„Pie teiksmotā ezera”. Pārsteidzošā Zemgale Tērvetē 1
Pilnīgi neticami, ka Zemgales rāmajā līdzenumā gadījies tāds reljefa brīnums kā kalnainā Tērvete, kur savulaik rakstniece Anna Brigadere, dabas iedvesmota, te savos „Sprīdīšos” netraucēti strādājusi. Tagad viņas mājas iekļaujas Tērvetes dabas parka teritorijā, kas pateicoties „Latvijas Valsts mežiem” kļuvis par Eiropas mēroga tūristu apskates vietu. Plašas autostāvvietas, koka skatu tornis, sakārtota infrastruktūra ar gaumīgām un izglītojošām norādēm, no ekoloģiskiem materiāliem veidots bērnu atrakciju laukums ļauj ģimenēm te justies brīvi un atraisīti.
Iecienītākās parka vietas, kuru apskatei nepieciešamas vismaz trīs stundas, ir Pasaku mežs, Rūķīšu mežs un Atrakciju laukums, kur iekārtota atpūtas vieta ar soliem, galdiem, nojumēm un šūpolēm. Parkā var vizināties ar Pasaku bānīti, velosipēdu, nūjot vai ļauties nesteidzīgām pastaigām, pa ceļam satiekot gan koka skulptūrās atveidotus pasaku un Annas Brigaderes lugu varoņus – Sprīdīti, Lutausi, Meža Ķēniņu ar visu galmu, Anneli ar draudzenēm un rūķu saimi –, gan „dzīvus” pasaku tēlus – Rūķu mammu, Meža māti, Raganu un Sīkstuli. Parks atvērts katru dienu no plkst. 9 līdz 19.
Tērvetē noteikti nevajadzētu laist garām iespēju nobaudīt vēsu Tērvetes alu, ko ražo agrofirma ar tādu pašu nosaukumu. Viesošanās laikā būs iespēja iepazīties ar alus tapšanas procesu un nobaudīt visas piecas alus šķirnes: Tērvetes, Senču un Oriģinālo, tostarp pirmās divas arī nefiltrētā veidā.
Blankenfeldes muiža
Muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā. Pirmās ziņas par Blankenfeldes muižu saglabājušās no 1426. gada 6. marta, kad to no Vācu ordeņa mestra Johana von Mengeles nopircis Klauss von Medems. Kungu mājā divas reizes no 1804. – 1805. gadam uzturējies trimdā dzīvojošais vēlākais Francijas karalis Luijs XVIII. Gadiem ritot, mainījušies īpašnieki, līdz 1920. gadā te ierīkots pansionāts, sadalot muižas zemi atbrīvošanas kara dalībniekiem. Pēc Atmodas muiža uz neilgu laiku atgriezusies tās pēdējā īpašnieka mazmeitas Adīnas von Bernevicas īpašumā, bet nu jau astoņus gadus SIA JVB pamazām atdod muižai iepriekšējo krāšņumu – rekonstruēts stallis, kura vāgūža telpās iekārtota moderna sulu ražotne. Stallī iekārtots arī Zvanu muzejs ar aptuveni tūkstoš zvaniem, kurus no vairāk nekā 40 valstīm atvedis jaunais muižas saimnieks.
Tikko atjaunots arī skaistais muižas parks, cik iespējams, saglabājot mazo arhitektūras formu bagātību ar iebraucamajiem vārtiem, tiltiņiem un paviljoniem. Parkā saglabājusies Mīlestības aleja un Krogus ceļš, bet Annas aleja padomju laikos izzāģēta. Ievērojamākais koks parkā ir vairāk nekā 370 gadus vecais osis vismaz četru metru apkārtmērā. „Precīzi gan neesmu mērījis, bet zem koka saknēm, kā stāsta leģenda, esot aprakts muižas zelts, un tieši dēļ zelta meklētajiem koks savulaik krietni cietis,” atklāj jaunais saimnieks Valdis Jākobsons. Pie oša muižas barons esot dzēris savu rīta kafiju, un šo tradīciju turpinot arī viņš.
Pašlaik Blankenfeldes muižā notiek Vārtu mājas atjaunošana, kurā jau rudenī tiks atvērts restorāns un konferenču zāle.
