Brūce aizaug ar ātrumu viens milimetrs dienā… Uzzinām vairāk par brūču apkopi 0
Mājas apstākļos brūces apkopšanai izmanto ūdeni, kādu dezinficējošu līdzekli un plāksteri vai pārsēju. It kā viss pareizi, bet reizēm bojātā vieta kā nedzīst, tā nedzīst!
Pasaulē nav līdzekļu, kas paātrina brūču dzīšanu, taču ir pārsēji, kas nekavē šo procesu. Flebologs Ints Ūdris, kuram ir liela pieredze visa veida trofisko čūlu ārstēšanā, skaidro, ka normālos apstākļos brūce, kuras malas nesaskaras, no katras puses aizaug pa vienam milimetram dienā. Sliktos apstākļos tā neaizaug vai pat plešas plašumā.
Ārsts uzsver, ka brūcei ir jādzīst mitrā, siltā un sterilā vidē. Eļļainas ziedes un stingri marles pārsēji neļauj tai elpot. Tādēļ mājas apstākļos tūliņ pēc savainojuma brūce ir jāattīra, noskalojot zem vēsa, tekoša ūdens, var arī ar ziepēm. Tas ir īpaši svarīgi, ja, krītot uz zemes vai asfalta, tajā ir iekļuvušas smiltis un netīrumi.
Dermatologs Raimonds Karls iesaka brūces malas apstrādāt ar ūdeņraža pārskābi vai briljantzaļā šķīdumu. Šie līdzekļi nedrīkst nokļūt brūcē, jo tie sadedzina pušuma virskārtu, nomērdējot šūnas un tā palēninot dzišanu. Ar jodu ir jāuzmanās, jo dažiem tas izraisa alerģisku reakciju. Nepieciešamības gadījumā ir jāuzliek sterils pārsējs. Ūdeņraža pārskābe vairs nav lietderīga, kad brūce dzīst un ir izveidojusies krevele. I. Ūdris neatbalsta nevienu no šiem dezinficēšanas līdzekļiem, uzskatot, ka pietiek ar ūdeni un ziepēm. Pēc brūces nomazgāšanas tās malas ir jānosusina un jāuzlīmē plāksteris vai jāapsaitē. Viņš pieļauj, ka nobrāzumiem var izmantot arī kādu speciālu gelu vai aerosolu, kas veido aizsargslāni un vienlaikus dezinficē.
Ja brūce iegūta termiski, piemēram, apdedzināts pirksts, tas pēc iespējas ātrāk jāatvēsina tekošā ūdenī. Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot ziedes, kuru sastāvā ir vazelīns, jo tas aizkavē ūdens izgarošanu un iespēju ādai dabiski atdzesēties.
Brūcei nepieciešamo mitrumu nodrošina speciāli ārstnieciskie geli. Tie virspusē izveido nelielu aizsargslāni, veicinot dzīšanu. Viena no vērtīgām gela īpašībām – tas atvēsina ādu.
Pārsiešanas materiāliem, kuros iestrādāti sudraba joni, ir papildu vērtība – sudrabs iznīdē vairāk nekā 150 dažādu patogēno baktēriju un pat tās, kas nepadodas antibiotikām, turklāt neveidojas rezistence – baktērijas pie sudraba nepierod. Arī cilvēkam sudrabs nerada alerģiskas reakcijas.
Uzskaitot pārsiešanas materiālus, I. Ūdris min ārstu iecienītos putu pārsējus, kas līdzinās porolona sūklītim, hidrogelus, šķiedru, tīkliņveida, plēvveida pārsējus, arī sadzīves traumu gadījumos ierastākos leikoplastus un marles pārsējus.
Ja ap brūci rodas pietūkums, cietusī vieta sāp un kļūst karsta, vajadzīga mediķu palīdzība, jo šīs pazīmes liecina par infekciju. Ja brūcē ir nonākusi zeme vai vainīga sarūsējusi nagla, var būt nepieciešams potēties pret stingumkrampjiem. Vēl viena situācija, kad nevar iztikt bez ārsta apmeklējuma, ir dzīvnieku uzbrukumā gūtas traumas, kam vajadzīga īpaša apkopšana plus trakumsērgas potes..
Rētas veidošanās un tās izskats atkarīgs brūces dziļuma un plašuma, kā arī no organisma individuālajām īpatnībām – vienam tās paliek redzamas, citam cietušo vietu nevar pat saskatīt. Lai rēta būtu mazāk izteikta, var izmantot speciālas silikona ziedes un plāksterus, kas mīkstina un nogludina šos audus.
