgi, bet to, vai aiz līkuma mūs atkal negaida krāces, pateikt nevar neviens.”
