“Vārda pilnā nozīmē notiek nācijas prātu bombardēšana!” Egila Līcīša feļetons 73
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts televīzijas un radioraidījumu komiteja sagājusi pamatīgā sviestā. Vai tai aizbraucis jumts. Slēdz, kurā stundā kuru sabiedriskās TV un nacionālā radiofona kanālu gribi, ēterā visur viens un tas pats – vakcinēšanās un kovids.
Nekas karstāks Zaķusalai un Doma laukumam komunikācijas koordinātu sistēmā neeksistē. Citi temati izliekas tāla sprakšķēšana, gandrīz vai pārraides režisora kļūdas dēļ gaisā palaisti translācijas misēkļi. Ka valsts galva tiekas ar aizvien augstākām ārvalstu amatpersonām un ievērojamākiem aizrobežu māksliniekiem, sabiedrību neinformē.
Kā trešās šķiras ziņu pasniedz prezidenta tikšanos ar Arnoldu Švarcenegeru – ā, nu bija rokasspiediens ar vecu amerikāņu kinozvaigzni. Nemaz nerunājot par nacionālo pasūtījumu ielīksmot tautu, ne Latvijas TV, ne Latvijas Radio nestāsta par jaunām idejām un pozitīviem pārkārtojumiem, uz kuriem vedinātu valdība.
Kādas smagas cīņas par varu tiek vestas pēc vēlēšanām provincē vietējās pašvaldībās, skatītāji, klausītāji neuzzina. Uz potēšanas kampaņas altāriem tiek upurēts pat LTV administrācijas labi sāktais sabiedrības sagatavināšanas plāns ceļam uz gaišzilu nākotni! Tā vien liekas, pār robežu ielavītos “zaļie cilvēciņi” vai iesoļotu krievu armija ar visām pazīšanās zīmēm un par to arī vadošo raidošo mediju reportieriem ne silts, ne auksts, šie tik turpinātu malt savu.
Agrāk no TV reportāžām varēja izsekot, kā Latvijā mainās gadalaiki, tagad pār zemi nolaidusies mūžīgās kovidnakts sega. Notikumu plūduma kaleidoskopā, plašās sabiedriskās dzīves paletē televīzijas ekrāns sašaurinājies par vienu vienīgu lodziņu, caur kuru redzēt pasauli, bet radio ēters kļuvis par uzmācīgi sīcošu ultraskaņu – kovids, kovids, kovids.
Dienas jautājums ir – kāpēc krītas cilvēku nošpricēšanas temps? Vai potēšana jāpadara par obligatorisku? Vai būs nepieciešama trešā pote? Kādi vakcīnjaunumi no Eiropas Zāļu aģentūras? Neskaitāmas ainas ar tūkstošiem plecā durtām adatām, bez žēlastības ekspluatētas jaunās TV ekrāna personības – korifeji Dumpis ar Perevoščikovu.
Vārda pilnā nozīmē notiek nācijas prātu bombardēšana. Latvijas Radio rīta programma kā sāk amatpersonu iztaujāšanu par vakcinēšanās gaitu, tā deviņos turpina programmā “Kā labāk dzīvot?”, atbildot – protams, ka potētam, pēc tam “Kultūras rondo” atrodot par uzskatāmu aģitācijas paraugu jau sapotējušos kultūrcilvēku un tad iededzinot diskusijas “Krustpunktā”, kur neielaiž pretējā viedokļa paudējus, kā klaviervirtuozu Šimku, kurš šaubās par lietderību visus vakcinēt piespiedu kārtā.
Bet, ja ielaiž – kā arodnieku Baldzēnu –, vēlāk apvārta dubļos un izvāra piķī kā meli un pļāputašu. Dažreiz šķiet, ka radioviļņos pie mikrofona atgriezies tribūns Pēteris Tabūns – tik patētiski zvārgulīgi izskan cīņā saucējas radiobalsis pret mazdūšīgajiem, kas baidās no potēm! Kurp vien ejam, ko darām, no tūkstoš mutēm cilvēkiem stāsta par vakcinācijas bezierunu kategorisku pieņemšanu, par ciešākiem ierobežojumiem, par nākošo trešo pandēmijas uzliesmojumu.
Krišjānis Kariņš, Daniels Pavļuts, Ilmārs Dūrītis ir nokļuvuši mūsu ģimenes draugu stāvoklī vai kā labie mājas gariņi. Attaisīsi ledusskapi, tur pretī lūkosies Krišjānītis ar rūpju rievu pierē, atvērsi dušas krānu un reizē ar vēsinoša ūdens strūklu iešalksies Dūrīša patīkamais balss tembrs. Savukārt veselības ministru uzskatot, liekas, ka atvērušies visi sāpju avoti un plūst nebeidzamā straumē.
Tā ieradināti, tik lieljaudīgi apstrādāti, šāda veida informācijas gūstekņi, nedzirdējuši pacilājošu informāciju par sekmēm nācijas nošpricēšanā, neuzklausījuši prozaiskos ikdienas skaitļus par izlietotiem flakoniem un ampulām, pamīšus ar uzvarošām vēstīm par atbildīgo personu panākumiem karalaukā pret antivakseriem, drūmi un nerunīgi sēdīsies pie brokastgalda vai vakarā laulene pēc “Panorāmas” ielīdīs gultā un, pagriezusies pret sienmali, neļaus vīram izpildīt savu pienākumu.
Stāstot par vīrusa uzbrukumiem, mediju cilvēki, raksturojot SARS-CoV-2 paveidus un variantus, tikuši līdz delta un lambda burtiem. Kas notiks, kad tiks līdz omegai un grieķu alfabēta krājums izsmelts? Vai tālākos atvasinājumus apzīmēs ar kalendāra vārdiem no “Agris” līdz “Žanis”? Kā būs, kad pandēmija beigsies?
Vai TV skatītājiem, radioklausītājiem nešķitīs, ka mājas dvēsele pagaisusi? Ka ziņās kaut ko stāsta, bet ausīs kapa klusums, jo tas vairs nav ne par vakcīnām, ne kovidu? Savukārt no kaujaslauka demobilizētiem raidorganizāciju žurnālistiem, absolūti imūniem pret cita veida jaunumu vākšanu, būs jāiet pārapmācības kursos.
