Ar velosipēdu pa Zemgali. Ko apskatīt, uzzināt, izgaršot? 1
Zemgali līdz šim esmu uzskatījis par vismazāko Latvijas novadu, taču administratīvi teritoriālā reforma priekšstatu par Zemgali ir krietni paplašinājusi no Tukuma un Auces līdz pat Ilūkstei (pa Daugavas kreiso) gluži kā Hercoga Jēkaba ziedu laikos.
“Lielisks veids kā iepazīt Zemgales daudzveidīgās ainavas, kultūrvēsturisko mantojumu, gūstot pozitīvas emocijas, ir doties izbraucienā ar velosipēdu pa kādu no astoņiem marķētiem velomaršrutiem, kas ļaus iepazīt ne tikai jau slavenus, bet arī jaunus un ievērības cienīgus tūrisma galamērķus,” uzskata Zemgales Tūrisma asociācijas darbinieki. Velotūristiem tiešām būs ko izvēlēties – no 20 kilometru gara brauciena apkārt Zebrus ezeram līdz gandrīz simts kilometrus garam reidam pa Sēlijas mazpilsētām. Par visu ceļā sastopamo vienā reizē pastāstīt nav iespējams, tādēļ šoreiz vien pa kādai odziņai.
Ausekļu dzirnavas
Jau rīt, 9. maijā, Ausekļu dzirnavās (divus kilometrus no Bārbeles Iecavas upes krastā) notiks Sējas svētki, kuru laikā no plkst. 11.30 visas dienas garumā valdīs liela rosība, veicot dažādus lauku darbus. Demonstrējumu laukā varēs redzēt kā ļaudis darbojas gan ar moderno tehniku, gan senču darbarīkiem spīļarklu un sētuvi. Tiks stādīti kartupeļi, sēta labība, zāģēti jumta dēlīši (šindeļi) un malka ar rokas zāģi, velta vilna, krāsota dzija, pīti skalu grozi, vīti striķi un darīti citi darbi, nopelnot pusdienās vietu pie lielā putras katla.
“Dzirnavas apmeklētājiem atklājām 2009. gada rudenī pēc piecu gadu centīga darba, atjaunojot un sakopjot nolaisto vidi,” stāsta saimnieks Mārtiņš Mediņš. „Tagad laukumā starp ēkām ir vieta gan dekoratīviem ratiem, gan seniem dzirnakmeņiem. Vienuviet savākti zemniekiem svarīgākie darbarīki – arkli, federecēšas un zirglietas, bet latviešu sievietes pasaules piederumi sakopoti Omītes istabā. No Latgales atvedām un atjaunojām smēdi, uzbūvējām ratu šķūni, kur glabājam kuļmašīnas un citus darbarīkus. Ceram rudenī iedarbināt no drupām atjaunotās ūdensdzirnavas, bet nākamgad – “Lazdu” vējdzirnavas (ANNO 1926), kas tika pārvestas no Īslīces pagasta Ādžūniem un pašlaik tiek restaurētas.”
