Ar valsts finansējumu esot par maz: “Kustība Par” soctīklos aicina ziedot partijai 21
Ināra Egle, “Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”
Ar publisku ziedojumu vākšanas kampaņu sociālajos medijos “Kustība Par”, kas ir viena no apvienības “Attīstībai/Par” (“AP”) dalīborganizācijām, šajās dienās ir pievērsusi sabiedrības uzmanību ar aicinājumiem ziedot partijai. Divās dienās ir izdevies savākt ap 14 000 eiro, kuru lielu daļu partijas kasē ieskaitījuši tās biedri, “Latvijas Avīzei” apstiprināja “Par” izpilddirektors Miks Celmiņš.
Kampaņa radīja iespaidu, ka “Kustība Par” vairs nesaņem valsts budžeta finansējumu, taču apvienībai tas gadā būs 290 055 eiro. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc partijas vienojās saglabāt apvienību “Attīstībai/Par”, jo tikai tā var pretendēt uz valsts budžeta naudu. Partijas, ievērojot agrāk noteiktos principus, taisnīgi sadalot valsts budžeta naudu starp “Par”, “Latvijas attīstībai” un “Izaugsmi”, apstiprināja M. Celmiņš un “Latvijas attīstībai” līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.
Iepriekš finansējumu dalīja proporcionāli deputātu skaitam Saeimā, kurā bija pa sešiem parlamentāriešiem no katras lielās partijas, bet viens no “Izaugsmes”. J. Pūce skaidroja, ka šo vēsturiski noteikto principu apvienība ievēro arī tagad, par ko strīdu nav, tomēr pilnvērtīgai politiskajai darbībai ar valsts budžeta finansējumu nepietiekot. Viņš esot redzējis “Par” publisko akciju sociālajos tīklos, kas piesaista uzmanību, bet “Latvijas attīstībai” izvēlējusies citu veidu, kā uzrunāt ziedotājus ar savu biedru starpniecību. Viņš arī piebilda, ka ir vairākas izdevumu pozīcijas, kas visām “AP” partijām ir kopīgi jāsedz, piemēram, grāmatvedības pakalpojumi un kampaņas saistības.
Neviens no uzrunātajiem to tieši nepateica, bet var pieļaut, ka vēlēšanu kampaņas saistības, iespējams, ir radušās tāpēc, ka pirms Saeimas vēlēšanām politiskie spēki rēķinājās ar lielāku valsts budžeta finansējumu, jo bija pārliecināti par iekļūšanu Saeimā. Partijām, kas pārvar 5% barjeru, papildus ir vēl 100 000 eiro. “Kustības Par” aktivitātes var skaidrot arī ar to, ka iepriekš “Latvijas attīstībai” bija “Par” drošā aizmugure, kas parūpējās par politiskās darbības finansiālo pusi, bet tagad “Par” ir jāsāk patstāvīga dzīve un jāmācās pašai piesaistīt ziedotāju atbalstu.
Šonedēļ sociālajos medijos parādījās “Par” aicinājums, kurā teikts: “”Kustība Par” ir jauna ceļa sākumā, jo turpināsim politisko darbību paši – bez apvienības. Tomēr, lai šo ceļu ietu, vajadzīgs Tavs atbalsts – mums nepieciešami ziedojumi. Jā, mēs zinām, ka Latvijā nav pieņemts atbalstīt politiskās partijas. Tomēr šodien aicinām Tevi pārkāpt pāri ierastajiem aizspriedumiem un ziedot mums.” Taču uzmanību piesaistīja arī veids, kā tas tika darīts, izmantojot izcilas personības – Aspaziju un Emīliju Benjamiņu.
“Par” izpilddirektors M. Celmiņš skaidroja, ka Aspazija savā darbā ir fokusējusies uz sieviešu lomas stiprināšanu, laulības institūta reformu, Latvijas pilsoņu aizsardzību ārzemēs, patvēruma meklētāju tiesībām. “Viņas bija spēcīgas sievietes, kuru idejas mums ir tuvas,” teica M. Celmiņš. “Par” esot partija, kurai nav lielo ziedotāju, to vienmēr atbalstījuši daudzi mazie ziedotāji – liela daļa ir partijas biedri, viņu draugi un ģimenes locekļi, kas atbalsta sociāli liberālu politiku. Tagad, kad “Par” sāks patstāvīgu darbību, būs nepieciešams vairāk resursu, tāpēc arī tā aktivizējas ziedojumu piesaistīšanā. “Par”, kuru iepriekš vadīja Daniels Pavļuts, ir 530 biedri. Tai ir pārstāvniecība Rīgas, Jelgavas un Liepājas pilsētu domēs, kā arī Ogres un Rēzeknes novadā.
