Privātmājas grasās ar varu pieslēgt kanalizācijai 58
Privātmāju īpašniekiem draud pamatīgi izdevumi, ja pie maģistrālajiem ūdens un kanalizāciju tīkliem vajadzēs pieslēgties obligāti.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi likumprojektu ūdenssaimniecības pakalpojumu jomas regulēšanai, ko līdz esošās Saeimas pilnvaru beigām plānots pieņemt kā “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu”. Tā ideja: atrisināt problēmas ar mājsaimniecību pieslēgumiem ES fondu projektu laikā izbūvētajiem ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem.
Nepieslēdzās rocības dēļ
Pirms vairākiem gadiem, kad pilsētās notika maģistrālo tīklu rekonstrukcija, privātajiem tika piedāvātas atlaides, vienlaikus ar šiem būvdarbiem ievelkot vadus arī mājā. Daļa to izmantoja, daļai joprojām par šādu iespēju liecina vien stabiņš ar norādi uz pieslēgšanās vietu. Vairāki uzrunātie apgalvoja, ka tā būšot ilgi, jo ievilkt ūdens un kanalizācijas vadus nenozīmē tikai “izrakt grāvi un ielikt trubas”. Ir vajadzīgs projekts, dažādas atļaujas, dokumentu izskatīšana un apstiprināšana, kas galarezultātā pie pašreizējām izmaksām var sastādīt krietni pāri pustūkstotim eiro. Un, kā, piemēram, likums darbosies, ja ūdensvads jārok daļēji caur kaimiņa īpašumu, bet viņš kategoriski pret to iebilst?
“Nabadzība ir iemesls, kādēļ cilvēki jau sāk satraukties par šo likumu. Pat ja pašvaldība sniegs kādu atbalstu, tā nebūs dāvana, tāpat kaut kad jāatmaksā,” teica kāds Gulbenes iedzīvotājs. Nenoliedzami, viņš gan pats taupības nolūkos nonācis līdz absurdam un novada domei pieprasa atļaut neiespējamo. Proti, izrakt pagalmā sausās tualetes bedri, par kuras satura izvešanu rūpēsies pats, un dzīvoklī atslēgt pilsētas ūdensvada atzaru, jo ūdeni saimniecības vajadzībām savākšot no lietus, bet dzeršanai ņemšot no avotiņa…
Siguldā un novadā joprojām nav izmantotas pieslēguma iespējas maģistrālajiem tīkliem. Tikai nelielai daļai nekustamo īpašumu ir sava lokālā notekūdeņu attīrīšanas sistēma. “Cilvēki pieraduši dzīvot kā kādreiz kolhozu laikos, kad viss bija par brīvu un vienalga, kur noplūst kanalizācija,” vērtē Siguldas novada domes kapitālsabiedrības – kanalizācijas apsaimniekotājas SIA “Saltavots” valdes priekšsēdētājs Jānis Gāga Siguldā.
Dati par vienu vienīgu Siguldas ielu liecina, ka no centralizētās ūdensapgādes sistēmas pērn patērēti 1346 kubikmetri, bet SIA “Jumis” un SIA “Saltavots” kopā savācis tikai 538 kubikmetrus notekūdeņu. Tātad pārējo mājsaimniecību, kurām nav pieslēguma centralizētajai kanalizācijas sistēmai, sadzīves notekūdeņi neattīrīti tiek iesūcināti gruntī, ievadīti lietus ūdens novades grāvjos, lietus ūdens un drenāžas sistēmās.
Mudina pašvaldības atbalstīt iedzīvotājus
VARAM izstrādātajā likumprojektā ir paredzēta iespēja iedzīvotājiem pieslēgumu veidošanu apmaksāt pa daļām, savukārt pašvaldību domes varēs lemt par finansējuma piešķiršanu darbu daļējai apmaksai no pašvaldības budžeta. Tikšot sagatavoti ieteikumi par saistošo noteikumu izstrādi. Latvijas Pašvaldību savienība gan norādījusi, ka tad vienlaikus nepieciešamas izmaiņas arī citos likumos un jānosaka kārtība, kādā tad valsts un pašvaldības var līdzfinansēt iedzīvotāju pieslēgšanos maģistrālajiem tīkliem.
Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis atzīst, ka sakārtot šīs lietas vajag, taču ir daudz nezināmo: “Nepieciešams izdiskutēt un saprast, kādas pozīcijas ļaut kompensēt pašvaldībai, kāds būs atbalsta modelis vispār? Pagaidām nav skaidrības, ko tad darīt ar lauku viensētām. Ja ciematos dzīvojošiem ir vienkāršāk maģistrālajiem tīkliem pieslēgties, tad pagastos privātsaimniecības no tiem atrodas kilometriem tālu. Tātad likumā būtu jāiestrādā attālums, kādā jāpieslēdzas obligāti, un kas turpina dzīvot kā līdz šim un, iespējams, piesārņot dabu. Ko darīs, ja privātīpašnieks pasaka, ka viņam naudas nav, bet pašvaldībai savukārt nav tiesību iet un rakties pa īpašnieka zemi ūdensvada ierīkošanai, jo patlaban taču likums aizliedz pašvaldībām ieguldīt svešos īpašumos. Vai būs soda sankcijas?”
Uzziņa
Kanalizācija kopumā ir 87,5% mājsaimniecību (Rīgā 98,5%, pilsētās 94%, laukos 71,4%)
Ar centralizētu ūdensapgādi nodrošināti 89,9% mājsaimniecību.
Dati: CSP
