Ar velo pa Pierīgu un Rīgu 7
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai samazinātu autotransporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vidi un veidotu iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus, šobrīd tiek meklēti risinājumi transporta plūsmu pārstrukturēšanai Rīgas metropoles areālā, tostarp Rīgā un Pierīgā.
Tādējādi iecerēts mainīt satiksmes dalībnieku paradumus un attīstīt maģistrālo veloceliņu infrastruktūru. Spriežot pēc plāniem, Rīgas metropoles transporta sistēmas zaļināšana notiks pakāpeniski. Paredzēts, ka tiks veiktas investīcijas reģionālajā un pilsētas līmeņa maģistrālajā veloinfrastruktūrā 60,5 km garumā vairākos prioritārajos veloceļu koridoros, sasaistot Rīgas apkaimes un Pierīgas apdzīvotības centrus. Šie investīciju projekti tiks veikti līdz 2026. gada 31. maijam.
Svarīga nepārtrauktība
Lai nodrošinātu būtisku SEG emisiju samazinājumu transporta sektorā, vajadzīgi gan lieli ieguldījumi infrastruktūrā, gan reformas, kuras stimulētu pasažieru paradumu maiņu un pāreju uz videi draudzīgākiem transporta risinājumiem, to skaitā velotransportu. Tieši veloceļu infrastruktūras attīstība Rīgā un Pierīgā ir nozīmīgs instruments mikromobilitātes attīstībā.
Velotransporta satiksme ir viena no visstraujāk augošajām motorizēto transportlīdzekļu alternatīvām galvaspilsētā, tomēr šobrīd trūkst vienota velotransporta satiksmes tīkla, jo Rīgas metropoles areālā veloceļu infrastruktūra ir attīstīta fragmentāri. Līdz ar to pastāv nepieciešamība pēc vienotas, nepārtrauktas maģistrālās veloceļu infrastruktūras, lai nodrošinātu tā saucamās zaļās mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām un radītu priekšnosacījumus vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai.
Integrējot veloceļu infrastruktūru vienotā satiksmes sistēmā, iespējams ievērojami paaugstināt iedzīvotāju mobilitātes iespējas un dot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem, skaidro Satiksmes ministrijas Investīciju departamenta “TEN–T” tīkla infrastruktūras attīstības projektu nodaļas vadītājs Vilnis Preimanis.
Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš atklāj, ka reģionāla mēroga veloinfrastruktūras tīkla attīstība Rīgas apkārtnē kā viena no prioritātēm mobilitātes jautājumu kontekstā ir aktuāla jau vairāk nekā desmit gadus. Rīgas plānošanas reģiona un vietējo pašvaldību izstrādātie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti jau paredz iespējas attīstīt veloinfrastruktūru, tomēr būtisks izaicinājums ir investīcijas tādas vienotas infrastruktūras attīstībā, kam galvenā nozīme ir tās nepārtrauktībā Rīgas funkcionālajā telpā jeb vairākās administratīvās teritorijās. Uzskatāmākais piemērs ir Rīgas pilsētas un Pierīgas pašvaldību veidotā funkcionālā telpa jeb Rīgas metropoles areāls.
Velo infrastruktūra jāveido tā, lai nodrošinātu tā saucamās zaļās mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām un radītu priekšnosacījumus vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai kopīgi ar maģistrālo veloinfrastruktūru, paaugstinot iedzīvotāju mobilitātes iespējas, skaidro Cimdiņš. Šādas iespējas ir radījusi “Atveseļošanās un noturības mehānisma” (ANM) plāna īstenošana un pieejamais finansējums piecu maģistrālo veloceļu attīstībai. Investīcijas tiks veiktas reģionāla un pilsētas līmeņa maģistrālajā veloceļu infrastruktūrā vairākos prioritārajos veloceļu koridoros jeb maršrutos, sasaistot Rīgas apkaimes un Pierīgas apdzīvotības centrus.
Kopumā Rīgā un Pierīgā veloceļu infrastruktūru ir plānots attīstīt šādos maršrutos: Rīga–Carnikava; Rīga–Ulbroka; Rīga–Ķekava; Rīga–Babīte–Piņķi un Rīga–Mārupe. Katra maršruta ietvaros tiek nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālas nozīmes veloceļu infrastruktūru. Rīgas plānošanas reģions ir izstrādājis redzējumu Rīgas metropoles areāla reģionāla mēroga veloinfrastruktūras tīkla attīstībai vēl plašākā mērogā, kas kopumā ietver 10 veloceļu virzienus un varētu tikt attīstīts tālākā perspektīvā. Investīcijām pieejamais kopējais Atjaunošanas fonda attiecināmais finansējums ir 34,5 miljoni eiro.
Finansējuma saņēmēji būs pašvaldības, kuru teritorijā tiks veiktas investīcijas veloceļu infrastruktūrā. Plānotie finansējuma saņēmēji ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība. Par investīcijas īstenošanu ir atbildīga Satiksmes ministrija, bet atbalsta sniedzējs ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Investīciju īstenošanā ir ierobežots pretendentu loks un plānots, ka katrs finansējuma saņēmējs iesniedz vienu projektu.
Vairāki ieguvumi
Finiša taisnē jau nonācis Ķekavas veloceļa izbūves projekts, un tā galvenais ieguvums būs mobilitātes iespēju dažādošana Rīgas sasniedzamībai. “Ķekava ir viena no retajām apdzīvotajām vietām Rīgas metropoles areālā, kura nav sasniedzama ar vilcienu – līdz ar to šajā virzienā faktiski visa pārvietošanās slodze ir tikai uz autoceļiem gan sabiedriskā, gan privātā transporta gadījumā. Jaunais veloceļš radīs jaunu pārvietošanās alternatīvu kājāmiešanai un mikromobilitātei, kas ar velosipēdu ļaus sasniegt Rīgu no Ķekavas centra mazāk nekā stundas laikā, pielīdzinot laikam, ko bieži nākas pavadīt ceļā uz galvaspilsētu ar automašīnu pīķa stundu laikā,” skaidro Cimdiņš.
Kopumā ieguvumi ir vairāki – uzlabotas mobilitātes iespējas, samazināts transporta emisiju apjoms un uzlabota vides kvalitāte, nodrošināta konkurētspējīga mobilitātes infrastruktūra un pakalpojumi, paaugstināta drošība, pārvietojoties ar velosipēdu, veselīgs un dzīves kvalitāti uzlabojošs pārvietošanās paradums. Vēl būtiska nozīme ir šī veloceļa savienošanai ar Ķekavas novada mobilitātes punktiem, kas palielina šī veloceļa nozīmīgumu plašākā mērogā.
Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valts Variks zina teikt, ka Ķekavas veloceļa vēsture stiepjas vismaz 15 gadu senā pagātnē. Kas līdz šim bremzēja tā īstenošanu? Tie bija gan nesakārtotie īpašumtiesību jautājumi, gan potenciālie būvniecības un apsaimniekošanas jautājumi un finanšu iespējas. Beidzot projekta īstenošana nonākusi finiša taisnē. “Beidzot bērni ar velo brauks uz skolu,” priecājas Valts Variks. Viņš novada iedzīvotājiem iesaka pārskatīt savus pārvietošanās paradumus un tiem, kas nav sēdušies pie velo stūres, beidzot to pamēģināt. Ķekavas veloceļš stiepsies 5,1 km garumā, un perspektīvā to plānots savienot ar mobilitātes punktu, kas tiks izveidots Ķekavas novadā.
‘
Ķekavas veloceļš kopumā izmaksās vienu miljonu un 115 tūkstošus eiro, kur ierēķināta arī būvmateriālu sadārdzināšanās. Pamatā finansējums tiek piesaistīts no ANM līdzekļiem, bet sākotnēji projekta īstenošanai pašvaldībai bija jāņem aizņēmums. Nākamais posms, kas Ķekavā tiks realizēts, ir 3,5 km veloceļa izveide virzienā Ziemeļu iela–apvedceļš A5 un jaunā “Rail Baltica” dzelzceļa stacija. Plānots, ka pie jaunā mobilitātes punkta, kas vēl tiks veidots, satiksies Rīgas apvedceļš, Ķekavas apvedceļš un “Rail Baltica” līnija, un tas nozīmē liela transporta mezgla izveidi Pierīgā.
Tieši tāpēc svarīgi būs izveidot veloceļu, kas kalpos mobilitātei plašākā mērogā. Vēl viens veloceļš varētu tapt no Ķekavas virzienā uz Bauskas pusi, kur pašlaik notiek izpētes darbi. Tur gan jārēķinās ar plānoto apvedceļa pārbūvi par ātrgaitas šoseju, kas varētu ieviest korekcijas novada plānos. Kopumā Rīgas areālā iecerēts izveidot ap 60 jauniem mobilitātes punktiem, un veloceļu izbūve būs svarīgs faktors mobilitātes palielināšanā.
Arī Satiksmes ministrijas Investīciju departamenta “TEN-T” tīkla infrastruktūras attīstības projektu nodaļas vadītājs Vilnis Preimanis uzskata, ka lielākais ieguvums būs droša satiksme. “Veloceļi, kā no autoceļiem atdalīta infrastruktūra, ievērojami uzlabos pārvietošanās drošību tiem, kas pārvietojas ar mikromobilitātes rīkiem – velosipēdu, elektroskrejriteņiem un citiem rīkiem.
Tāpat pārvietošanās ar velosipēdu un citiem mikromobilitātes rīkiem ir videi draudzīga pārvietošanās, jo nepiesārņo gaisu. Vienlaikus tā ir iespēja elastīgāk plānot savu laiku un nereti taupīt laiku, lai no Pierīgas nokļūtu savā galamērķī Rīgā. Ne mazāk svarīgs aspekts ir zemākas pārvietošanās izmaksas. Sagaidāms, ka, pateicoties drošai velo infrastruktūrai, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlēsies pārvietoties ar velosipēdu un citiem mikromobilitātes rīkiem. Ilgtermiņā raugoties, sagaidām, ka mainīsies mūsu pārvietošanās paradumi, primāri izvēloties mikromobilitāti un videi draudzīgu sabiedrisko transportu,” skaidro SM pārstāvis.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
