Ar vairākiem sarīkojumiem svinēs Aspazijas dzimšanas dienu 1
Martā svinam dzejnieces Aspazijas dzimšanas dienu, šogad – 153. Tai par godu gaidāmi vairāki sarīkojumi.
Trešdien, 14. martā, plkst. 14 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā notiks zinātniskie lasījumi “Dzejniece Aspazija: vēsture un laikabiedri”, kurā ar priekšlasījumiem uzstāsies Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte, dzejnieces pētniece Gaida Jablovska, E. Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš, literatūrzinātnieki Linda Grīnberga, Iveta Narodovska, Jānis Zālītis un Gundega Grīnuma.
Savukārt ceturtdien, 15. martā, plkst. 18 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros notiks Aspazijas dzimšanas dienai veltīts pasākums, kurā Latvijas Nacionālās operas soliste Inga Šļubovska-Kancēviča un pianiste Agnese Egliņa iepazīstinās ar Pētera Vaska fonda izdoto kompaktdisku “Gaismā…”, bet Jūrmalas teātra aktrise Dace Umbraško lasīs Aspazijas dzejoļus.
Jauniznākušajā kompaktdiskā iekļauti skaņdarbi, kurus pasūtinājis Pētera Vaska fonds un kuri piecu gadu laikā tapuši fonda koncertciklos.
Inga Šļubovska-Kancēviča atceras: “Pirmais bija komponists Arturs Maskats, kas man 2014. gada vasarā piezvanīja un teica, ka viņam ir ideja sarakstīt trīs dziesmas manai balsij ar Aspazijas dzeju. Un tā iedvesma pārgāja arī uz mani. Sāku lasīt Aspazijas dzeju, krājumus. Un tad, kad viņš to visu uzrakstīja, tā bija kā dāvana.”
Bet piektdien, 16. martā, plkst. 19 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā notiks Aspazijas 153. dzimšanas dienas dzejas un prozas lasījumi “Femme forte”.
Stiprā sieviete jeb femme forte bija viens no apzīmējumiem 20. gadsimta sākuma jaunās sievietes (femme nouvelle) atainojumam literatūrā un mākslā. Tas bija neatkarīgās sievietes tips, kas izaicināja valdošos stereotipus un patriarhālo pasaules kārtību. Stiprā sieviete spēja bez piepūles konkurēt ar vīrieti, aktīvi risinot konfliktus un uzņemoties iniciatīvu, līdzīgi kā to darīja Aspazija.
Pasākumā par stiprām sievietēm stāstīs un ar dzejas un prozas lasījumiem uzstāsies Jeļena Glazova, Andra Manfelde, Pauls Bankovskis un Aivars Madris, bet par Aspazijas drosmīgākajām iniciatīvām stāstīs muzeja speciāliste Elvīra Bloma.
