Siguldas Absolventu orķestra menedžere: Sigulda ir unikāla! 0
2013. gadā satikās daudzi Siguldas mūzikas skolas pedagoga Andra Muižnieka kādreizējie audzēkņi un piedzima Siguldas Absolventu orķestris, kurš tagad ir viens no Siguldas novada kultūras centra kolektīviem.
Andris Muižnieks ilgus gadus ir bijis jauniešu pūtēju orķestra “Sudrabskaņa” diriģents. Kad 2013. gadā orķestrim bija 40 gadu jubileja, gatavojoties tai, pedagogs pierunājis savus kādreizējos mūzikas skolas audzēkņus sarīkot vienu koncertu. Pēc tā absolventiem radusies vēlēšanās kopīgo muzicēšanu turpināt. Mēģinājumi notiek Siguldas Valsts ģimnāzijā. “Pūtēju orķestra pamatkodols ir 25 līdz 30 dalībnieki, taču uz lielākiem koncertiem un sarīkojumiem dodas ap pussimta mūsējo,” teic orķestra menedžere, flautiste Ilva Urbanoviča. Diriģents papildina, ka Dziesmu un deju svētkos orķestris piedalīsies kuplā sastāvā. Viņš atceras laikus, kad pašdarbniekus motivēja iespēja aizbraukt koncerttūrē uz ārzemēm, bet tagad tā zudusi, jo cilvēki kļuvuši turīgi un daudz kur ceļojuši paši. Tāpēc pašreiz dzinulis ziedot brīvo laiku mēģinājumiem ir vēlēšanās izdzīvot Dziesmu un deju svētkus. “Tā ir liela motivācija diriģentam,” teic Ilva. “Bet kolektīva dalībniekiem motivācija ir spēlēt pie mūsu diriģenta, kuru mēs visi mīlam jau kopš bērnības!” Dalībnieku vecums ir no 17 līdz pensijas gadiem, jo vecākie pūtēji ir Siguldas mūzikas skolas pirmo izlaidumu absolventi. “Jauki, ka mūs vieno mūsu diriģents, viņa darba spējas un principi,” stāsta Ilva. “Tas nozīmē, ka kolektīvs ir spraigs, dzirkstošs, un mēs jūtamies labi, kopā muzicējot.”
Labprāt dodas uz festivāliem
No pērnās koncertsezonas diriģents vispirms atceras rudenī notikušo latviešu komponista un aranžētāja, Latvijas pūtēju mūzikas granda trompetista Aivara Krūmiņa 75 gadu jubilejas koncertu, kurā klausītājus priecēja A. Krūmiņa skaņdarbi un aranžijas pūtēju orķestrim. Ziemassvētkos siguldieši jau tradicionāli piedalās labdarības sarīkojumos, arī šogad otrajā Adventē ieplānots koncerts. Marta beigās pavasara ieskaņas koncertā kolektīvs atskaņoja 9. Latvijas pūtēju orķestru konkursam un starptautiskajam pūtēju orķestru konkursam “Baltic Open” sagatavoto programmu. Konkursos Siguldas Absolventu orķestris startēja ceturtajā – augstas grūtības pakāpes – grupā.
Tāpat siguldieši ir kuplinājuši Igaunijā rīkoto Hījumā salas festivālu. “Mēs mērķtiecīgi skatījāmies, kur varam ne pārāk tālu un bez lielas piepūles doties,” stāsta Ilva. “Vienugad bijām Lietuvā Pluņģē, divas reizes – Hījumā. Nākotnē droši vien gribēsim aizbraukt arī kur tālāk Eiropā.” Hījumā pērn augustā koncerti notika divās salas pilsētās Kainā un Kardlā. Kopš pagājušā gada Siguldas Absolventu orķestris oficiāli iekļauts Siguldas novada Kultūras centra amatierkolektīvu sastāvā. Ilva teic – tas nozīmē, ka nākotnē var cerēt uz kādu atbalstu kolektīva materiālajam nodrošinājumam un uz mēģinājumu telpām Siguldas jaunajā kultūras namā, kas pašlaik tiek remontēts. Viņa piemetina, ka “Sigulda ir no tām unikālajām pašvaldībām, kur, ieskaitot ansambli un bigbendu, ir pieci orķestri!”.
Jaundarbus vēl gaida
Orķestris zina valsts simtgades svētku programmu – kad notiks skates, kad – mēģinājumi un koncerti. “Repertuārs arī ir zināms, izņemot tos skaņdarbus, kas vēl top,” saka Ilva. Rīgas un Pierīgas zonas pūtēju orķestri pamatprogrammā izpildīs Jāņa Ivanova “Svinīgo prelūdiju” Andreja Cepīša aranžijā, Andra Riekstiņa “Senas partitas” 4. daļu, latviešu tautasdziesmas Gunāra Ordelovska apdarē (tās – kopā ar solistu vokālistu), G. Ordelovska skaņdarbu “Priekšzīmīga pažarnieku polka”, Aivara Krūmiņa variācijas par latviešu tautasdziesmu “Aiz kalniņa”, kā arī Raimonda Paula un Imanta Kalniņa melodijas. Noslēgumā atskaņos Riharda Zaļupes jaundarbu, Alvila Altmaņa “Atmiņu valsi”, kā arī Pētera Butāna “Dārza mūziku” un Gunāra Ordelovska “Parādes maršu”.
Koncertējot orķestris tērpjas klasiski melnajā, un par vienojošu motīvu valsts simtgades svētku tērpos tiek domāts. Diriģents un Ilva cer, ka varbūt palīdzēs pašvaldība. Mūzikas instrumenti daudziem ir pašiem, pārējiem noder diriģenta “vecie krājumi”, toskait vēl kādreizējā Ļeņingradā ražotie instrumenti. Taču ir vajadzīgi arī vairāki jauni, un viens maksā no 700 eiro līdz pusotram tūkstotim.
Milzu pārmaiņas
Andris Muižnieks 1969. gadā pabeidzis Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolu un tajā pašā gadā sācis strādāt Siguldā par pūtēju orķestra diriģentu. Viņam joprojām ir pieci audzēkņi Siguldas mākslu skolā “Baltais flīģelis”, kam māca spēlēt mežragu, trombonu, eifoniju, tubu. Dziesmu un deju svētkos Andris Muižnieks vairākas reizes ir bijis pūtēju orķestru virsdiriģents. Lūgts novērtēt, vai šajos teju 50 gados ir mainījusies pūtēju orķestru muzicēšana, viņš saka: “Jā, diezgan stipri mainījusies un milzu soļiem gājusi uz priekšu visādā ziņā. Tos skaņdarbus, ko septiņdesmitajos gados spēlēja tautas kolektīvi, tagad spēlē jau skolēnu orķestri. Ir pulka labāki instrumenti. Savulaik bija diezgan grūti tikt pie jauniem instrumentiem, bet, kopš projektos var iegūt Eiropas fondu finansējumu – cita lieta!” Ilva papildina, ka daudz krāšņākas kļuvušas defilē programmas: “Manā bērnībā un jaunībā šeit bija tikai pirmie to aizmetņi, vienīgi ārzemju braucienos varēja redzēt skaistas defilē programmas. Bet tagad arī Latvijā defilē programmas ir attīstījušās par dejas cienīgu priekšnesumu.”
