“”Ar valsts atbalstu” 9 mēnešus ilgs murgs.” Daugavpils bāriņtiesa un “tētis” mērķtiecīgi pret mammu ar dēlu: Uzcepiet viņiem pankūkas 113
Ludmila Stoma, LA.lv
Man pašai būtu grūti noticēt šī stāsta patiesumam, ja nebūtu bijusi tā aculieciniece. Visi ir šokēti par to, esmu to stāstījusi: juristiem, psihologiem, kolēģiem un man tuviem cilvēkiem. Deviņus mēnešus manā ģimenē bija īsts murgs, kas tika sarīkots ar valsts amatpersonu piekrišanu un nevērīgu attieksmi pret vienkāršo cilvēku – bērna un viņa mātes – interesēm.
Man ir palīdzējuši daudzi labi cilvēki. No savas sirds labestības, bez maksas. Atšķirībā no tiem, kuriem vajadzēja palīdzēt, bet viņi to nedarīja. Un pēc labākās sirdsapziņas saņem naudu no valsts. Runa ir par Daugavpils bāriņtiesas darbiniekiem.
Neparastā stāsta sākums
Pirmo reizi par šo briesmīgo stāstu rakstīju publikācijā “Bērns kā šantāžas objekts un ienākumu avots”. Pēc 9 mēnešu ilgas cīņas par mātes un bērna interesēm, kurus izšķīra antisociāls tēvs, kamēr oficiālās iestādes visu šo laiku pievēra acis uz notiekošo.
Es vairs nezināju, ko darīt, tāpēc ar portāla Grani.lv starpniecību
vērsos pie Daugavpils bāriņtiesas pārstāvjiem, pie Valsts policijas, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas “Lūdzu, pasargājiet bērnu no neadekvāta tēva, pirms viņš ar bērnu izdarīs kaut ko briesmīgu,
un viņa mammu no piespiedu šķiršanās no dēla un ikdienas emocionālas vardarbības.”
Diemžēl manai publikācijai, lai sasniegtu Daugavpils bāriņtiesas darbinieku sirdis, bija pretējs efekts. Lai pierādītu, ka viņi labi un smagi strādā, un ka pie situācijas vainīga ir tikai bērna māte, Daugavpils bāreņtiesa slēpa datus, kuri liecināja par labu mātei, no lietas materiāliem noslēpumaini pazuda svarīgi dokumenti. Tomēr parunāsim par visu pēc kārtas.
Par ideālo mammu
Īsumā, 11 gadus vecais Igors līdz 2023. gada martam nekā laba, izņemot dāvāto dzīvību, no sava tēva neredzēja. Kad Igors piedzima, viņš bija pilnīgi normāls jautrs bērns, ļoti agri sāka runāt. Bet viņa tēvs Andrejs esot smagā alkohola reibuma stāvoklī, tik ļoti nobiedēja zēnu, ka viņš daudzus gadus klusēja, līdz beidzot sāka mācības Stropu attīstības skolā. Sešu gadu vecumā Igors tika nosūtīts uz logopēdisko bērnudārzu 15 kilometru attālumā no ciemata, kurā dzīvoja viņa vecāki. Autobuss kursēja divas reizes dienā.
Viņa mamma Evija veda bērnu uz bērnudārzu katru dienu līdz plkst. 8.00, visu dienu līdz pat 17.00 viņa klīda pa mazo Latgales pilsētiņu. Ziemā, kad bija īpaši grūti, viņa reiz lūdza Andreju viņu aizvietot. Nevienu reizi, nevienu dienu viņš nepiekrita. Viņš gulēja siltumā, spļaudams griestos, kamēr mana brāļameita astoņas stundas sala sava bērna dēļ.
Kad bērnam tika ieteikta Stropu internātskola, mamma pārcēlās uz Daugavpili. Daugavpilī dabūja darbu un īrēja dzīvokli. Tētis palika сiematā.
Piecus gadus formālais tēvs dēla audzināšanā nepiedalījās NEKĀ. Pārliecinātais bezdarbnieks bija strādājis savā dzīvē tikai sešus mēnešus.
Pirmo reizi viņš devās uz Lietuvu strādāt trīs mēnešus. Pēc trim mēnešiem, kad viņš atgriezās mājās, viņš nolēma nosvinēt sava smagā darba beigas. Lai to nosvinētu, piedzērās un kopā ar saviem alkohola biedriem avarēja ar automašīnu. Visa viņa nopelnītā nauda aizgāja ārstēšanai.
Otrajā reizē pēc trīs mēnešu darba Igaunijā, nopirka automašīnu un dzērumā ar to avarēja gandrīz tajā pašā naktī, kad viņš ieradās. Joprojām ir parādā četrciparu summu valstij. Kopš tā viņš ir apņēmības pilns ļaut muļķiem strādāt, bet viņš ir devies pa citu dzīves ceļu.
Viņš palūdza savai mammai naudu, lai iegādātos metāla detektoru, un piecus gadus, līdz saviem 43 gadiem, kamēr Evija audzināja bērnu viena pati, apceļoja Dieva aizmirstos Latgales ciemu plašumus, meklējot dārgumus. Evija nekad nav noskaņojusi bērnu pret tēvu.
Par neadekvāto tēvu un bāriņtiesu. Andrejs uzzināja, ka pie apvāršņa ir parādījies cits vīrietis, atbrauca uz Daugavpili, par mātes naudu izīrēja dzīvokli, paņēma bērnu un audzināja zēnu pēc sava tēla. Bērns viņa rokās kļuva par šantāžas un atriebības ieroci.
Viņš tērēja visu savu enerģiju, būdams hronisks bezdarbnieks, lai ar dēla starpniecību ievainotu manu brāļameitu.
Viņš neļāva viņai redzēt bērnu, iemācīja viņam melot par savu mammu un apvainot viņu.
Un līdz augustam tēvs bija tik ļoti vajājis bērnu, ka mums bija ģimenes tikšanās ar radiniekiem.
Radinieki nolēma, ka, lai nesaplosītu un lai netraumētu bērnu, mēs tiesā piekritīsim, ka dēls dzīvos kopā ar tēvu. Galu galā, viņš taču negrasījās strādāt, viņam nav, no kā uzturēt dēlu. Visi domāja, ka Andrejs mēnesi spēlēs tēti un atdos zēnu atpakaļ mātei. Galu galā bērns ir milzīga atbildība. Bet ar tiesas inspektora palīdzību Andrejs ātri vien saprata, ka dēls var būt ne tikai atriebības rīks, bet arī pastāvīgu ienākumu avots – bērna uzturlīdzekļi.
Un bāriņtiesa sāka aktīvi palīdzēt tētim šajā jautājumā. Un viņš daudzus mēnešus spieda manu brāļameitu, daudzu gadu ģimenes vardarbības upuri, tikties ar viņu, savu vardarbīgo vīru. It kā savādāk nav iespējams pietuvoties bērna aukstajai sirdij…
Tiesas zālē un ārpus tās durvīm
20.decembrī notika prāva, lai noteiktu Igora un viņa mātes pagaidu dzīvesvietu līdz tiesas lēmumam, kas bija paredzēts aprīlī. Šajā tiesā es kļuvu par savas brāļameitas interešu likumisko pārstāvi, kura fiziski nevar izturēt sava bērna tēva klātbūtni. Kamēr tiesā stāstīju, ka mana brāļameita ir ideāla māte, bet apsūdzētais ir pārliecināts bezdarbnieks, asociāls elements, ka bērnam ar tādu tēvu ir slikti, Daugavpils bāriņtiesas pārstāve aktīvi “apraka” bērna māti tiesneša acīs.
Tāpēc, kā māte īsti nevēloties nodibināt saikni ar bērnu. Viņai tika ieteikts iet uz skolu kopā ar dēlu, bet viņa neiet (brāļameita strādā satiksmes uzņēmumā un nevar iziet no darba dienas laikā, ko bāriņtiesa ļoti labi zina).
Viņai tika ieteikts pagatavot pankūkas un doties apciemot savu bijušo vīru un dēlu, bet viņa to nedara (jā, pēc tam, kad bērna tēvs aizslēdza durvis
un viņa bija gatava no izmisuma izlēkt pa logu!). Nobeigumā inspektore teica, ka bērna labklājības labad viņam labāk palikt pie tēva… Un, lai normalizētos mātes un bērna attiecības, nepieciešams ilgstošs darbs ar psihologu…
Un tajā pašā laikā māte un dēls aiz durvīm pirmo reizi pēc ilgāka laika, atrodoties vieni, drošā attālumā no tēva, slēgti tiesas zālē, sēdēja apskāvušies divas stundas, kamēr ilga tiesas sēde un nevarēja vien beigt sarunāties. Nebija nepieciešama ilgstoša rehabilitācija, ne tikšanās ar psihologu, ne Daugavpils bāriņtiesas inspektora vārdā nosauktās pankūkas, kas tik stulbi šo lietu risināja.
Cerība uz cilvēcību mirst pēdējā
Nākamajā dienā lūdzu Daugavpils bāriņtiesas priekšsēdētāju Elitu Praņevsku no Daugavpils tiesas pieprasīt video no novērošanas kamerām, kas parāda patiesās attiecības starp dēlu un māti, nevis tās, kuras viņas inspektore uzrādīja kā patiesas tiesā. Es lūdzu iejaukties, pirms nav par vēlu. Daugavpils tiesa savu lēmumu solīja paziņot nedēļu vēlāk, 28.decembrī. Tātad, vēl bija laiks.
27.decembrī es kopā ar brāļameitu ierados Daugavpils bāriņtiesā, lai iepazītos ar lietas materiāliem. Un
mani ļoti pārsteidza dažu ļoti svarīgu dokumentu iztrūkums. Piemēram, neatradu Valsts policijas izdoto lēmumu par aizliegumu tuvoties mātei un bērnam, kas datēts ar 2023.gada 18.maiju,
kurā teikts: “pēc bērna teiktā, ja viņš nedarīs tā, kā saka tēvs, tēvs fiziski sodīs viņu un viņa māti.” Tas ir, bērns ļoti vēlējās redzēt savu tēvu, lai izvairītos no soda sev un mātei.
Lietā nav neviena skolas psihologa ziņojuma, kurā teikts, ka bērnam ir spēcīga emocionāla saikne ar tēvu bet nav ar māti. Bet ir skolas slēdziens, ka bērna tēvs (atšķirībā no mammas) neinteresējas par dēla mācībām, neierodas skolā, bērns bieži kavē nodarbības un ir sācis melot.
Ja bērna māte nav nedz vardarbīga noziedzniece, ja tai nav administratīvi sodāmas pagātnes, tad pēc Valsts policijas tiesas lūguma uzskaitītie tēva “varoņdarbi” aizņem divas lappuses smalkā drukā!
Tagad turieties cieši pie krēsla. Tie ietver pašnāvības mēģinājumus, neskaitāmus skandālus ar vecākiem un kaimiņiem, draudus aizdedzināt māju kopā ar mājsaimniecības locekļiem, aizdedzināt sevi utt. un tā tālāk.
Un Daugavpils bāriņtiesa pieprasīja šādai personai nodot 11 gadīgu īpašu bērnu! Starp citu, uz jautājumu, vai videoieraksti ir pieprasīti no rajona tiesas, atbilde bija nesaprotama, ka pagājis pārāk maz laika. Nu, tieši tā, nebija laika! Piektdien Daugavpils bāriņtiesas darbiniekiem bija korporatīvā egle, tad četras brīvdienas, tad darba nedēļas sākums.
Bāriņtiesas darbinieki video nav pieprasījuši līdz šai dienai. Lai gan tas tur ir. Jautāju Latgales rajona tiesas apsargam. Tiesa, kas uzklausīja bāriņtiesas inspektores liecību, līdz aprīlim bērnu atstāja asociatīvam nestrādājošam, pašnāvnieciski noskaņotam un ikdienā bērna dvēseli kropļojošam tēvam. Jaungada dienā zēna tēvs sāka rakstīt – viņš atkal bija nomākts…
Pēc Daugavpils bāriņtiesas domām, bērnam būšot labāk ar tēvu. Un manai brāļameitai būtu jāmaksā viņam alimenti. Desmit mēnešus bāriņtiesa joprojām neizprot lietas apstākļus, neaizsargā bērnu, kuru tēvs iesaistīja vecāku konfliktā un acīmredzami savās neveselajās personīgajās fantāzijās. Bet visu šo laiku tā ir aktīvi lobējusi asociālā tēva intereses piedzīt alimentus no savas ideālās dēla mātes. Starp citu, manai brāļameitai ir ne tikai maznodrošinātās, bet trūcīgās personas statuss.
Citāts (no manas apelācijas sūdzības Daugavpils bāriņtiesā): “Cienījamā Praņevskas kundze! Jums ir iespēja ietekmēt to, kā beigsies šis murgainais stāsts bērnam un viņa mātei. Bērnam ir jāatgriežas pie gādīgas, mīlošas, adekvātas mātes. Un viņa tēvam, kurš zēnam radīja milzīgu emocionālu traumu un turpina to darīt katru dienu, ir jāpazūd no viņa dzīves. Vismaz līdz brīdim, kad viņš nomierināsies un pārstās izmantot bērnu kā atriebības ieroci. Jo visu šo laiku tēvs vispār nedomā par bērna jūtām.
Kad tēvs izsteidzās no tiesas zāles un ieraudzīja māti un dēlu sēžam apskāvušamies, pirmais, ko viņš dēlam teica: “Šogad tu mammu vairs neredzēsi!”
Ja tiesas videokamera nefiksē balsi, tad varu atrast zīmju valodas tulku, kas prot lasīt no lūpām. Lūdzu palīdziet aizsargāt bērna intereses!” Arī šo savu liecību, tāpat kā daudzus bērna mātes apgalvojumus, lietas dokumentos neatradu.
Un tas viss ambīciju dēļ?!. Nopietni?..Tas vispār ir cilvēcīgi?
Mana brāļumeita meita Latgales rajona tiesas lēmumu pārsūdzēja apgabaltiesā. Vakar prokuratūrā iesniegta sūdzība par Daugavpils bāriņtiesas rīcību.
