Aiz skapjiem veidojas pelējums. Vai ar ventilācijas atveri sienā vien par maz? 0
Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā. Vasarās dzīvoklī ir ļoti smacīgs gaiss, bet ziemā ārsienas šķiet vēsas un pat mitras, lai gan virtuvē ir tvaiku nosūcējs. Aiz skapjiem veidojas pelējums. Vai pie vainas var būt aizsērējusi ventilācija? JĀNIS RĒZEKNĒ
Saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem dabiskās ventilācijas kanāls jāpārbauda un jātīra ne retāk kā reizi desmit gados, savukārt, ja objektā ir gāzes aparāts, piemēram, gāzes plīts vai gāzes apkures katls, – ne retāk kā reizi piecos gados. Šo darbu var paveikt tikai sertificēts skursteņslaucītājs. Parasti šo pakalpojumu mājai pasūta tās apsaimniekotājs, taču, ja nepieciešams, skursteņslauķi var lūgt palīgā dzīvokļa īpašnieks. Turklāt ventilācijas kanāls ir ne tikai virtuvē, bet arī sanitārajā mezglā – vannasistabā un tualetē.
Pārbauda ar svecīti
Par to, vai ventilācijas sistēma darbojas, var pārliecināties, izmantojot sveces liesmiņu – tuvinot to ventilācijas atverei. Ja liesmiņa ievērojami noliecas uz atveres pusi, gaisa plūsma ir pietiekama. Ja liesmiņa neseko gaisa plūsmai, iespējams, ventilācijas kanāls ir aizsērējis, taču iemeslu varēs novērst tikai skursteņslauķis. Ja kanālos nav velkmes, iespējams, tajos iebirušas lapas, citi gruži, putns ierīkojis ligzdu.
Taču eksperimentu ar svecīti vērts atkārtot, atverot, piemēram, logu vai dzīvokļa ārdurvis. Iespējams, problēmas izraisījis nevis aizsērējis ventilācijas kanāls, bet metāla ārdurvis, kas noslēdzas salīdzinoši blīvi, un plastmasas logi. Ja, atverot logus, velkme parādās, iemesls ir tieši gaisa pieplūdes trūkums.
Neparedzot kanālus gaisa ieplūdei, dabīgās ventilācijas sistēma nedarbosies pietiekami kvalitatīvi. Vēl padomju laikos celtajās ēkās gaisa apmaiņa bieži vien tika paredzēta tieši caur spraugām logos un durvīs. Tāpēc nedrīkst aizmirst logus pastāvīgi turēt vismaz ziemas ventilācijas režīmā, kaut gan atsevišķos gadījumos ar to var būt par maz. Pretējā gadījumā gaiss ir pārāk mitrs, un mājoklis sāk pelēt, kā to jau pamanījis dzīvokļa īpašnieks.
Gaisa plūsmu visā mājoklī, kas sākas dzīvojamajās istabās un noslēdzas, piemēram, vannasistabā vai virtuvē, var nodrošināt, istabu durvīs ierīkojot restītes vai izveidojot spraugu starp durvju apakšējo malu un grīdu. Šādi var nodrošināt svaigu gaisu ne tikai vannasistabā, bet visā dzīvoklī, protams, ja vien dzīvojamajās istabās ir gaisa pieplūdes vietas.
Ko iesākt ar tvaiku nosūcēju
Jāņem vērā, ka Ugunsdrošības noteikumi nosaka – jau līdz 2019. gada sākumam telpās, kurās izvietotas gāzes plītis, bija jāatjauno dabīgās ventilācijas kanāli, ja tie kāda iemesla dēļ ir aizdarīti, tajā skaitā, ja tajos pa tiešo ievadīts tvaiku nosūcēja izvads. Tvaiku nosūcējs izslēgtā stāvoklī ir šķērslis dabīgai gaisa plūsmai. Spēkā esošajos ugunsdrošības noteikumos minēts, ka daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam aizliegts pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietota gāzes iekārta un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus ēkas.
Vienīgais risinājums, kas pilnībā atbilst ugunsdrošības prasībām, ir atvienot tvaiku nosūcēju no dabīgās ventilācijas kanāla un tvaiku nosūcēja izvadā uzstādīt speciālu ogles filtru. Nosūcējs darbosies recirkulācijas režīmā – garaiņi tiks iesūkti iekārtā, kur tauki paliks uz savācējfiltra, bet smakas noņems aktivētā ogle. Tiesa, mitrais gaiss nonāks atpakaļ telpā. Taču, ja dabīgās ventilācijas sistēma darbojas pietiekami efektīvi (telpā ir pienākošā gaisa plūsma, ventilācijas kanāls ir tīrs), tā nebūs problēma. Karstais gaiss kopā ar ūdens tvaiku pats izkļūs no telpas. Savācējfiltrs jau ir katra tvaiku nosūcēja komplektā. Savukārt ogles filtrs recirkulācijas režīmam var arī nebūt. To iespējams iegādāties atsevišķi, ņemot vērā nosūcēja modeli un jaudu. Lētākie filtri nopērkami, sākot no nepilniem desmit eiro. Tie jāmaina ik pēc trim mēnešiem. Ja nosūcējs tiek intensīvi izmantots, arī filtri jāmaina biežāk. Jāatceras, ka recirkulācijas režīmā tvaiku nosūcēja jauda samazināsies par 30 procentiem.
Nav pieļaujams tvaiku nosūcējam jaunu ventilācijas kanālu ierīkot uz ārsienu, jo šāda darbība uzskatāma par ēkas fasādes izmaiņām.
SVARĪGI
Ventilācijas sistēmas regulāri jākopj un reizi gadā jādezinficē. Mehāniski jānotīra putekļi no restītēm. Dezinfekcijai var izmantot speciālus aerosolus, piemēram, automašīnu kondicionēšanas sistēmām paredzētos. Šie līdzekļi pasargās no kaitīgu mikroorganismu augšanas ventilācijas sistēmās.
