Juris Lorencs: Ar varu mīlēts netiksi 0
Jau ziņots, ka varas gaiteņos (konkrēti – Valsts prezidenta Simtgades padomē, kurā darbojas Raimonds Vējonis un eksprezidenti) tikusi apspriesta teorētiska un pagaidām visai abstrakta iespējamība uzdāvināt Latvijas pilsonību visiem nepilsoņiem. Tā sakot – dāvana Latvijas simtgadē.
Maz ticams, ka šāds lēmums tiks pieņemts. Pirmkārt, līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir tikai mazliet vairāk par diviem gadiem, pārāk tuvu, lai pieņemtu politiski tik jūtīgus lēmumus. Otrkārt, tā būtu necieņas izrādīšana tiem daudzajiem nepilsoņiem, kuri godprātīgi izgājuši naturalizācijas procesu.
Treškārt, diezin vai šāds solis īpaši veicinātu sabiedrības integrāciju. Cilvēkiem, kuri atrodas nepilsoņu statusā, ir bijis pietiekami daudz laika naturalizēties un saņemt Latvijas pasi. Ja tas vēl nav izdarīts, tad viņus šāds stāvoklis vai nu pilnībā apmierina (iespēja apmeklēt Krieviju bez vīzas!), vai arī Latvijas pilsonība šķiet sveša, varbūt pat nepieņemama. Iespējams, dažiem ārvalstu ekspertiem tiešām šķiet, ka lielais nepilsoņu skaits Latvijā un Igaunijā rada paaugstinātus “hibrīdā kara” draudus. Taču tautas gudrība saka – ar varu mīlēts netiksi. Jāšaubās, vai pilsonības uzdāvināšanai automātiski sekos arī lojalitātes apziņa. To pierāda nesenie notikumi Ukrainā – tiem, kuri 2014. gada pavasarī balsoja par Krimas pievienošanos Krievijai, kabatā bija Ukrainas pases.
Un, visbeidzot, automātiska beznosacījumu pilsonības piešķiršana var radīt pavisam nopietnas politiskas sekas. Proti, nepelnītas priekšrocības “Saskaņai” gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās. Uz mirkli pafantazēsim un iedomāsimies, ka nepilsoņiem šodien tiek uzdāvināta pilsonība. Nav jābūt lielam pareģim, lai saprastu, ka jaunie pilsoņi vairākumā balsos par “Saskaņu” (kā rāda aptaujas, vienīgais citām partijām piederošais latviešu politiķis, kurš šodien spētu savākt arī krievvalodīgo balsis, ir Aivars Lembergs). Viņi nebūs kūtri un atšķirībā no daža laba ZZS vai “Vienotības” atbalstītāja, kas drēgnā rudens dienā var arī neizkustēties no mājas, visdrīzāk, piedalīsies pirmajās vēlēšanās savā mūžā. Atcerēsimies neseno “Eirovīzijas” dziesmu konkursu, kurā uzvarēja Krimas tatāru dziedātāja Džamala no Ukrainas. Pirms koncerta Nils Ušakovs aicināja balsot par Krievijas dziedātāju Lazarevu, tātad faktiski izteikt viņam politiski motivētu beznosacījuma atbalstu. Nevarētu teikt, ka Ušakovs netika sadzirdēts – no Latvijas Lazarevs saņēma maksimālo balsu skaitu.
Attiecinot jaunākos partiju reitingus (ZZS – 19, 9%, “Saskaņa” – 19,1%, Nacionālā apvienība – 6,2%, “Kaimiņa partija” – 6,1%, pārējās – zem 5%) uz 2018. gada Saeimas vēlēšanām, mēs kļūdas robežās iegūtu šādu ainu – ZZS un Saskaņai abām pa 37 deputātiem, Nacionālajai apvienībai un “Kaimiņa partijai” – pa 13. Tas nozīmē, ka ar pašreizējiem partiju reitingiem pilsonības dāvināšana automātiski nozīmētu varas kausa nosvēršanos par labu “Saskaņai”. Teorētiski Saeimā varētu izveidoties visai dīvaina valdošā koalīcija – “Saskaņa” plus “Kaimiņa partija”. Vai tas būtu Latvijas interesēs? Diezin vai.
