Ar valsts programmām – pret inovāciju kūtrumu 8
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viena no Latvijas ekonomikas fundamentālajām problēmām ir atpalicība ieguldījumos pētījumos un attīstībā – tas apdraud Latvijas ražojumu nākotnes attīstību un konkurētspēju. To risināt iecerēts ar vairākām valsts programmām.
Lai aptvertu problēmas mērogu, būtu jāzina šādi skaitļi – pērn Latvija pētījumos un attīstībā ieguldīja apmēram 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 205 miljonus eiro. Tas ir vairāk nekā divas reizes mazāk kā 1,5% no IKP, kuri saskaņā ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm šobrīd jau bija jāsasniedz – šāds ieguldījumu līmenis paredzēts periodam no 2021. līdz 2027. gadam. Taisnība, ieguldījumi šajā jomā pamazām aug – pagājušā gada rādītāji ir par 4,8% labāki nekā 2019. gadā, taču, kā redzams – tie aug lēni un nepietiekami.
Latvija ieguldījumos pētniecībā un attīstībā 2020. gadā atpalika ne tikai no Lietuvas (1,17% no IKP) un Igaunijas (1,79% no IKP), bet arī vairāk nekā trīskārtīgi atpalika no vidējā ES ieguldījumu līmeņa (2,32% no IKP). Par sekmīgākajām pasaules valstīm, tām, kurām attīstībā mēs gribētu līdzināties, kā, piemēram, Zviedrija vai Vācija, kas pētniecībā un attīstībā iegulda vairāk nekā 3% no IKP, mums pagaidām nav vērts pat sapņot. Citiem vārdiem sakot, Latvijā nepietiekami strādā pie savas ekonomikas konkurētspējas nākotnē un nepieciešams palielināt ieguldījumus šajā jomā četras līdz piecas reizes. Pašreizējiem pūliņiem atbilstoši ir arī rezultāti – augstas un vidēji augstas pētījumu un attīstības intensitātes nozares Latvijā 2010.–2018. gadā vidēji veidoja 5,2% no IKP, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā – 2% no IKP. Vairākumā ES dalībvalstu šo nozaru daļa ir daudz lielāka.
Otra šīs problēmas šķautne ir tas, ka šoreiz pie atpalicības nevar vainot valsti – atpaliek tieši uzņēmēju ieguldījumi. Lielāko daļu no ieguldījumu apjoma pētījumos sekmīgajās valstīs finansē tieši uzņēmumi – Zviedrijā to ieguldījumi veido 2,11% no IKP, Vācijā – 2,04%, bet Latvijā – tikai 0,16%. Ja rēķinām, ka Latvijas kopējiem ieguldījumiem pētījumos un attīstībā perodā no 2021. līdz 2027. gadam būtu jāsasniedz 1,5% no IKP jeb vairāk nekā 600 miljoni eiro, tad šī mērķa sasniegšanai tieši privātajiem uzņēmumiem 2027. gadā būtu jāiegulda vairāk nekā 230 miljoni eiro, kas ir četras līdz piecas reizes vairāk nekā 2020. gadā. Augot IKP rādītājiem, arī faktiskajiem ieguldījumiem pētījumos un attīstībā būtu jāpieaug, lai sasniegtu “NIP2027” noteiktos mērķus.
Nepareizā struktūra
Pie iemesliem, kāpēc ar ieguldījumiem pētījumos un attīstībā nevedas, parasti tiek minētas strukturālās ekonomiskās problēmas. Izsakoties latviski, runa ir par to, ka Latvijas ekonomikā izveidojusies situācija, ka tajā ir liels tādu nozaru un uzņēmumu īpatsvars, kuriem nav nepieciešams būtisks pētījumu apjoms; tāpat ir relatīvi zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP, un arī tajā rūpniecībā, kas ir, dominē zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozares. Tāpat tiek minēts apstāklis, ka nepietiekams uzņēmumu skaits ir iesaistīts globālajās vērtību radīšanas ķēdēs vai arī pat tie, kas ir tajās iesaistīti, darbojas ķēdēs ar zemu zināšanu ietilpību un ienesīgumu. Visbeidzot – Latvijas tautsaimniecības struktūrā pārmērīgi daudz ir mikrouzņēmumu, kuriem nekad nebūs kritiskās masas sākt eksporta aktivitātes, un tātad – viņu interese par pētījumiem un attīstību ir minimāla, lai neteiktu – nekāda.
Īsi sakot – ar šo rūpju bērnu kaut kas ir jādara. Un nevar teikt, ka nekas netiek darīts. Visā pētījumu un inovāciju veicināšanas ainavā visgaišākais akcents ir kompetences centru darbība. Tajos 2014.–2020. gadu periodā ieguldīti 78,6 milj. eiro atbalsta līdzekļu no ES struktūrfondiem. To komersantu apgrozījums, kas bijuši iesaistīti minētajā programmā, pēc pētniecības rezultātu ieviešanas saimnieciskajā darbībā un komercializēšanā veidojis vairāk nekā 254,8 milj. eiro. Kompetenču centru programmas rezultātā izveidotas vairāk nekā 1149 jaunas darba vietas. No 420 pētniecības projektiem kompetences centros saimnieciskajā darbībā ieviesti 172 jaunradīti produkti vai tehnoloģijas ar iecerēto atdevi 2023. gadā 11,6 milj. eiro apmērā un 2024. gadā – 34,9 milj. eiro apmērā. Aptuveni 11 miljonus no kopējām izmaksām saņēmuši Latvijas zinātnieki.
Trīs programmas rudenī
Tomēr ar kompetenču centru darbības programmu vien nepietiks. Lai mainītu situāciju pētījumu un attīstības jomā, valsts iecerējusi vairākas aktivitātes. Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore stāsta, ka situāciju pētījumos un attīstībā centīsies mainīt ar trijām programmām, kuras paredzēts uzsākt šī gada rudenī. “No kopējā Ekonomikas ministrijai atvēlētā Atveseļošanas fonda un ES struktūrfondu budžeta laika posmā līdz 2027. gadam, kas ir 1,6 miljardi eiro, jaunu, inovatīvu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādei, pētniecības aktivitātēm kopumā paredzēti vairāk nekā 400 miljoni grantu un finanšu instrumentu veidā. EM paspārnē ir izveidotas vairākas inovāciju atbalsta programmas. Pirmā no tām ir paredzēta, lai turpinātu jaunu produktu pētniecību Kompetences centros – tās finansējums ir vairāk nekā 70 miljoni eiro. Līdz šim šajā programmā bijuši labi rezultāti – no vairāk nekā 400 uzņēmumiem, kas šajā programmā piedalījušies, radīti 170 jauni produkti, un jauno produktu ietekmē uzņēmumu apgrozījums palielinājies trīs reizes – tas pieaudzis vairāk nekā par 254,8 miljoniem eiro. To varētu uzskatīt par lielisku rezultātu.
Taču lielākā interese varētu būt par jaunajām programmām, kas tiks uzsāktas 2023. gada rudenī. Viena no šīm programmām būs atbalsts jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei – tajā grantu un cita atbalsta formā ir paredzēti 205 milj. EUR. Šīs programmas ietvaros tiek izstrādātas trīs lielas atbalsta programmas, kurās uzņēmumiem būs iespēja veikt rūpnieciskos pētījumus, produktu eksperimentālo izstrādi un to tehniski ekonomisko priekšizpēti. Otra lielā programma būs tehnoloģiju pārneses atbalsta programma uzņēmumiem – tajā paredzēti 26 milj. eiro atbalsta, lai veicinātu uzņēmumu un pētniecības iestāžu sadarbību un radīto zinātnisko atklājumu komercializāciju. Visbeidzot trešā rudens programma būs sadarbības tīklu atbalsta programma, kurā būs pieejami 11 milj. eiro. Ar to tiek paredzēts atbalstīt tādas uzņēmumu aktivitātes kā iesaiste starptautiskās tīklošanās platformās un organizācijās, veikt tirgus izpēti, nodrošināt vizītes pie partneriem, finansēt piedalīšanos izstādēs, mārketingu u. c. Citiem vārdiem sakot – uzņēmumiem būs iespējas savus inovāciju projektus pārbaudīt, testēt un atrast sadarbības partnerus arī ārpus Latvijas robežām. Jāpiebilst, ka minētās atbalsta programmas būs pieejamas gan maziem, gan vidējiem, gan arī lieliem uzņēmumiem un pētnieciskajām organizācijām. Atbalsta intensitāte šajās grantu programmās būs no 25 līdz 80%,kas būs atkarīga no atbalsta pieteicēja lieluma,” saka I. Lore.
Tās nav vienīgās aktivitātes
Te būtu svarīgi piebilst, ka valsts atbalsts pētījumiem pirmkārt tiks koncentrēts tajās piecās jomās, kuras Latvija izvēlējusies kā savas viedās specializācijas jomas, jo tajās ir gan zinātniskās iestrādes, gan sekmīgi funkcionējoši uzņēmumi. Runa ir par biomedicīnu, medicīnas tehnoloģijām, biofarmāciju un biotehnoloģijām; informācijas un komunikācijas tehnoloģijām; viedo enerģētiku; viedajiem materiāliem, tehnoloģijām un inženiersistēmām, un zināšanu ietilpīgo bioekonomiku. Un tieši šajās piecās nozarēs 2022. gadā tika izveidotas t. s. vadības grupas, kurās piedalās zinātnes, uzņēmējdarbības un valsts pārstāvji. Tiek cerēts, ka ar šo vadības grupu palīdzību būtiski izdosies uzlabot sadarbību starp universitātēm, institūtiem un uzņēmējiem, kā arī ātri un elastīgi risināt problēmas, kas šīs sadarbības procesā varētu rasties.
Pieminēšanas vērta ir arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programma, tās ietvaros būs iespējams saņemt arī biznesa inkubācijas pakalpojumus inovatīvu biznesa ideju attīstībai. Šeit kopumā būs pieejami 39 milj. eiro atbalsta. Tāpat kā jauns instruments jaunu inovatīvu produktu radīšanai nesen sācis darboties “Altum” finanšu instruments – aizdevumi ar kapitāla atlaidi līdz pat 30%, ko uzņēmumiem būs iespējams saņemt, sasniedzot noteiktus produktivitātes rādītājus. Proti, ja inovācija, kuras vajadzībām ņemts “Altum” atbalsts, būs sekmīga, tad uzņēmumam atmaksās līdz 30% ieguldījumu. Visbeidzot, būtu vērts piebilst, ka Latvijas ieguldījumus pētījumos un attīstībā reāli finansēs ar Eiropas struktūrfondu un Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļiem – katrs no avotiem dos apmēram pusi finansējuma.
Video pielikumu skat. “YouTube” kanālā:
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
