Ar vērienīgu sarīkojumu “Gūdi” svinēs Upītes iekļaušanu nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 0
22. novembrī Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Upītē notiks pirmie nemateriālā kultūras mantojuma svētki “Gūdi”, kurus rīko nemateriālās kultūras mantojuma centrs “Upīte”, vēsta centra direktors Andris Slišāns.
Ar svētkiem plānots nosvinēt gada jubileju Upītes kultūrtelpas iekļaušanai Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un pateikt paldies šīs puses nemateriālās kultūras veicinātājiem, atbalstītājiem un līdzjutējiem, pauda Slišāns.
Upīte ir pazīstama gan ar Ziemeļlatgalei raksturīgā folkloras mantojuma glabāšanu un aktīvu popularizēšanu, tā ir dzejnieka un novadpētnieka Ontona Slišāna darbības vieta, kā arī
mūsdienās Upīte ir viena no aktīvākajām latgalisko notikumu vietām Latvijā,
rīkojot gan vecāko latgaliešu dzejas un mūzikas festivālu “Upītes Uobeļduorzs”, folkloras festivālu “Lipa kust” un citus notikumus.
Lai godinātu šīs kultūrtelpas kopējus, veicinātājus, atbalstītājus un līdzjutējus, pirmo reizi Viļakas novada Upītē tiek rīkoti vērienīgie “Gūdi”, kuros vēl nebijušā veidā savīsies tradicionālais ar mūsdienīgo gan mutvārdu un amatniecības, gan kulinārajā Upītes kultūrtelpas mantojumā.
Svētku koncertā 22. novembrī plkst. 19 piedalīsies grupas “The Sound Poets” solists Jānis Aišpurs, folkloras kopa “Upīte”, grupa “Unknown Artist” un Rēzeknes novada un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris, bet koncertu vadīs Māris Susejs. Pēc svinīgā koncerta notiks balle un danči ar grupu “Celinieki”.
Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns par svētku “Gūdi” idejas rašanos saka: “Ideja par ituodim svātkim roduos jau seņ, tik nazkai nasaguoja pīpiļdiet, bet itūgod ir tys eistīs gods i eistuo dīna!
Jubileja vīnam godam Namaterialuo kulturas montuojuma sarokstā ir lobs laiks, kab izlyktu punktu iz “i”
tam, kas jau padariets, i suoktu jaunus i ambiciozus projektus. Gribīs tuodūs svātkūs pasciet paļdis vusim, kuri veicynoj, atbolsta i jiut leidza Upītes puses kulturai.”
Upītē rosība, ceļot godā tieši nemateriālo kultūras mantojumu, turpināsies, ko apliecina arī šogad noslēgtais biedrības “Upītes jauniešu folkloas kopa” un Latvijas Nacionālā kultūras centra līgums par sadarbību projektā “Kultūras tradīciju saglabāšana un popularizēšana un starpkultūru dialoga veicināšanas pasākumu organizēšana Latgales reģionā”, kā arī vēlme dot jaunu dzīvi un attīstības virzienu pērn slēgtās Upītes pamatskolas telpām.
Upītes kultūrtelpa, kas tieši pirms gada tika iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, ir daļa no vēsturiskā Abrenes apriņķa un unikāla ar saglabāto un dzīvo Ziemeļlatgales latviešu (latgaliešu) kultūras mantojumu, tradīcijām un valodu.
Upītes kultūrtelpas sākums — 20. gs. 30. gadi, bet 40.–50. gados, veidojoties kolhoziem, tika radīts iedīglis Upītes ciemam, kas atrodas centrā vecajai kultūrtelpai, ko veido lielie ciemi.
