Izlikšana ilga pusotru stundu 34
Ceturtdien situācija veidojās tāda: tiesas izpildītājas kompetence ir atbrīvot dzīvokli jaunajam īpašniekam, tā nav pašvaldības darīšana – jaukties bijušā un pašreizējā īpašnieka attiecībās.
“Mēs neesam represīva iestāde – kundzes izlikšana no dzīvokļa nav mūsu lieta, to dara tiesu izpildītājs, mūsu kompetence ir organizēt palīdzību krīzē nonākušam cilvēkam. Kaut arī esam vairākkārt piedāvājuši palīdzību un katrreiz saņēmuši klientes atteikumu, tomēr izlikšanas dienā mums ir jābūt klāt, iespējams, kliente, saprotot situācijas nopietnību, palīdzību beidzot pieņems. Kā rīkosimies? Skatīsimies pēc apstākļiem. Šobrīd ir četri varianti: radi uzņemas atbildību, Talsu patversme, psihoneiroloģiskā klīnika (sakarā ar pašnāvības draudiem) vai Ārlavas pansija, kur jau sarunāta vieta,” – tā neilgi pirms tiesu izpildītāja noliktā izlikšanas laika man sacīja L. Pūce.
Gluži jau bez represīvām metodēm neiztika. Aiz cieņas pret kundzi vairākas sensitīvas detaļas neminēšu. Izlikšana ilga pusotru stundu, un tajā piedalījās tiesu izpildītāja, jaunais īpašnieks ar kādu vīrieti, pieaicināti tika arī divi valsts un divi pašvaldības policisti, četri sociālā dienesta darbinieki, ieradušās bija arī kundzes divas māsīcas un kāda jaunāka radiniece.
Sākumā notiek pierunāšana, kurā galveno lomu uzņemas tiesu izpildītāja D. Cgojeva un viena no māsīcām. Tiesu izpildītāja brīžam ir skarba, brīžam mēģina runāt mīļi, bet viss nesekmīgi.
“Es zinu kolēģus, kas daudz necimperlētos – ārā, un viss! Jau iepriekšējā tikšanās reizē divas stundas ar viņu runāju, jaunais īpašnieks kopš novembra ļāvis viņai šeit dzīvot, bet visam ir savas robežas,” man saka D. Cgojeva, kurai tik dramatiska izlikšana praksē vēl neesot bijusi.
Jaunais īpašnieks nervozē un apmulst, kad R. Niedola lūdz viņam atļauju palikt vēl līdz pirmdienai. Viņš būtu ar mieru, bet pārējie klātesošie mudina viņu neatļaut. Pa starpu tiek sazvanīta arī svaine, kas atsakās ņemt R. Niedolu pie sevis.
Daudz skarbu vārdu šajā laikā no R. Niedolas dabū dzirdēt māsīcas, tiek piesauktas pat Staļina laika represijas. Apmēram pēc stundas, par spīti pretestībai, pašvaldības policisti mēģina kundzi nest ar visu krēslu. Lai tiktu no trešā stāva līdz lejai, nepieciešamas pārdesmit minūtes. Policistiem rokas saskrāpētas, bet R. Niedola sēž uz krēsla zālītē. Šajā brīdī tiesu izpildītājas interese par sirmo sievieti rimstas, jo dzīvoklis nonācis likumīgā īpašnieka rīcībā. Arī kundze ir samierinājusies ar likteni un parakstījusi dokumentu, ka piekrīt pārvešanai uz pansionātu. Vēl pārdesmit minūtes paiet, kamēr tiek savāktas pirmās nepieciešamības mantas un dokumenti (pārējā mājokļa mantība dzīvoklī tiks uzglabāta vēl mēnesi, un īpašniecei pa šo laiku jāizdomā, ko ar to iesākt). R. Niedola tiek iesēdināta sociālā dienesta automašīnā līdzās policistam, un sākas viņas ceļš uz pansionātu.
