– Izskanējusi informācija, ka patvēruma meklētājiem pēc bēgļa statusa saņemšanas būs jāuzturas Latvijā un viņi nedrīkstēs doties uz citām ES valstīm. Vai iekšlietu dienesti to spēs izkontrolēt? 18
– Nezinu, kas tādu informāciju izplata, bet tā nav patiesība. Patvēruma meklētājiem jābūt šeit uz vietas, kamēr tiks izskatīts viņu pieprasījums. Tikmēr viņi dzīvos “Muceniekos”. Tā nav slēgta tipa iestāde, un viņi drīkstēs iziet ārā. Taču, jau ierodoties Latvijā, tiks paņemti viņu pirkstu nospiedumi. Tādēļ gadījumā, ja kāds izdomās pirms bēgļa statusa saņemšanas doties uz Vāciju vai citu ES valsti, tad tur datu bāzē viņa pirkstu nospiedumi uzrādīsies un viņu atsūtīs atpakaļ uz Latviju. Kad patvēruma meklētājam tiek noteikts bēgļa statuss, viņš drīkst pārvietoties ES teritorijā.
– Jūsu vadītā darba grupa apkopo arī organizācijas un personas, kas gatavas palīdzēt bēgļu uzņemšanā. Kāda šobrīd ir atsaucība?
– Mēs viņus liekam vienā sarakstā. Šobrīd ir vairāki desmiti piedāvājumu gan saistībā uz iebraucēju izmitināšanu, gan nodarbināšanu, gan cita veida palīdzību. Piemēram, biedrība “Drošā māja” šodien informēja, ka ir jau izveidojusi informācijas sistēmu par visu sociālo aktivitāšu apkopojumu.
– Vai darba grupa savā ziņojumā ņems vērā arī sabiedrības noskaņojumu pret bēgļu uzņemšanu? Varbūt plānojat paši pasūtīt socioloģisko aptauju?
– Es tiešām nedomāju, ka tas būtu darba grupas pienākumos. Mūsu uzdevums ir izstrādāt praktisku un ieviešamu uzņemšanas modeli.
– Vai Iekšlietu ministrija redz pamatu bažām, ka diskusijas par bēgļu uzņemšanu varētu novest pie labējo radikāļu aktivizēšanās Latvijā?
– Jā. Arī Drošības policija ir paudusi, ka tāda tendence ilgtermiņā varētu rasties. It īpaši, ņemot vērā, ka ir maz skaidru signālu no politiķiem vai – vēl ļaunāk – tiek sniegta pretrunīga, emocionāli saasināta informācija. Tas rada risku, ka cilvēki, kuri nekad mūžā nav bijuši radikāļi, par tādiem pamazām var kļūt. Mūsu dienesti pastāvīgi monitorē situāciju, un jebkādi aicinājumi uz vardarbību ir ļoti stingri jāsoda.
