
Ar vai bez radzēm? 0
Gādājot ziemas riepas, mūsu apstākļos autovadītājs nonāk izvēles priekšā: kādām dot priekšroku – radžotajām vai bezradžu?
No l. decembra līdz l. martam automobiļu un autobusu, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, kā arī to piekabju riteņiem jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām. Automobiļus ar radžotām riepām drīkst izmantot no 1. oktobra līdz 1. maijam. Radžot atļauts tikai ziemas apstākļiem piemērotas riepas, savukārt uz transportlīdzekļa vienas ass riteņiem nav atļauts uzstādīt dažādas, proti – vasaras un ziemas riepas. Protektora dziļumam mērīšanas zonā jābūt 4 mm vai lielākam.
Prasības par ziemas riepām nosaka Ceļu satiksmes noteikumi, bet autovadītāju ziņā ir izvēle – ar vai bez radzēm. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu sods par braukšanu ar ziemas apstākļiem nepiemērotām riepām ir 20 lati.
Radžu plusi un mīnusi
Daudzi braucēji mēdz rīkoties taupīgi – var taču iegādāties vienu ziemas vai vissezonas riepu komplektu un lietot to cauru gadu. Pie samērā nelieliem nobraukumiem šis varētu būt diezgan racionāls risinājums, jo atkrīt klapatas ar otra riteņu komplekta iegādi, montāžu un glabāšanu. Šajā gadījumā runājam par bezradžu riepām, turklāt mīkstās, tā dēvētās frikcijas ziemenes vissezonu lietošanai nav piemērotas. Kārtīgiem braucējiem visieteicamāk, protams, izmantot divus riepu komplektus – vasarai un ziemai.
Pēc riepu tirgotāju novērojumiem pieprasītākas ir bezradžu riepas. Tiesa, nagleņu popularitātes pieaugums parasti ir pēc iepriekšējo gadu bargākām ziemām, savukārt pēc maigākām lielāks pieprasījums ir pēc bezradžu modeļiem.
Tiešām, pašas labākās beznaglu ziemas riepas gandrīz neatpaliek no vadošajiem radžoto riepu modeļiem. Taču atbildēt uz jautājumu, kādas ziemas riepas labākas, nav tik vienkārši. Salīdzināt var tikai vienāda līmeņa izstrādājumus. Turklāt svarīgi ir arī ekspluatācijas apstākļi. Vadošo ražotāju ziemas bezradžu riepas var iedalīt divās lielās grupās – Rietumeiropas mīkstajām ziemām paredzētajās un īstai Skandināvijas ziemai piemērotajās.
Mēs atrodamies kaut kur pa vidu, tādēļ arī no plašā piedāvājuma mainīgajā Latvijas ziemā labāko variantu izvēlēties nav tik viegli. Viens no ieteikumiem ir vadīties pēc savas personiskās gaumes un pieredzes. Tiem, kuri regulāri pārvietojas pa mazāk svarīgas nozīmes ceļiem, jau sen ir skaidrs, ka ar naglām ir drošāk.
Pārliecinātus nagleņu piekritējus nespēj ietekmēt nekādas jaunāko bezradžu riepu reklāmas. Turklāt Skandināvijas ziemām piemērotās bezradžu jeb tā sauktās frikcijas riepas mīkstā gumijas sastāva dēļ dilst diezgan ātri un labi kalpo tikai kādas divas ziemas. Tās svarīgi pavasarī laikus nomainīt, jo uz sasiluša asfalta ātri deldējas. Vēl viens frikcijas riepu trūkums, kas arī ir saistīts ar mīksto un lameļoto protektoru, ir to nedaudz ļodzīgā gaita uz plika asfalta.
Kā liecina ziemas riepu salīdzinošie testi, pat pašas labākās bezradžu riepas uz ledus ievērojami zaudē vadošajiem radžotajiem modeļiem. To der ņemt vērā, jo, lai izvairītos no nepatikšanām, ļoti bieži pietrūkst tieši šo pāris noledojušo metru. Ilustrācijai piemērs no neatkarīgajiem riepu testiem: bremzējot pie ātruma 50 km/h uz kaila ledus, labākais radžotais modelis ļauj automobili apturēt pēc 49,4 metriem, kamēr labākais bezradžu modelis uzrāda 56,3 metru bremzēšanas ceļu.
Radžu lietderība vistiešākajā veidā ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem. Vairākumā Eiropas valstu šīs riepas ir aizliegtas, jo turienes maigajās ziemās no naglām nav nekāda labuma. Tas jāņem vērā, ja ieplānots kāds tālāks ceļojums. Tur galvenais, lai ziemenei būtu augsts ātruma indekss, nevainojama uzvedība uz slapja vai sausa asfalta, kā arī kaut cik normālas saķeres īpašības, ja gadās tāda stihija kā sals un sniegs. Šādām riepām ir arī salīdzinoši augstāka nodilumizturība, un pie mums tās ir ieteicamas tikai lielās pilsētās vai pat vissezonu lietošanai.
Savukārt Skandināvijas valstīs ar to skarbo klimatu ziemā ir iecienītas naglenes. Tātad arī pie mums nopietnai braukšanai kārtīgas ziemas apstākļos nevar būt nekā ieteicamāka par labām naglenēm. Vēl jāpiebilst, ka galvenie radžotajām riepām veltītie pārmetumi neiztur kritiku.
To apliecina Skandināvijā veikti oficiālu iestāžu pētījumi. Pasliktinātā saķere uz plika asfalta attiecas tikai uz pirmo paaudžu radžu riepām. Arī ceļiem naglenes nemaz tik lielu ļaunumu nenodara, kā to nereti nākas dzirdēt. Mūsdienu naglotajām riepām ir ierobežots radžu skaits, noteikta radžu forma, izmērs un svars. Tas viss kopumā ļāvis krietni uzlabot jaunāko radžoto riepu īpašības un samazināt to trūkumus.
Ņemot vērā vairāku pēdējo gadu salīdzinošos riepu testus, var secināt, ka gandrīz katru sezonu parādās arvien jauni riepu modeļi, kas savu īpašību ziņā pārspēj priekšgājējus. Tiesa gan, tas lielākoties panākts uz protektora nodilumizturības rēķina. Brīnumi nenotiek – labākai saķerei nepieciešams mīkstāks gumijas sastāvs. Tas attiecas gan uz jaunākajām bezradžu riepām, gan naglenēm. Tomēr kopumā jaunākie modeļi spēj nodrošināt krietni lielāku braukšanas drošību.
Riepu glabāšana
Ar otra riteņu komplekta glabāšanas problēmu sastopas gandrīz ikviens, kam katrai sezonai ir speciālas riepas. Pašlaik ir aktuāls jautājums, kur likt ziemā nevajadzīgās vasaras riepas. Īpaši asa šī problēma ir daudzdzīvokļu namu iemītniekiem, kam nav garāžas.
Tagad vairāki autoservisi par attiecīgu samaksu piedāvā arī konkrētajā sezonā nevajadzīgā riteņu komplekta glabāšanas pakalpojumu.
Tiem, kas riepas glabā savās garāžās vai šķūnīšos, ražotāji iesaka diezgan rūpīgus noteikumus, kurus precīzi gan diezin vai kāds ievēro. Tomēr vispārējai zināšanai tie var noderēt.
Pirmkārt, riepas, kā jau jebkurš gumijas izstrādājums, ar gadiem noveco. Tādēļ tās ļoti ilgstoši glabāt nav ieteicams. Jebkuri nevēlami apstākļi var pasliktināt ripuļu īpašības un saīsināt to kalpošanas laiku. Savukārt atbilstoši visām prasībām riepas var glabāt vairākus gadus.
Riepas vajadzētu turēt vēsā, tumšā, sausā un labi vēdināmā telpā, kurā netiek pārsniegta normāla istabas temperatūra.
Otrkārt, riepām ir kaitīgs liels karstums un tieša saules iedarbība, tās nedrīkst nonākt arī tiešā kontaktā ar dažādām smērvielām, eļļām, degvielām un ķimikālijām.
Treškārt, ja riepas ir uzmontētas uz diskiem, to spiediens ir jāsamazina līdz vienai atmosfērai.
Tās var novietot, kā vien gribas, taču riepas bez diskiem labāk nekraut citu uz citas.
Būtiskākās prasības un nosacījumi braukšanai ziemā gan mūsu kaimiņvalstīs, gan valstīs, kas varētu būt Latvijas iedzīvotāju galamērķis ziemā.
Valsts | Ziemas periods, uz kuru attiecas prasības |
Radžu riepas | M+S ziemas riepas | Citas aktualitātes |
Austrija | 1. novembris – 15. aprīlis vai noteikts ar īpašām norādēm, atkarībā no laika apstākļiem |
Atļautas Maksimālais pieļautais ātrums uz lielceļiem – 100 km/h, uz citiem ceļiem – 80 km/h |
Obligātas (minimālais protektors – 4 mm) |
Ieteicams ziemas logu šķidrums un ledus skrāpis |
Čehija | 1. novembris – 31. marts | Aizliegtas | Obligātas uz ceļiem ar norādi “C15a” un uz ceļiem ar sniegu un ledu (minimālais protektors – 4 mm) |
Auto virs 3,5 tonnām visiem riteņiem jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām |
Francija | Atkarībā no laika apstākļiem | Atļautas (sestdiena pirms 11. novembra – marta pēdējā svētdiena; maksimālais ātrums – 90 km/h) |
Nav obligātas; ieteicamas, ja uz ceļiem ir sniegs vai ledus (minimālais protektors – 3 mm) |
Ķēdes uz riteņiem var būt obligātas (atkarībā no laika apstākļiem un ceļa zīmēm) |
Igaunija | 1. decembris – 1. marts (izmaiņas iespējamas atkarībā no laika apstākļiem) |
1. oktobris – 1. maijs | Obligātas (minimālais protektors – 3 mm) |
|
Īrija | Nav noteikts, jo bargas ziemas nav raksturīgas |
Aizliegtas | Obligātas (minimālais protektors – 1,6 mm) |
Auto nedrīkst būt riepas (aprīkojums), kas var bojāt ceļu segumu, ķēdes uz riteņiem ir aizliegtas |
Krievija | Novembris – marts | Atļautas | Nav obligātas | Obligāts ziemas logu šķidrums |
Lielbritānija | Nav noteikts konkrēts laiks | Atļautas | Nav obligātas | Ziemas Lielbritānijā parasti nav bargas, tādēļ ziemas ekipējums parasti netiek izmantots |
Lietuva | Atļautas (1. novembris – 1. aprīlis) | Obligātas, 1. novembris – 1. aprīlis | Riepas ar radzēm jāidentificē ar uzlīmi auto aizmugurē (rekomendēts arī ārvalstu auto) |
|
Norvēģija | 15. oktobris (ziemeļos) / 1. novembris (dienvidos) – Lieldienu pirmā svētdiena |
Atļautas | Obligātas (minimālais protektors – 3 mm) |
Braukšanas apstākļi var būt ļoti sarežģīti, īpaši kalnos. Autovadītājiem ieteicams sekot līdzi laika ziņām |
Polija | Atkarībā no laika apstākļiem | Aizliegtas | Ieteicamas | |
Slovākija | Novembris – marts | Aizliegtas | Obligātas privātajiem auto līdz 3,5 tonnām uz ceļiem ar sniegu vai ledu (minimālais protektors – 3 mm) |
Autovadītājam obligāti jānotīra auto no sniega un ledus pirms braukšanas uzsākšanas, lai neapdraudētu aizmugurē braucošos |
Slovēnija | 15. novembris – 15 .marts | Aizliegtas | Obligātas visiem 4 riteņiem vai vasaras riepas + līdzi jābūt ķēdēm (minimālais protektors – 3 mm) |
|
Somija | 1. decembris – 28. februāris | Atļautas (1. novembris – Lieldienu pirmdiena) |
Obligātas, 1. decembris – 28. februāris (minimālais protektors – 3 mm) |
|
Vācija | Atkarībā no laika apstākļiem | Aizliegtas | Obligātas (minimālais protektors – 1,6 mm, rekomendētais protektors – 4 mm) |
Ieteicams ziemas logu šķidrums. Sniega ķēdes var būt obligātas atkarībā no laika apstākļiem un norādēm uz ceļiem |
Zviedrija | Parasti: oktobris – marts | Atļautas (1. decembris – 15. aprīlis) | Obligātas privātajiem auto līdz 3,5 tonnām, 1. decembris – 31. marts, ja ir ziemas apstākļi (minimālais protektors – 3 mm) |
Obligāts ziemas logu šķidrums un lāpsta. Ieteicams līdzi vadāt striķi, riteņu nostiprinātājus. |
Starptautiskās Automobiļu federācijas informācija