Laimdota Straujuma: Lauksaimniecības reforma pabeigta, diskusijas vēl gaidāmas. 12
Pēdējā darba nedēļā pirms Ziemassvētkiem Zemkopības ministrija paziņoja, ka Kopējā lauksaimniecības reforma (KLP) ir pabeigta un ka atlicis tikai to sākt īstenot. Vai tiešām pabeigta, pārjautāju ministrei Laimdotai Straujumai.
L. Straujuma: – Visu dalībvalstu ministri iedzērām šampanieti, jo beidzot arī Eiropas Parlaments piekrita reformas gala variantam.
– Un kas pēdējā brīdī mainījies Latvijas zemniekiem par labu vai sliktu?
– Ne naudas apjomā, ne tās piešķiršanas nosacījumos. Bija daži punkti, kas Latviju neskar. Svarīgi bija vienoties par atļauto valsts līdzfinansējumu Lauku attīstības programmai. Līdz šim minimālais slieksnis, kas valstij bija jāfinansē, bija 25%, bet tagad dažas valstis, arī mūsu kaimiņi, pieprasīja zemāku slieksni – 15%.
– Viss Briselē pabeigts?
– Jā, mēs pievienojām deklarāciju par nepareizo tiešmaksājumu aprēķinu. Par 196 eiro to kļūdaino 195,8 vietā. Lietuvieši savas prezidentūras laikā vēlējās pabeigt, un nepaspēja pārrēķināt, kaut gan visi piekrita.
– Nu tad KLP reformas maratons beidzies? Cik – četrarpus gadu?
– Jā, bet tagad jādomā par nākamo periodu. Domāju, ka 2016. gadā jāsāk cīniņš KLP pēc 2020. gada. Jo šoreiz nokavējām. Agrāk jāsāk, pirms vēl Eiropas Komisija nākusi klajā ar saviem priekšlikumiem. Izstrādāto priekšlikumu komisija vairs nelabprāt maina.
– Tāpēc, salīdzinot ar sākotnējo EK priekšlikumu, ieguvums ir “tikai” 300 miljoni.
– Arī tas ir daudz. It īpaši, ņemot vērā, ka ES lauksaimniecības budžets tika samazināts. Iespējams, budžetu turpinās samazināt, jo maksātājvalstis, it īpaši Lielbritānija, nebūs gatavas maksāt lauku uzturēšanai.
Nedomāju, ka esam kaut ko pazaudējuši. 2014. gads ir pārejas gads uz jauno KLP, bet tikai 2015. gadā mēs to ieraudzīsim darbojamies praksē, un 2016. gadā jau jāsāk strādāt ar EK. Jādomā par perspektīvu.
– Jūs, valdība, EP deputāti, lauksaimnieku organizācijas cīnījās par tiešmaksājumiem vismaz 200 eiro apmērā par hektāru. Nedabūjāt.
– Šis skaitlis tika sadzirdēts. Ja to nebūtu izvirzījuši, 2019. gadā mums netiktu piešķirti 196 eiro par hektāru, kas ir 80% no ES vidējā.
– Taču izcīnīto summu lauksaimnieki nesaņems. Zemniecība nesaprot, kāpēc pēc šiem cīniņiem būs tikai 142 eiro par hektāru.
– Kopumā vērtējot, nebija iespējams panākt divus mērķus – maksāt 196 eiro par hektāru jau no perioda sākuma un maksāt diferencētus maksājumus atkarībā no tā, vai saimniecība ražo. Tāpēc ar lauksaimnieku organizācijām esam vienojušies, ka 7,42% no tiešmaksājumiem pārdalīsim Lauku attīstības plāna finansējumam. Ja mazāk labvēlīgo apvidu pasākumā tiks ievērots konkrēts kritērijs – iegūts vismaz 200 latu ienākums no hektāra, tad šie paši lauksaimnieki pārdalīto naudu saņems. Kā piemaksu par darbu mazāk labvēlīgos apvidos, kas mūsu ieskatā tagad ir visa Latvijas teritorija.
– Tātad samazināsit tiešmaksājumus visiem, lai nauda atgrieztos ražojošajiem. Tā faktiski ir naudas samazināšana appļāvējiem jeb “dīvāna zemniekiem”?
– Jā, tāda ir ideja, lai šādā veidā diferencētu maksājumus, pie kuras nonācām garās diskusijās ar lauksaimnieku organizācijām. Diskusijas Eiropā ir noslēgušās, taču šeit tās vēl jāturpina.
– Nav sīkzemnieku un bezzemnieku partijas kā pirmskara Latvijā. Kas pārstāv mazo intereses? Esmu pamanījis, ka bieži jūs pati uzņematies lielākā zemnieku skaita aizstāvību.
– Jā, Balvos lauksaimnieku konferencē viens sūdzējās, ka lielās organizācijas mazo intereses neaizstāv. Manuprāt, Zemnieku federācija to cenšas.
Visiem zemniekiem ir jāiestājas organizācijās atbilstoši savām interesēm un jāatbalsta tās ar biedra naudām. Mūsu aktīvās lauksaimnieku organizācijas ar saviem ekspertiem izvērtē dažādus scenārijus un izcīna ieguvumu visiem zemniekiem. Lauksaimniekiem jāspēj novērtēt to padarītais. Lai kā mums te ietu, jo viedokļi ir tik dažādi, tomēr tikai diskusiju rezultātā var būt visiem pieņemamākais risinājums.
– Viens no strīdiem starp mazajiem un lielajiem ir robežšķirtne starp ražošanu un neražošanu.
– 200 lati no hektāra ir un arī paliek šī robeža. Mazajiem – un tādu ir ap 20 tūkstošiem – piedāvājam, nerēķinot ienākumus un hektārus, 500 eiro saimniecībai ar atvieglotiem nosacījumiem. Par to vienošanās ar visām lauksaimnieku organizācijām jau panākta. Pēc mēneša būs diskusija, vai šo maksājumu vēl palielināt. Rosināšu, ka visiem, kam ir mazāk par trim hektāriem, piemaksāt pie minētās summas arī maksājumu par mazāk labvēlīgiem apvidiem (MLA). Varbūt jāpalielina šī atbalsta summa līdz 600 eiro saimniecībai. Vēl diskutēsim, vai palielināt tiešmaksājumus pirmajiem 30 hektāriem.
– Vai jaunā platībmaksājumu shēma – maksājumu tiesības – ir neizbēgama?
– Latvijā 2014. gadā paliek pa vecam, 2015. gadā jau būs jaunie skaitļi platībmaksājumos, jaunie “zaļināšanas” pasākumi, bet vēl tie paši pašreizējie maksājumi. Vēl nepārejam uz maksājumu tiesībām. Par to, vai to vērts darīt, sākot no 2016. gada, šajās nedēļās gaidām atzinumu no Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta. Par to mums jāizlemj līdz augusta vidum.
Pati es neesmu pārliecināta par maksājumu tiesībām, jo tiks nofiksēts, cik katrs vēsturiski saņem. Latvija būs ļoti raiba, jo būs lielas atšķirības starp kaimiņiem, starp vecajiem un jaunajiem saimniekiem. Turklāt septiņos gados drīkstēs nākt klāt 45 tūkstoši hektāru atgūtas zemes, kas ir ļoti maz. Cik man zināms, neviena no jaunajām dalībvalstīm tuvākajā laikā neplāno pāriet uz šo sistēmu. Patīk vai ne, bet līdz 2020. gadam uz maksājumu tiesību sistēmu ir jāpāriet. Jautājums ir tikai: kurā brīdī?
– Kas vēl neskaidrs un spriežams?
– Tāpat līdz augustam jāpieņem lēmums, kā maksāsim ar ražošanu saistīto maksājumu. Pašlaik ar nozari saistīti ir trīsarpus procenti maksājumu, bet diskutējam par 13%. Tikai piena sektoram un lopkopībai pašlaik ir apmēram iezīmētas robežas (8%).
Lauku attīstības plānā mums ir skaidrība gan par naudas sadalījumu, gan par pasākumiem. Drīz varēsim iesniegt Eiropas Komisijā izvērtēšanai. Arī bioloģiski vērtīgajās pļavās, par ko rudenī diskutējām “LA” redakcijā, mēs vairs neļausim zāli sasmalcināt un atstāt turpat pļavā. Tā jānovāc. Esam piekāpušies vides organizācijām un nolēmuši atstāt puspuvušās apses, lai lidvāveres varētu dzīvot. Saimniekiem zaudējumus kompensēs.
– 2014. gadā, kad it kā viss pa vecam, tiešām nekas nemainās? Kaut sācies jaunās KLP reformas īstenošanas pirmais gads.
– Divi jaunumi gan ir – ES tiešo maksājumu finansējuma pieaugums jau pieejams ar šo gadu, un nu tiešo maksājumu atbalstu varēs saņemt par visu lauksaimniecības zemi, kas ir labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, vairs neskatoties, kādā stāvoklī tā bija 2003. gada 30. jūnijā. Citādi visā Eiropā ir pārejas gads. Arī mums tiešmaksājumu piešķiršanas nosacījumi ir pa vecam: gan ES tiešmaksājumu, gan pārejas posma valsts atbalsts. Tāpat arī lauku attīstības platību maksājumi – par mazāk labvēlīgiem apvidiem, agrovides saistības – 2014. gadā tiks turpināti pēc pašreizējiem nosacījumiem. Lauksaimnieku organizācijām apsolījām, ka ministrija pastiprinās prasības tikai appļautām platībām. Jau pērn par dažiem procentiem to samazinājām, bet lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka nepietiekami. Ja būs tikai appļautas, bet nebūs ne produkcijas, ne prasītā lopu blīvuma, maksājumu apjoms samazināsies. Lauku atbalsta dienests izvērtēs tos, kuri sienu pārdod lopbarībai.
– Lauksaimnieku galvenais ražošanas līdzeklis ir zeme. Vai ierobežojumi zemes paturēšanai ražojošo lauksaimnieku rokās beidzot ir iestrādāti zemes privatizācijas pabeigšanas likumā?
– Mēs esam vienojušies ar citām ministrijām un lauksaimnieku organizācijām.
– Lauksaimnieki to par vienošanos neuzskata, jo pieņemta tikai daļa viņu priekšlikumu.
– Mēs par to spriedām piecas stundas, un lauksaimnieku pārstāvji piekrita, ka likumprojektu virza tālāk. Vēl jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju izstrādāto likumprojekta grozījumu juridiskā tehnika. Jaunā gada pirmajās dienās jāpakonsultējas ar Eiropas Komisiju, vai šādi ierobežojumi var tikt apstrīdēti. Ceru to likt priekšā valdībai janvāra vidū.
Šis likums nav pret ārzemniekiem, kuri šeit strādā un dibina ģimenes, bet vairāk pret zemes pirkšanu nelauksaimnieciskiem mērķiem. Ne jau velti satraucās un pret projektu protestē nekustamo īpašumu mākleri. Latgalē man zemnieki sūdzējās, ka nekustamo īpašumu kompānijas pārpērk zemi par augstākām cenām. Mani aizkustināja, ka šeit dzīvojošie un strādājošie ārzemnieki to saprot – pie manis pienāca viena lauksaimniece un latviešu valodā pateica: “Paldies! Mēs esam jūsējie.” Zeme jādod tiem, kas to reāli apstrādā. Man pārmet, ka traucēju nekustamo īpašumu biznesam, bet arī lauksaimniecība ir bizness. Nenosodu māklerus, bet valsts pienākums ir noteikt prioritātes.
– Tātad lauksaimniecības zemi pilsētnieks vairs nevarēs nopirkt, bērneļiem kur pa pļaviņu paskraidelēties?
– Līdz pieciem hektāriem varēs. Likums darbosies attiecībā uz platībām, kas lielākas par to. Lauksaimnieki gribēja atstāt projektā ierakstīto divu hektāru sliek- sni, bet mums jāpadomā arī par sabiedrības interesēm lauku apdzīvotībā un par tiem pilsētniekiem, kuri gribētu dzīvot laukos. Palielināsies to cilvēku skaits, kuri laukos dzīvos, bet nestrādās.
– Nu jā, KLP veiktie modernizācijas pasākumi strādājošo skaitu laukos tikai samazinās…
– Taču ne jau par 80 tūkstošiem, kā izskanējis. Ņemot vērā attīstības tendences, ka saimniecības kļūs lielākas un to skaits samazināsies, lēšam, ka līdz 2020. gadam varētu palikt 40 tūkstoši saimniecību (pašlaik ir 83 tūkstoši saimniecību, no tām maksājumus saņem 65 tūkstoši). Mēs ar 55 miljoniem eiro jaunajā Lauku attīstības plānā atbalstīsim nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, mājražotājus, mazo uzņēmumu radīšanu. Mājražotājus paredzēts atbalstīt arī no vietējo rīcības grupu (Leader) programmas.
– Jums ir piedāvāts Ministru prezidenta portfelis, un potenciālās koalīcijas partneri tam jau izteikuši atbalstu. Vai apsverat iespēju to pieņemt?
– Man ir žēl, ka Dombrovska kungs demisionēja, jo uzskatu, ka viņš ir ļoti labs valdības vadītājs. Pēc Dombrovska kunga demisijas notiek diskusijas partijā “Vienotība” par piemērotāko valdības vadītāja kandidatūru. Partija ir lēmusi, ka savu kandidātu premjera amatam nosauks, iespējams, 4. janvārī. Tiek apspriesti vairāki iespējamie valdības vadītāja kandidāti, tāpēc par šo diskusiju procesu es neko vairāk komentēt nevaru.
