Ar uzturu pret vēža risku. Ko labāk neēst? 6
Autors: Anda Hailova, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Kādam jābūt uzturam, domājot par vēža profilaksi. Izrādās – tam jābūt veselīgam. Diētas ārste Laila Meija stāsta, ka ir veikti pētījumi par atsevišķām uzturvielām, taču galvenais – uzturam jābūt veselīgam. “Tas nozīmē, ka tam jābūt balstītam uz augu valsts produktiem, tātad ēdienkartē galvenokārt jāiekļauj dārzeņi, pākšaugi un augļi, noteikti jāatrodas vietai arī pilngraudu produktiem. Pie mums cilvēki nez kāpēc baidās lietot pilngraudu produktus, taču tas nav pareizi, jo pētījumi rāda, ka tiem ir pozitīva iedarbība. Arī dārzeņus pie mums ēd sezonāli un pākšaugus lieto par maz.”
Ko labāk neēst?
• Svarīgi ierobežot rūpnieciski pārstrādāta ēdiena, konservu, gaļas izstrādājumu lietošanu. “Mājās uzcepta plātsmaize ir viens, bet rūpnieciski pagatavots kēkss – kas cits, jo satur daudz pārtikas piedevu. No gaļas izstrādājumiem, kā desas, cīsiņus, kuros daudz pārstrādātu tauku, žāvējumus, kūpinājumus, ja gribas, var lietot svētku reizē, bet ne ikdienā.”
• Kā liecina pētījumi, iespējami mazāk jāēd sarkanā gaļa – to var lietot dažas reizes nedēļā. Tās vietā labāk vismaz pāris reižu nedēļā ēst pākšaugus: pupiņas, zirņus, lēcas. Tomēr pavisam gaļu no ēdienkartes nevajag svītrot, jo tā satur vērtīgas olbaltumvielas, vitamīnus, dzelzi. Atbilstīgi veselīga uztura ieteikumiem gaļu var lietot 350–500 gramu nedēļā, to gatavojot, jācenšas izvairīties no gruzdumvielām nepārcepot un kūpināšanas.
• Par pienu un piena produktu patēriņu daktere Meija teic, ka ieguvums no tiem vēža profilaksē ir ievērojami lielāks, nekā tiek norādīts uz kaitīgumu. “Ar vēzi saistītā piena un piena produktu patēriņa iespējamā it kā kaitīgā ietekme atkarīga no lietošanas daudzuma. Tāpēc kaitēt var tikai ar pārmērīgu vai nekvalitatīvu produktu lietošanu, nevis regulāru mērenu dienas devu.”
• “Uzskata, ka saldumus nevajag ēst, jo cukurs ir enerģijas avots vēža šūnām – tās aug straujāk nekā veselās, taču cukuru patērē visas šūnas: gan vēža, gan veselās. Enerģija nepieciešama, lai šūnas varētu augt un dalīties. Nav pilnībā jāatsakās no ogļhidrātiem, arī cukura. Turklāt tas šūnās neuzkrājas, līdz ar to nav iespējams, ka vēža šūnas spētu vairoties straujāk, ja tām būtu pieejams lielāks enerģijas avots.” Svarīgākais cukura un saldumu patēriņā ievērot mērenību, izvēlēties tos ogļhidrātus, kas lēni paaugstina glikozes līmeni asinīs, bet ierobežot tīra cukura un saldinātu dzērienu lietošanu.
• Jaunākās uztura ekspertu rekomendācijas – nelietot uztura bagātinātājus onkoloģisko slimību profilaksei. Pētījumi rāda, ka tie pat var paaugstināt saslimšanas risku! Ja kādas uzturvielas, piemēram, vitamīnus, minerālvielas, nepiesātinātos taukus un citas, vajadzēs uzņemt papildus, par to konsultēs ārstējošais ārsts.
Šie ieteikumi der ne tikai profilaksei pret ļaundabīgām slimībām, bet arī pret sirds-asinsvadu slimībām, cukura diabētu, ar novecošanu saistītām veselības problēmām. Kopīgais ir tas, ka veselīgs uzturs mazina gan onkoloģisko, gan citu slimību risku, uzsver daktere Meija.
UZZIŅA
• Pēc Amerikas Vēža izpētes institūta ieteikumiem, ieteicams uzturā iekļaut ābolus, tumši zaļos lapu dārzeņus, mellenes, ķiršus, dzērvenes, brūklenes, linsēklas, ķiplokus, tomātus, soju, valriekstus, pilngraudus, ķirbjus. Nevajadzētu aizmirst arī par kafiju. Visi šie produkti ir pētīti, kaut gan pierādījumu līmenis ir dažāds. Zināms, ka, piemēram, ķiploki palēnina vēža šūnu augšanu, pastiprina kancerogēnu degradēšanu, kavē brīvo radikāļu izdalīšanos, regulē šūnu vairošanos un imūnās atbildes.
• Audzēju riska mazināšanā pierādīta efektivitāte ir kurkumas, čili, krustnagliņu, ingvera, sieramoliņa aktīvajām vielām. Piemēram, kapsaicīns, ko satur čili pipari, spēj bloķēt vai pat atgriezeniski ietekmēt vēža attīstību.
