Ar Vaidavas vārdu uz Japānu 0
Ģimenes uzņēmums “Vaidava Ceramics” nākamgad atzīmēs 40 gadu jubileju. Padomju laikā radītais ceplis ieguvis otro elpu un šobrīd palielina eksportu, iekarojot aizvien jaunas pasaules valstis. Jau ielikta kāja Japānas durvīs, un saimnieki cer, ka šis solis būs veiksmīgs.
Uzņēmumā top gan funkcionāla dizaina trauki no Latvijas māla, gan trauki ikdienai, kā arī puķupodi.
“Ražojam tādus traukus, kas ir pretstatā mainīgajām tendencēm pasaulē, kur katru mēnesi notiek pārmaiņas. Mēģinām ieturēt stilu, lai mūsu trauki būtu lietojami gan šodien, gan pēc desmit, divdesmit un trīsdesmit gadiem, lai tie nebūtu zaudējuši savu aktualitāti,” ar uzņēmumu iepazīstina valdes loceklis Guntars Sticers.
Produkcijas noformēšanā tiek izmantots viens no senākajiem rakstiem vēsturē – ķīļu raksts. Ar to uzņēmuma saimnieki vēlas pasvītrot savas rūpes par senajām tradīcijām un materiāliem, kas tiek izmantoti ražošanā. Senajām darba metodēm tiek piešķirts mūsdienīgāks skatījums un dizaina elementi, tāpēc Vaidavā tapušie trauki ir funkcionāli mūsdienīgi.
Produkcija top no devona laikmeta māla, kas veidojies miljoniem gadu. Māls tiek iegūts tuvējās raktuvēs Lodes apkārtnē, kas vairāk pazīstama kā sarkanā māla ieguves vieta. Māla sagatavošana notiek vasarā, kad tiek sagādāts māls visam gadam. Ziemā mālam ir jāizsalst, lai to tālāk varētu izmantot trauku veidošanā.
“Māli ir dažādi. Mūsu mālu vairāk izmanto celtniecībā. Trauku ražošanai tas ir liels izaicinājums, jo māls ir porains, uzsūc mitrumu, ir trauslāks. Mālu sagatavojam paši un darām to jau desmitiem gadu, esam to pārbaudījuši. Neuzticamies ievestajam mālam,” atklāj uzņēmuma valdes loceklis. Demonstrējot māla trauka izturību, viņš noliek to uz grīdas un pāris reižu pa to palēkā. Māla bļoda svaru iztur un paliek vesela.
“Vaidava Ceramics” saimniekiem jādomā par ilgtspēju un dabas resursu taupīšanu. Uzņēmums atrodas Gaujas nacionālajā parkā blakus Vaidavas ezeram, tāpēc “mums šeit jābūt, neatstājot pārāk lielus “nospiedumus”, lai daba pēc mums paliktu pēc iespējas neskartāka,” tā Sticers. Māls no visām keramikā pieejamām izejvielām esot vismazāk resursu ietilpīgs. Ražotnē nav savas apkures, tā vietā tiek izmantots ražošanas procesā iegūtais siltums. Krāsnis tiek darbinātas ar elektrību, un trauki tiek likti ceplī, kur temperatūra sasniedz 1000 grādus pēc Celsija.
Izveido zīmolu
Pagrieziena punkts bija zīmola “Vaidava Ceramics” izveide 2012. gadā ar mērķi vairāk attīstīt eksporta tirgus. “Sapratām, ka Latvijas tirgus nav tik liels, lai attīstītos. Te mūs jau pazīst, tāpēc jāiet ārpusē,” stāsta G. Sticers. Tiesa, sākotnēji bijis jādzīvo gandrīz kā divas dzīves – ar latvisko un anglisko nosaukumu, bet pamazām viss nostājies savās vietās.
Dizaina trauku realizācija aizņem vairāk nekā pusi no ieņēmumiem, un šai sadaļai ir augoša tendence. Dizaineres Laimas Grigones izstrādātā māla trauku kolekcija “Eclipse” nule kā pieteikta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajam konkursam divās kategorijās – “Importa aizstājējprodukts” un “Rūpnieciskais dizains”.
Pircēji novērtējuši arī vaidaviešu ražotos puķu podus, kam nav glazēta iekšpuse, bet ir caurums ūdens novadīšanai, ko nevar teikt par daudziem importa konkurentiem. Pašlaik lietuvieši ar līdzīgiem izstrādājumiem gan izkonkurē ar zemāku cenu. Savas konkurētspējas palielināšanai, iespējams, nākotnē tikšot domāts par puķu podu ražošanas automatizāciju, taču tad būs nepieciešamas plašākas telpas.
Sticers stāsta, ka kopumā Eiropas keramikas trauku tirgus no 2009. līdz 2015. gadam pieaudzis par 45%. Pēc 2015. gada tas nostabilizējies un turas divu miljardu eiro līmenī. Lielākie keramikas izstrādājumu tirgi Eiropā ir Portugāle, kur izveidojusies spēcīga industrija, Vācija un Lielbritānija.
No visiem keramikas traukiem Eiropā un pasaulē aptuveni 60% izmanto restorānos, kur prasības traukiem esot nežēlīgas – tiem jāiztur mazgāšanas cikli un dažādas citas prasības.
“Vaidava Ceramics” orientējas galvenokārt uz mājsaimniecību tirgu, kura apjoms Latvijā tiek lēsts ap vienu miljonu eiro. Vaidavieši aprēķinājuši savu tirgus daļu – 11,5%. Lielāko daļu tirgū aizņem masu produkcija ar galveno kritēriju – zemu cenu, ko spēj nodrošināt Ķīnas un Taizemes ražotāji.
Vaidavieši orientējas uz tā saukto premium segmentu, kur svarīga ideja un dizainera darbs. Latvijas keramikas trauku tirgus tiek lēsts 3,3 miljonu eiro vērtībā, un pēdējo trīs gadu laikā tajā nav piedzīvotas jūtamas svārstības. Tiesa, pēc “Eurostat” datiem, Latvijā keramikas ražošanas nav vispār. Vaidavas uzņēmums pašlaik ir vienīgais lielākais nozares uzņēmums valstī. Pēdējos gados lielu popularitāti iemantojušas dažādas keramikas darbnīcas, taču tur lielākoties nodarbināti viens vai divi strādājošie, galvenokārt mākslinieki. Vaidaviešiem nākas konkurēt ar šīm darbnīcām, bet cenas ziņā “Vaidava Ceramics” ir ieguvējs. Tehniskos jautājumos uzņēmumam izveidojusies ilgtermiņa sadarbība ar Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem.
Palielina eksportu
Lai arī e-komercija strauji pieaug, tirgus izpēte liecina – aptuveni 80% patērētāju traukus iegādājas veikalos. “Pircējiem traukus gribas apskatīties, apčamdīt, iegūt sajūtas. Tāpēc jābrauc uz izstādēm, jārāda un jāstāsta, kas mēs esam,” stāsta valdes loceklis. Prognozes rāda, ka iepirkšanās interneta veikalos tikai palielināsies, tāpēc jābūt gataviem. Vaidaviešiem pašiem ir savs interneta veikals, taču šobrīd tiek veikti pēdējie priekšdarbi, lai startētu pasaules lielākajā tiešsaistes veikalā “Amazon”.
Eksportā vaidaviešu lielākais tirgus ir Vācija, kam seko Lietuva, Igaunija, Austrija un Šveice. Uzņēmums eksportē arī uz Skandināvijas valstīm, Lielbritāniju, Beļģiju. Mēģinājuši iekļūt Itālijas tirgū, bet pārliecinājušies, ka itāļus vairāk interesē portugāļiem raksturīgās košās krāsas, nevis atturīgais ziemeļnieciskums, kas raksturīgs Vaidavas meistaru darbiem. Šogad aizsūtīta pirmā trauku partija uz Japānu, un ir cerība, ka abu pušu sadarbība vainagosies ar regulārām piegādēm. “Savu kāju durvīs esam ielikuši. Viņiem ļoti patīk skandināvu dizains, un mēs esam līdzīgi,” stāsta G. Sticers. Tiesa, jārēķinās ar lielu pacietību šī tirgus iekarošanā.
Nākotnē katras jaunas kolekcijas izveidē iecerēts piesaistīt savu dizaineru, kas var dot pasaulīgāku skatu. “Vaidava Ceramics” pagājušo gadu pabeidza ar 237 tūkstošu eiro apgrozījumu, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa bija 16 tūkstoši eiro pretstatā 12 tūkstošiem gada pirms. Lielu ieņēmumu daļu aizņem eksports, kura apjomi aug, īpaši jau pēc “Vaidava Ceramics” zīmola ieviešanas tirgū. Arī 2019. gada apgrozījumam būs pieaugums, bet pagaidām vadība detalizēti nekonkretizē finanšu prognozes. Latvijā “Vaidava Ceramics” preci var iegādāties 46 veikalos, ārpus Latvijas – 11 valstīs. Jaunu klientu piesaistei uzņēmums izmanto dalību starptautiskās izstādēs, piesaistot LIAA atbalstu.
Jānis Voguls, Latgales podnieku darbnīcas “Voguly” meistars: “Piekrītu “Vaidavas Ceramics” viedoklim, ka Latvijas tirgus ir mazs, cilvēku vairāk nekļūst un jāmeklē iespējas strādāt eksportā. Mums gan podniecība ir kā hobijs un seno tradīciju saglabāšana. “Vaidava Ceramics” ražo eiropeiskus traukus, ja tā var teikt, starpnacionālus, piesaistot dizainerus. Mēs vairāk darbojamies kā tradicionālās Latgales keramikas pārstāvji.
Nevaram sūdzēties par konkurences pieaugumu, jo katram podniekam ir savs stils un sava līnija. Prieks, ka parādās jaunie podnieki, kas turpina iesāktās tradīcijas. Pēdējos gados jūtam, ka brauc aizvien vairāk tūristu. Īpaši redzams, ka brauc interesenti no citiem Latvijas novadiem, arī no Ventspils, Liepājas, un viņu skaits tikai aug.”
Uzziņa:
• Uzņēmums dibināts pirms 40 gadiem kā palīgnozare vietējā kolhozā. 1992. gadā ražotni pārņem Jānis Balodis, uzsākot tās attīstīšanu.
• Pagrieziena punkts bija 2012. gadā, kad izveidots zīmols “Vaidava Ceramics” – ar to uzņēmums sāka startu starptautiskajos tirgos.
• “Vaidava Ceramics” pagājušo gadu pabeidza ar 237 tūkstošu eiro apgrozījumu, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš. Mērķis – palielināt dizaina trauku eksportu.
